Jaunās iniciatīvas rosina neatbalstīt
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne aicina darīt to, kas iestāžu vadītājiem izraisa lielākās galvassāpes - meklēt resursus savos budžetos. Nekā jauna. Tomēr intervijā sacītais liek pārdomāt arī par kvalitātēm, kā un vai vispār notiek projektu un prioritāšu aizstāvēšana.
Kā zināms, ir virkne iniciatīvu, tajā skaitā sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus un kompensācijas, uz ko pretendētu sabiedriskie mediji, trešais LTV kanāls, citas, medijus skarošas lietas… Ko no tā esat ieraudzījuši konkrētos dokumentos, un kāda ir Finanšu ministrijas attieksme?
Visas neatkarīgās institūcijas prezentējušas savas neatliekamās vajadzības. Arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) - to «ekstraktu», kas ir pavisam neatliekams. Vispirms neatkarīgo institūciju budžeti netiek pakļauti trīs procentu samazinājumam. Esam gatavi diskutēt, ka NEPLP un citas neatkarīgās institūcijas spēj pārgrupēt līdzekļus, īstenot citas prioritātes. Ministru kabinetam nebija iebildumu, ka varētu institūcijām dot lielāku elastību viņiem piešķirtā finansējuma ietvaros.
Runājot par trešo kanālu, jāsāk ar to, ka vispirms jāizvērtē esošie kanāli…
…bet vai šāda iniciatīva ir iesniegta nākamajam gadam?
Plaši tā netika diskutēta. Vairāk pieskārāmies LTV Briseles korespondentpunktam, kurš tika izveidots tagad, prezidentūras laikā un, manuprāt, informāciju atspoguļoja savlaicīgi un objektīvi. Tas bija viens no punktiem, ko NEPLP vadītāja pienākumu izpildītāja (Aija Cālīte-Dulevska - aut.) arī prezentēja. No iesniegtajiem dokumentiem redzams, ka NEPLP pirmā prioritāte ir atlīdzības konkurētspēja.
Vienkāršā valodā - atalgojuma palielināšana?
Nu, piemēram, jurists tirgū maksā tik, cik maksā. Lai piesaistītu kvalificētus ekspertus, nepieciešams adekvāts atalgojums. Starp citu, šo pieteica arī citas neatkarīgās institūcijas - Valsts kontrole, Satversmes tiesa.
Kabinets neatkarīgās iestādes uzklausīja, lēmums vēl pieņemts netika, diskusijas tiks turpinātas.
Jūsu ministrijas redzējums?
Finanšu ministrijas redzējums ir, ka mēs vairāk aicinātu skatīties jau piešķirto līdzekļu ietvaros. Uz citām valsts iestādēm attiecas trīs procentu samazinājums, uz neatkarīgajām institūcijām tas neattiecas.
Var noprast, ka FM nebūs pretimnākoša aicinājumiem palielināt atalgojumus?
Mēs aicinām pārskatīt savus budžetus. Visām institūcijām.
Pieminējāt arī LTV Briseles korespondenta punktu…
Par to diskusijas ir jāturpina. Tā, kā saprotat, bija prezidentūras nauda. Ja vajadzīgs papildu finansējums šai pozīcijai, tad tas jādiskutē valdībā vēlreiz (materiāla gatavošanas laikā noskaidrojās, ka nauda tiks iedalīta - aut.).
Kāds tad kopumā Finanšu ministrijas viedoklis šajos mediju budžeta jautājumos?
Mēs esam snieguši Ministru kabinetam viedokli, ka mēs aicinām nemazināt bāzes izdevumus par trim procentiem. Jaunās politikas iniciatīvas pašlaik rosinām neatbalstīt. Ja tiks rasta papildu fiskālā telpa (vienkāršā valodā - nauda - aut. piez.), lai nodrošinātu aizsardzību, kura ir lielākā prioritāte, un iekšlietas, kas ir nākamā, tad esam atvērti diskusijām.
Viens no lielajiem mediju politikas virzieniem ir sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus, savukārt valsts kompensē apmēram astoņu miljonu eiro zaudējumus, kas tādā kārtā veidotos LTV un Latvijas Radio.
Tādu jauno politiku mēs pašlaik vēl neesam rakstiski izlasījuši.
Dīvaini. Dzirdu, ka nākamgad tas pat varētu notikt.
Nezinu… (smejas). Iespējams, Kultūras ministrijā ir šādi dokumenti. Konceptuālu dokumentu neesam saņēmuši. Katrā ziņā koalīcijas darba grupas diskusijās, kur pieteic katras nozares lielākās prioritātes, Kultūras ministrija nepieteica šādu ideju. Skatīsimies, ko piedāvās Kultūras ministrija kā politikas veidotāja šajā jomā, bet astoņu miljonu kompensācija jau nākamajā gadā ir… nu, smags jautājums. Šim konceptam, manuprāt, vispirms jābūt izdiskutētam, jo par un pret viedokļi bijuši ļoti dažādi.
Nav par vēlu rakstīt un iesniegt?
Es nedomāju, ka šī diskusija ir attīstāma uz 2016. gadu.
Nākamais skartu galvenā kārtā drukātos medijus. Kultūras ministrijas mediju nodaļa apkopojusi priekšlikumus, no kuriem PVN samazinājumu drukātajai presei laikam šobrīd velti cilāt (sarunas biedrene enerģiski purina galvu), bet vēl aktualizējusies Mediju fonda izveidošana.
Arī tas nav materializējies rakstītos dokumentos. Tā ir ideja, esam dzirdējuši, ka tādas diskusijas notiek, bet formalizētā veidā līdz valdībai tas vēl nav gājis. Nedomāju, ka tas paspējams uz nākamā gada budžetu. Ja Kultūras ministrija redz sava budžeta ietvaros iespēju šādu iniciatīvu uzsākt. Ministru kabinets pieļāva elastīgu pieeju prioritātēm, ko nozaru ministri vēlēsies īstenot savu budžetu ietvaros.
Interesanta lieta, ko pamanīju, gatavojoties sarunai. Par LTV peļņu un tās valstij piekrītošo daļu 1,3 miljonu eiro no 2013. gada. Kaut kādu iemeslu dēļ šī nauda nav noformēta līdz galam - pārskaitot valstij vai korekti juridiski vienojoties par peļņas paturēšanu uzņēmumam… Tas atbilst patiesībai?
Mums ir bijušas dažādas diskusijas ar LTV un NEPLP, ka 2013. gada pārskats noslēdzies ar peļņu. Viņiem ir dividendēs izmaksājama summa un, manuprāt, attiecīgajai institūcijai - NEPLP - vajadzēja vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu dividenžu summu novirzīt investīcijām. Tā ir parastā prakse.
Tas netika izdarīts?
Neesmu redzējusi šādu kabineta lēmumu. Par šo atbildīga LTV valde un NEPLP. Finanšu ministrija jau neiet un neiekasē. Bija diskusijas par to, ka viņiem ir šī daļa jāvirza investīcijām, bet līdz valdībai jautājums tā arī neaizgāja. Viņiem vajadzētu vērsties valdībā ar kādu risinājuma piedāvājumu. LTV faktiski nav iemaksājusi peļņu budžetā, tāda situācija nebūtu pieļaujama.
Viena no aksiomām - gribat naudu, uzrādiet avotus. Prātā nāk avots, kas attiektos uz medijiem. Ministriju un resoru sabiedrisko attiecību un sabiedrības informēšanas budžeti. Un sekojoši iespēja pārdalīt finansējumu par labu sabiedriskajiem medijiem?
Konceptuāli tas ir diskutējams jautājums. Vai sabiedriskie mediji zina visu to pakalpojumu grozu, kas ministrijām jānodrošina šajā virzienā?
Nav runa par visu naudu. Bet ir lietas, ko droši vien Latvijas Radio 2 izdarītu labāk kā Finanšu ministrijas mājaslapa.
Varbūt. Varam padomāt. Bet vairāk jau finansējumu medijiem piešķir dažādi fondi - Vides investīciju fonds, piemēram. Tie ir mērķēti raidījumi par tematu, kas saistīts ar attiecīgā resora politikas īstenošanu. Parasti jau ministrijas ir tās, kas piedāvā vienas vai citas izmaiņas. Šajā gadījumā Kultūras ministrijai būtu jāpiedāvā mediju politikas izmaiņas, kā viņi to redz, un NEPLP ar savām funkcijām veiktu pārraudzību.
Vērtējot Kultūras ministrijas un NEPLP aktivitātes nākamā gada budžeta kontekstā. Varbūt kaut ko dara nepareizi vai neizdara līdz galam jaunu iniciatīvu virzīšanā? Es gan nezinu, vai jūs esat īstais cilvēks šeit padomu došanai…
Negribētu nevienu kritizēt, bet, piemēram, NEPLP piedāvājums, kas nāca par LTV un Latvijas Radio apvienošanu. Dokuments tika sagatavots gana detalizēti, bet tur, manuprāt, pietrūka - ko tad iegūs Latvijas iedzīvotājs no tā, ka šie mediji tiks apvienoti. Vairāk koncentrējās uz infrastruktūru un tās izmaksām. Tas bija viens no aspektiem, kāpēc šī koncepcija nepavirzījās. Doma nebija slikta - koncentrējam resursus, lai sabiedriskie mediji varētu sniegt plašāku pakalpojumu.
Kā tas ir budžeta veidošanas lietās? Ja koalīcijas partneri vai vismaz divi no viņiem lemj, ka konkrēta politiska iniciatīva ļoti svarīga, tad Finanšu ministrija neko nevar darīt?
Mēs kā Finanšu ministrija vienmēr izmantosim iespēju paust viedokli par fiskālo ietekmi. Nav mums nekādu veto tiesību. Ja valdība lems, ka, piemēram, jūsu pieminētie astoņi miljoni nākamajā gadā ir vajadzīgi, mēs noteikti meklēsim iespēju, kā to var izdarīt. Tas būs valdības lēmums, kurš Finanšu ministrijai ir saistošs.
Lielais grozs un mazais groziņš
Ilggadējais Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters vispirms pažēlojas, ka arī pašai Kultūras ministrijai jātiek galā ar noteikto trīs procentu budžeta dotācijas bāzes samazinājumu, kas ir aptuveni 1,6 miljoni eiro. Savukārt sabiedriskajiem medijiem šāda samazinājuma nav. Tūlīt gan akcentē, ka mediju politika ir pilntiesīga politikas nozare. Valdība apzinoties, ka mediji plašā nozīmē ir daļa no drošības, un, protams, visi kopīgi meklējot risinājumus, kā stiprināt mediju vidi.
Aicinot konkretizēt, kurus no mediju projektiem Kultūras ministrija uzturētu spēkā un atbalstītu pirmām kārtām, sarunas partneris izvairīgs. Piedāvā visus projektus likt divos grozos. Vienā apjomīgie, lielie un dārgie, kā sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus (kas vispār līdz valdībai nemaz nav nonācis), otrā - mazie, kuru neveikšana «varētu radīt paliekošas sekas». Piezemētāk - kuriem izdosies «sakasīt» finansējumu. Projekti tiekot labi īstenoti, un no tiem nevajadzētu atteikties. Lielpēters konkrēti piesauc Latvijas Radio raidījumus Kolna sāta un XXI gadsimta latvietis, kā arī LTV Briseles korespondenta nodrošināšanu. Ļoti uzmanīgā un pieredzējušā valsts ierēdņa «uzdrošināšanās» runāt konkrētībās ļauj domāt, ka finansējums šiem projektiem varētu arī atrasties (kā tas drīz arī notiek - aut.).
Arī citās ministrijās esot izpratne par mediju nozares svarīgumu valsts drošības kontekstā. Materiāla autoram tas ļauj smaidīt, jo «paliekošās sekas» var radīt tieši lielo - «pirmā groziņa» projektu tālāka nevirzīšana. Tomēr - ko prasīt no valdības, ja pašā NEPLP par tiem vēl nav īstas skaidrības.
Runājot par LTV nenokārtoto 2013. gada peļņas gadījumu, Lielpēters vairāk sliecas atbalstīt naudas atstāšanu uzņēmuma rīcībā, pamatojot to ar Eiropas praksi līdzīgos gadījumos. Uz piezīmi, ka daudz mazākas atsevišķu Kultūras ministrijas iestāžu peļņas apjomi tomēr pārskaitīti valsts budžetā, sarunas partneris pauž cerību, ka šie lēmumi vēl tikšot pārskatīti.
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks pozitīvi vērtē iecerētā Mediju fonda izveidi. Protams, netiek pieminēts nākamā gada budžets ne mazo, ne lielo groziņu kontekstā. Cerīga ir fonda izveidei nepieciešamo priekšdarbu akceptēšana nākamajā gadā, kas savukārt no mediju puses prasītu precīzu un neatlaidīgu lobija darbu likumdevējā un izpildvarā. Lielpēters vērtē, ka mediju fonds veidotu projektus privātajiem masu saziņas līdzekļiem, bet sabiedriskais pasūtījums pilnībā paliktu Latvijas radio un LTV kompetencē. Šis gan ir diskutabls, jo pašreiz sabiedriskā pasūtījuma daļu var novirzīt arī privātajiem un atkāpties no šīs pozīcijas neviens negribēs.
Lielie projekti - tālajā plauktā
NEPLP vadītāja pienākumu izpildītāja Aija Dulevska, sarunā piedaloties arī padomes loceklei Dacei Ķezberei, kā prioritārus nosauc Latvijas Radio iepriekš minētos raidījumus, krievu valodā raidošās programmas Doma laukums oriģinālsatura nodrošināšanu un LTV korespondenta darbu Briselē (šos, kā zināms, valdība atbalstījusi - aut.). Vēl plānos esot korespondenta darba organizēšana Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā, tomēr par tā realizēšanu īstu drošību nejūt. Mulsinoša ir situācija ar olimpisko spēļu translāciju un attiecīgo tiesību iegādi, jo arī šis, it kā pašsaprotamais, nav guvis valdības atbalstu. Šķiet, samazināsies sabiedrisko mediju portāla Lsm.lv satura resurss krievu un angļu valodā. Ja olimpisko spēļu translācijai līdzekļi, visticamāk, tiks atrasti, ja ne formālā budžeta, tad neparedzēto gadījumu ailēs, tad portāla lietas var šķist pārāk nenozīmīgas. Savukārt par lielajiem projektiem nākas dzirdēt kaut ko diametrāli pretēju tam, ko medijos varēja lasīt apmēram pirms pusgada.
Par sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgus «pašlaik netiek runāts», jo tas prasa pārāk lielus līdzekļus. Neesot noformulēts kopīgais viedoklis, nav arī skaidrības par projekta modeli un procedūru. Kā saka - nolikts pieliekamajā uz tālā plauktiņa.
Savukārt LTV trešā kanāla ideju vairs nemaz neatbalstot arī pati Latvijas Televīzija.
Dulevska un Ķezbere kategoriski noliedz, ka NEPLP kā pašu pirmo prioritāti izvirzījusi atalgojuma palielināšanu pašas NEPLP speciālistiem. Budžeta projekta dokumentos tas bijis jāraksta pirmajās ailēs, tādēļ varbūt radies maldīgs priekšstats. Tomēr arī nozares vadības kapacitātes stiprināšana jānodrošina. Juristiem beidzoties līgumi, un reāli padome pat nevarētu veikt pamatfunkcijas. Savādi, ja bāzes naudas tik maz, ka resors gandrīz jāslēdz ciet. Vaicātas par iestrēgušo LTV 2013. gada peļņas jautājumu, NEPLP pārstāves bilst, ka Finanšu ministrijas viedoklis tiešām esot - 90% šīs peļņas pārskaitīt valstij, taču padome kopā ar Kultūras ministriju turpināšot cīnīties par līdzekļu atstāšanu televīzijas rīcībā. Valdībā, iespējams, skatīšot nākamnedēļ. Neskaidrs paliek vienīgi, kādēļ jautājums tik ilgi «marinējies» telpā starp LTV un valdību. Kuluāros jūt miglainus mājienus par NEPLP iepriekšējās vadības neizdarību, tomēr nu svarīgākais - kāds tad būs valdības politiskais lēmums šajā lietā.