Mēbeļu ražotāji kopumā vērtē, ka tas vienmēr ir bijis tikai laika jautājums, ka arī Latvijā parādīsies Ikea veikals. Tas ir likumsakarīgi, un ar to vietējiem uzņēmējiem ir jārēķinās. Ikea ir nopietns konkurents vietējiem ražotājiem, neskatoties uz katra nišu. «Ikea ražo pietiekami kvalitatīvas un vizuāli pievilcīgas lietas, mēbeles, dara to samērā lēti, piesaista diezgan augstas klases dizainerus, arhitektus, jo kā liels koncerns var to atļauties,» vērtē Wood Art.lv valdes loceklis Vilnis Brakovskis. Līdzīgi kā vietējie ražotāji cenas ziņā nespēj konkurēt ar Polijā ražotām lamināta mēbelēm, tā arī, kad Ikea būs Rīgā, tai būs noteikta tirgus daļa. Vienlaikus jāteic, ka arī tagad ne Lietuva, ne Somija, ne Polija nav ļoti tālu, un no šīm valstīm jau labu laiku uz Latviju tiek vestas Ikea mēbeles.
Tomēr bieži vien vietējie mēbeļu ražotāji Ikea faktoram oponē ar faktu, ka darbojas atšķirīgā nišā. Tā Trojas (Latvijas finiera grupas uzņēmums) tirgzinību speciāliste Elīna Strumpmane teic, ka Ikea nav uzņēmuma konkurents, jo piedāvā citas kvalitātes mēbeles citai patērētāju grupai, t. i., Troja specializējas augstas kvalitātes biroja mēbeļu ražošanā. Un līdz ar Ikea veikala atvēršanu Lietuvā būtiskas pieprasījuma izmaiņas uzņēmumu nav skārušas. «Vairums mūsu klientu ir juridiskas personas, kurām būtiska ir mēbeļu kvalitāte un ilgmūžība. Kopumā klientu mēbeļu izvēles nosacījumus var vērtēt kā konservatīvus, jo klientiem svarīga ir stabilitāte - kā garantija, ka arī pēc vairākiem gadiem būs iespēja pasūtīt mēbeles no tā paša materiāla, vēlamajā tonī,» skaidro E. Strumpmane. Arī Kates valdes loceklis Jānis Vējš, vispirms uzteicot, ka Latvijas pircējs ir prasīgs jebkurā jomā, mīl skaistumu un augstu kvalitāti, norāda, ka Kates un Ikea produktu sortiments un līdz ar to arī mērķauditorijas būtiski atšķiras, kā dēļ Kate Ikea veikala atvēršanu Lietuvā nejuta. J. Vējš gan piekrīt, ka šāda mēroga zīmola parādīšanās tirgū to noteikti ietekmē.
Koncernam jau ražo
Latvijā jau darbojas Ikea ražošanas uzņēmumi, piemēram, vietējam kapitālam piederošais lielākais Latvijas mēbeļu ražotājs Avoti SWF ražo Ikea vajadzībām, un šī uzņēmuma produkcija ir atrodama daudzās pasaules valstīs. Avoti SWF pērn apgrozīja 28,8 miljonus eiro un nopelnīja 1,6 miljonus eiro, liecina Crediweb.lv dati. Tāpat Latvijā darbojas Ikea holdingam piederošs kokapstrādes uzņēmums Rettenmeier Industry Latvia. Tas ļauj cerēt, ka Ikea veikala atvēršana Rīgā vienlaikus var būt arī iespēja vietējiem mēbeļu ražotājiem. «Cilvēkiem būs lielāka izvēle, un visiem vieta atradīsies. Iespējams, kādam būs jāpamet tirgus, bet tas ir bizness,» spriež Latvijas mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers. Tiesa, liels veikals ar inerci un mārketingu var izspiest no tirgus mazākos un vājākos. Grūtāk būs, bet nozares uzņēmēju skats uz nākotni tik un tā ir pozitīvs.
Turklāt Latvijā īsti nepastāv masveida mēbeļu ražošana, vienīgi sērijveida, un būtībā vietējie uzņēmumi ražo pēc pasūtījuma saskaņā ar līgumiem. Daudzi ražotāji spēlē individuālo mēbeļu lauciņā, kur neder standarta risinājumi, izmēri u. tml., tā ir nianse, ar kuru vietējie ražotāji var atšķirties no lielražotāja. Un vienmēr ir cilvēki, kuri grib, lai viņiem nebūtu tā kā visiem, un var to atļauties. «Ja cilvēkiem būtu vairāk naudas, individuālo pasūtījumu būtu vairāk. Mūsu cilvēkiem patīk individuālas lietas, varbūt tas ir saistīts ar padomju gadiem, kad lielākajai daļai viss bija vienāds - mēbeles, apģērbs utt.,» spriež V. Brakovskis. Līdzīgi uz situāciju skatās A. Plezers: «Arī vietējie iedzīvotāji arvien vairāk sāk novērtēt vietējo produkciju, it sevišķi tie, kas remontē savus dzīvokļus, pērk mājas. Viņi pasūta nevis standarta mēbeles, bet tieši tādas, kas iederas viņu mājoklī un dizainā.» Tagad šāda tendence parādās arvien vairāk nekā agrāk, un cilvēku maksātspējas uzlabošanās pozitīvi ietekmē nozari.
Ir lielākas problēmas
Ikea faktors, protams, vietējos uzņēmējus dara mazliet bažīgus, tomēr nozarē šobrīd ir daudz akūtākas problēmas. Nozares lielā sāpe ir elektrības cena un tās izmaksas ražošanā. «Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir ļoti dārga elektrība, ko ietekmē gan maksa par «zaļo enerģiju», gan obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Tas mūsu ražotājus padara mazāk konkurētspējīgus, it īpaši salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm,» uzsver A. Plezers. Tāpat mēbeļu ražotājus vairāk uztrauc situācija Latvijas ekonomikā, it īpaši būvniecības jomā, kur ir nopietnas problēmas ar ES fondu apguvi, un līdz ar to jauni objekti netiek būvēti pietiekami daudz. Attīstoties celtniecībai, paralēli rodas pieprasījums arī pēc jaunām mēbelēm, tāpēc būvniecības izaugsme ir vitāli svarīga mēbeļu ražotājiem. Pārējie jautājumi kā resursu, darbaspēka pieejamība, algu faktors ir risināmi un ir samērā līdzīgi kā mūsu kaimiņvalstīs. «Mums visiem ir problēmas, bet tās ir risināmas,» rezumē asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors.
Eksportu gribas aktīvāku
Latvijas mēbeļu patēriņš kopš krīzes beigām katru gadu stabili aug, pērn pārsniedzot 100 miljonu eiro slieksni, un prognozējams, ka tas tāpat turpinās augt, tie varētu būt 5-10% gadā, vērtē A. Plezers, un pirmskrīzes 2007. gada līmeni (170 miljoni eiro) mēs varētu sasniegt 2020. gadā. Kates valdes loceklis J. Vējš, runājot par vietējo tirgu, ir mēreni piesardzīgs, jo tas ir mazs un trausls, to būtiski ietekmē pat samērā nelielas izmaiņas: «Pašreiz situācija ir daudzmaz stabila, bet, kādi būs mūsu valsts turpmākie lēmumi un kāda būs ekonomiskā situācija Eiropā, nevar prognozēt neviens.» Latvijā tirgus ir neliels, un tā attīstības pamatā ir kopējā ekonomiskā izaugsme un aktivitāte būvniecības nozarē. Skaidrs, ka attīstība ir jāvērš uz eksportu, piebilst E. Strumpmane.
Nozarē liek cerības uz to, ka pasaulē sakārtosies politiskā situācija, kas ļoti ietekmē arī ekonomiku. Nozares eksports neaug tik labi, kā gribētos, jo ārzemēs, tāpat kā Latvijā, cilvēki un uzņēmēji ir samērā nogaidoši, bažīgi par nākotni un naudu netērē. Šī neskaidrība par nākotni raksturīga ne tikai Krievijā un Latvijā, bet arī Vācijā, Francijā u. c. nozares galvenajos eksporta tirgos. Jāatzīmē, ka Krievijā papildu faktors ir iedzīvotāju maksātspēja. Tomēr ar Krieviju strādā tikai atsevišķi uzņēmumi, un tas nav nozares pamata noieta tirgus, bet gan tikai rezerves variants, jo tajā ir pārāk daudz risku un uz šo tirgu nevar paļauties, vērtē A. Plezers. V. Brakovskis no Wood Art.lv, kas strādā ar Krievijas tirgu, stāsta, ka pirms sankcijām intensitāte bijusi augstāka, bet tagad cilvēkiem Krievijā ir ievērojami kritusies maksātspēja, kā arī nav skaidrības par rītdienu, kas traucē tērēt. «Darbojamies arī Skandināvijā, Zviedrijā, Dānijā, bet eksportā gribētos strādāt vairāk,» rezumē V. Brakovskis.