Spānija un Itālija spēlēja savā starpā Euro 2012 finālā, un toreiz spāņi uzvarēja bez variantiem ar 4:0. No tā mača uz mūžīgiem laikiem futbola vēsturē iegājis vēsturiskais kadrs, kurā spāņu pussargs Andress Injesta ar bumbu ir sešu (!) itāļu ielenkumā un piespēlē precīzi komandas biedram pat šādā situācijā. Abu komandu sastāvs kopš tiem laikiem ir ievērojami mainījies, bet Injestas loma Spānijas izlasē kļuvusi tikai lielāka.
Ne velti Itālijas sporta mediji pirms spēles koncentrējas uz to, kā apturēt tieši Injestu, kurš nu jau vienatnē diriģē savas valstsvienības saspēli, izlašu pensijā dodoties Čavi Ernandesam un Čavi Alonso. Tiek paredzēts, ka itāļi Injestam šajā mačā pieliks vienu ēnu - spēlētāju, kurš sekos līdzi katram Injestas solim. Par reālāko pretendentu uz šādu lomu min Marko Parolo. «Viņš ir brīnišķīgs spēlētājs, viens no maniem elkiem, kad es biju jaunāks, kad viņš jau spēlēja vadošajās līgās, kad es vēl tikai tiecos nokļūt tajās. Tā man būs satriecoša sajūta [spēlēt pret Injestu], taču tai pašā laikā domāju, ka tāda līmeņa spēlētāji ir apturami tikai ar kolektīvām komandas pūlēm. Ja tu nokļūsti pret viņu viens pats, viņš ir tik spēcīgs, ka viņu nevar apturēt. Ja mēs varam spēlēt pret viņu kopā, varēsim viņu ierobežot - Spānijas svarīgāko spēlētāju,» sacīja Parolo. Viņa komandas biedrs Andrea Barzalji nosauca Injestu par vienu no visu laiku labākajiem pussargiem un labāko pēdējos 10-15 gados.
Lai gan grupu turnīra pēdējā spēlē spāņi zaudēja (1:2 Horvātijai), čempionu treneris Visente del Boske negrasās neko mainīt savas komandas spēlē. «2010. gada Pasaules kausa finālturnīru sākām ar zaudējumu Šveicei un turpinājumā neko nemainījām. 2012. gada Eiropas čempionātu sākām ar neizšķirtu pret itāļiem un atkal neko nemainījām,» norādīja del Boske uz diviem turnīriem, kuros viņa vadītā valstsvienība triumfējusi. 2014. gada PK finālturnīru, kas tika sākts ar 1:5 zaudējumu Nīderlandei, viņš pieminēt nevēlējās.
Otrajā pārī favorīts ir izteiktāks. Angļiem ir jābūt pārspēkam pār sīksto Islandi, kas gan līdz šim turnīrā vēl nav izjutusi zaudējuma rūgtumu. «Esam pārāk maza nācija, lai mums būtu armija, tāpēc mūsu komandas - futbola, handbola, basketbola, sieviešu un vīriešu - ir sava veida mūsu armijas, ar kurām cīnāmies laukumā pret saviem pretiniekiem, ja tā var teikt. Tas ir mūsu nacionālā lepnuma veids,» pirms spēles norādīja viens no diviem Islandes galvenajiem treneriem Helmirs Halgrimsons. Otrs islandiešu galvenais treneris Larss Lāgerbeks, savulaik vadot Zviedrijas izlasi, nekad netika zaudējis Anglijai, kuru viņš sakās pazīstam labi.