Par tieslietu ministra Dz. Rasnača (NA) demisiju nobalsoja mazākums - 28 deputāti no Saskaņas un Latvijas Reģionu apvienības, pret neuzticības izteikšanu bija 31 deputāts no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), bet Vienotība un partija No sirds Latvijai, kā arī Kārlis Seržants (ZZS) atturējās. Vienotības deputāti Solvita Āboltiņa, K. Šadurskis, Inese Lībiņa-Egnere un Viktors Valainis balsojumā nepiedalījās. Viss liecināja, ka sirds dziļumos Vienotības līderi pat bija gandarīti par opozīcijā esošās Saskaņas ierosināto ministra demisiju, «jo tā lika viņam sarosīties», kā sacīja K. Šadurskis. Radās iespaids, ka tikai koalīcijas līgums ir atturējis Vienotību no radikālākas rīcības balsojumā. Acīgākie deputāti pat steiguši fotografēt to īso mirkli, kad sēžu zālē Vienotības līdere S. Āboltiņa sarunājās ar Saskaņas deputātu Andreju Elksniņu, kurš bija galvenais ziņotājs par tieslietu ministra demisiju.
Neuzticību ministram Saskaņa ierosināja, atsaucoties uz Liepājas tiesas maigo spriedumu pedofilijas lietā par nodarījumu pret piecgadīgu meiteni, kā arī par cietušā bērna personas datu publiskošanu. Tas viss liecinot par sistēmiskas pieejas trūkumu tieslietu nozarē, norādīja A. Elksniņš. Vēlāk K. Šadurskis Dienai sacīja, ka A. Elksniņa runā ir bijis daudz patiesības un tikai pēc ministra demisijas pieprasījuma iesniegšanas Dz. Rasnačs esot sācis kaut ko darīt. «Mēs dodam ministram īslaicīgu uzticības avansu,» piebilda K. Šadurskis. Viņa skatījumā investīciju piesaisti kavē nesakārtotais maksātnespējas process, kurā esot saskatāmas prettiesiskas darbības pazīmes. Norādes uz problēmām šajā jomā izskanēja vairākās runās. K. Seržants citēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras secināto, ka normatīvie akti, kas regulē maksātnespējas jomu, esot vērsti nevis uz nozares sakārtošanu, bet «kārtējo reizi vērtējami kā pavirši, haotiski un ar iesaistītajām pusēm nesaskaņoti pseidouzlabojumi». Savā atbildes runā Dz. Rasnačs tā arī pietiekami neatspēkoja šos pārmetumus.
Vairākas stundas ilgajā jautājuma apspriešanā skanēja gan aplausi, gan izsaucieni no zāles. Gandrīz vienu no šīm stundām aizņēma pats Dz. Rasnačs, kurš bija saņēmis pilnvarojumu runāt valdības vārdā. Parasti līdzīgās situācijās ministrus ierodas aizstāvēt arī premjers, taču šoreiz valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) šajā laikā deva priekšroku diskusijām vienā no darba grupām. Ministrs Dz. Rasnačs norādīja, ka nozarei atvēlētā finansējuma ziņā Latvija ir vienā no pēdējām vietām, savukārt vairākās jomās, piemēram, moderno tehnoloģiju izmantošanā, starp labākajiem. Dz. Rasnačs minēja daudzas labas lietas, kas paveiktas, - daļu gan viņš bija mantojis no priekšgājējiem. Dz. Rasnaču atbalstīt bija ieradušies daudzi ministrijas darbinieki.
Debatēs savu kolēģi nesteidzās atbalstīt arī Nacionālās apvienības deputāti. NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš tikai izteica nožēlu, ka «bērnu tiesības tiek jauktas ar politiskajām intrigām». Viņaprāt, arī maksātnespējas administratoru darbība tiek piesaukta «politisko peripetiju radīšanai, nepārzinot situāciju». Taču konkretizēt, kas ar to domāts, NA pārstāvis nevēlējās. Iepriekš NA pārstāvji izteikuši aizdomas, ka Vienotībai varētu būt nodoms «pamainīt personālijas valdībā, tikai tā nezinot, kā to elegantāk izdarīt». Jāatgādina, ka S. Āboltiņa pirms kāda mēneša aicināja vērtēt ministru darbu; iespējams, premjere pēc budžeta pieņemšanas varētu to arī darīt.