Uzmanību šai nevienlīdzīgajai attieksmei pret pašvaldībām sarunā ar Dienu pievērsa Rūjienas novada priekšsēdis Guntis Gladkins (Vidzemes partija). Valdošo politisko spēku sadarbība ar reģionu partijām pastāv jau ilgāku laiku, un no tās iegūst abas puses. Pašvaldībām tā paver iespēju uz valdības pretimnākšanu, bet partijām - cerības uz lielāku vēlētāju atbalstu to teritorijās. Izredzēto pašvaldību loka veidošanās, pēc G. Gladkina domām, arī sekmējot pašvaldību grupēšanos - Vidzemē pierobežas novadi arī plāno veidot domubiedru kopu. Taču tā darbosies Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) un atšķirībā no nesen dibinātās Pierīgas apvienības neplāno juridiski nostiprināt savu statusu. Šie novadi pašlaik gatavo līgumu par pārrobežu sadarbību ar Igaunijas pašvaldībām, lai piedalītos kopīgos projektos.
Likums nosaka, ka valdības oficiālā sarunu partnere ir Latvijas Pašvaldību savienība, bet tagad uz ministrijām dodas vairākas tās organizācijas. Finanšu ministru Jāni Reiru (Vienotība) tas neuztrauc. Finanšu ministrija ir izveidojusi konsultatīvo padomi, kurā ir pārstāvji no lielajām pilsētām, reģionālās attīstības centriem un pārējiem novadiem, kuri piedalījušies arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma sagatavošanā, ko gadiem nebija izdevies pieņemt. Kad projekts bija gatavs, tas ir nodots saskaņošanai Latvijas Pašvaldību savienībai, Dienai sacīja J. Reirs. Vienotības frakcijas vadītājas vietnieks Kārlis Šadurskis apstiprināja, ka sadarbības partneriem ir iespēja piedalīties koalīcijas sēdēs un tas ir zināms bonuss, taču lēmumu pieņemšanā katrai koalīcijas partijai ir viena balss.
ZZS sadarbojas ar Liepājas partiju, Latvijai un Ventspilij un Līvānu biedrību. Vienotībai ir partneri Ogrē, Jēkabpilī, Talsos, Valmierā, Kuldīgā, Tukumā un Latgales partijā. Daļa no viņiem pirmdienās mēro ceļu uz Rīgu, lai būtu klāt koalīcijas sēdēs. Tajās piedalās arī bijušais Ogres novada mērs Edvīns Bartkevičs, kurš ir LPS valdes loceklis, un ar viņa starpniecību aktuālā informācija sasniedz arī LPS. Taču šajās sēdēs nepiedalās tie pašvaldību vadītāji, kas ir valdības partiju biedri - ne Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS), ne Madonas novada priekšsēdis Andrejs Ceļapīters (Vienotība), kurš Dienai atzina: «Tā ir liela priekšrocība būt pie galvenā lēmēju galda un pirmajiem piekļūt informācijai, bet kolēģi cenšas dalīties un pastāsta arī mums.» Drīzumā Reģionālo attīstības centru apvienība plāno tikties ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (NA), lai pārliecinātos, vai iecerētā ministrijas padotības iestāžu reorganizācija neietekmēs pakalpojumu pieejamību - bažas ir par zemesgrāmatu nodaļām. Ja A. Ceļapīters piedalītos koalīcijas sēdēs, ministram to varētu pavaicāt uzreiz.
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai atzina, ka tik liels cilvēku skaits koalīcijas sanāksmēs padara tās neefektīvas. Viņaprāt, būtu lietderīgi atgriezties pie senāko laiku prakses, kad katru partiju pārstāvēja divi cilvēki. Taču uz atgādinājumu, ka tieši ZZS partneri no Liepājas un Ventspils pirmie apsēdās pie koalīcijas galda, A. Brigmanis atbildēja: «Tas ir labi, ka cilvēki cīnās par savām interesēm.» Ventspils domes priekšsēža vietnieks Guntis Blumbergs (LunV) domā, ka politiķi no tā ir tikai ieguvēji, jo reģionālo partiju pārstāvji viņus informējot par situāciju pašvaldībās.
Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) tādu sabiedroto nav. NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš Dienai sacīja, ka novadu pārstāvji neko nelobējot un iesaistās diskusijās tikai tad, ja tas skar viņu pašvaldību. Taču lielo pilsētu pārstāvji esot daudz aktīvāki. Ja LPS nepārstāv visu intereses, tad pašvaldības cenšas tās lobēt pa aplinkus ceļiem, un šī ir iespēja piekļūt informācijai, atzina G. Bērziņš.