Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Jāierobežo valsts amatpersonu skaidras naudas uzkrājumi

Pēdējā laikā bieži izskanējis viedoklis, ko pauž, piemēram, Ārvalstu investoru padome, vairāki uzņēmēji un juristi, ka tiesiskās vides problēmas Latvijā traucē investīciju ienākšanai un pašmāju biznesa attīstībai. Brīžiem mūsu valsts tiesiskajai videi veltītā kritika šķiet pat pārāk saasināta. Kāds ir jūsu - tieslietu ministra - Latvijas tiesiskās vides vērtējums?

Ja runājam par tiesisko vidi, ir divi ļoti svarīgi vērtēšanas spoguļi. Viens no šiem vērtēšanas spoguļiem ir Eiropas Komisijas (EK) ikgadējais pētījums par tiesu stāvokli Eiropas Savienības (ES) 28 dalībvalstīs, un otrs vērtēšanas spogulis ir EK un Eiropas Padomes semestra ziņojumi, kas nāk klajā ik pēc pusgada.

Ja runājam par EK ikgadējo pētījumu, mēs Latvijā stabili 28 ES dalībvalstu vidū esam pirmajā trešdaļā, daudzos aspektos Latvijai ir ļoti labi rādītāji. Tiesu pašnovērtējuma jomā mums gan nav labi rādītāji, bet mēs vienmēr vērtējam sevi kritiskāk, nekā reāli varētu sevi vērtēt. Jāpiebilst, ka vērtējumā ir ļoti daudz rādītāju - gan saistībā ar tieslietu jomas termiņiem, gan saistībā ar civilprocesu, gan saistībā ar komerclietām, gan arī saistībā ar administratīvo procesu.

Protams, ļoti svarīgs indikators ir arī EK un Eiropas Padomes semestra ziņojumi, un te mēs pirmo reizi Latvijas vēsturē redzam, ka nav neviena kritiska vārda par tiesu darbu, tieši otrādi, augstu novērtēts ir tas, ka Latvija ieviesusi vairākas sekmīgas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti un kvalitāti. Protams, var piekrist, ka vajadzīga stingrāka uzraudzība pār maksātnespējas administratoru darbu. Latvijā maksātnespējas administratoru darba uzraudzību veic valsts pārvaldes iestāde - Maksātnespējas administrācija. Šajā administrācijā nestrādā neviens administrators, tur strādā civildienesta ierēdņi. Es Ārvalstu investoru padomei varu piekrist par to, ka ne Maksātnespējas administrācija ir pietiekami spēcīga iestāde, ne arī tai ar likumu doti pietiekami labi instrumenti, lai ieviestu kārtību vairāk nekā 300 administratoru rindās. Pirmais ļoti vērtīgais, kardinālais pavērsiens ir 13. jūnija konsultatīvajā padomē nolemtais, ka tiks mainīts šīs uzraugošās iestādes finansējuma modelis. Ja mēs virzāmies uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansējuma modeļa pusi vai uz Konkurences padomes finansēšanas modeļa pusi, tad skaidrs, ka minētā iestāde - Maksātnespējas administrācija - nākotnē būs daudz spēcīgāka un neatkarīgāka.

Vērtējot maksātnespējas administratoru uzraudzības pilnveidošanas iespējas, jūsuprāt, svarīgs faktors būtu maksātnespējas administratora statusa maiņa, virzoties uz amatpersonas statusu?

Amatpersonas statuss maksātnespējas administratoriem ir apstiprināts. Šāda statusa apstiprināšanai gan bija milzīga pretestība, pat arī četri pieteikumi Satversmes tiesā, daudzi pieteikumi administratīvajā tiesā, bet, kā mēs redzam, šī, metaforiski sakot, karavāna virzās uz priekšu, un process notiek, neskatoties uz ļoti lielo pretestību. Konsultatīvā padome arī akceptēja stingrākus lietvedības kārtošanas noteikumus un to, ka uzraugošajai iestādei - Maksātnespējas administrācijai - ir tiesības rīkoties ar līdzīgām tiesībām, kādas patlaban jau dotas Konkurences padomei. Maksātnespējas administrācijas gadījumā šīs tiesības paredz iespēju ierasties ar vai bez policijas pārstāvjiem jebkura maksātnespējas administratora prakses vietā, iepazīties ar visiem administratora rīcībā esošajiem dokumentiem un veikt dokumentu pārbaudi. Neraugoties uz to, ka Saeimā bija vērojama pretestība šīm reformām, es redzu, ka ir vairāku ministru atbalsts - ļoti liels ir ekonomikas ministra Arvila Ašeradena atbalsts, tāpat ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska atbalsts un ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas atbalsts.

Šie jūsu minētie pasākumi varētu maksātnespējas administratoru nozari sakārtot?

Es teiktu, ka nevis nozari sakārtot, bet nozari stiprināt, attīstīt, kā arī audzēt maksātnespējas administratoru uzraudzības muskuļus un spēku. Rezultātā varētu sakārtot administratoru rindas, un šo rindu sakārtošanai svarīga būs regulāra maksātnespējas administratoru kvalifikācijas pārbaude. Senāk maksātnespējas administratori paši sevi sertificēja, tagad iecerēts, ka regulāri kvalifikācijas pārbaudi veiks uzraugošā iestāde - Maksātnespējas administrācija. Turklāt šī iestāde veidos administratoru reitingu, kurā būs gan kvalitatīvie, gan kvantitatīvie rādītāji, gan būs arī reputācijas indekss, kas tiks sasaistīts ar pozitīvo pieredzi un diemžēl arī ar negatīvo pieredzi, piemēram, administratīvo pārkāpumu lietām, normatīvo dokumentu prasību neievērošanu, amatpersonas deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu. Te parādīsies reputācijas koeficienta pamati. Vēl ir tie reputācijas pamati, kurus izstrādājusi Ārvalstu investoru padome, norādot deviņas iespējamās ļaunprātības pazīmes maksātnespējas procesā. Vissmagākā ļaunprātības pazīme ir fiktīvie kreditori. Ja tādi kādam maksātnespējas administratoram būs bijuši, tad viņa vārds atradīsies pašā reitinga apakšā un viņam pretendēt uz administratora darbu nākotnē būs sarežģīti, pat neiespējami.

Tas, ka tieši par maksātnespējas administratoriem - nevis par citu juridisko profesiju - runā kā par problemātisko profesiju, saistīts ar nepietiekamu maksātnespējas administratoru darba regulējumu vai problēmas pamatā ir cilvēciskais faktors - maksātnespējas administratoru darbs piesaistījis ne tikai personas ar augstiem ētiskiem principiem, bet arī personas ar apšaubāmiem ētiskajiem kritērijiem?

Slikts ierēdnis vienmēr teiks, ka likumi nav sakārtoti. Labs ierēdnis vienmēr mācēs likumu piemērot atbilstoši tam mērķim, kādam likums radīts. Diemžēl uzraudzības iestādes - Maksātnespējas administrācijas - vadībā līdz šā gada pavasarim bija cilvēki no pirmās minētās ierēdņu kategorijas.

Konkrēti?

Maksātnespējas administrāciju vadīja Vienotības pārstāvis Ervīns Ābele. Astoņus gadus viņš vadīja šo iestādi, un kā vidusmēra ierēdnis viņš to darīja apmierinoši. Taču diemžēl nebija iniciatīvu, nebija aktivitāšu sadarbībā ar tiesību aizsardzības iestādēm un diemžēl ļoti vāja bija sadarbība ar masu medijiem, bet, kā zināms, masu mediji ir viens no pirmajiem palīgiem nebūšanu novēršanā. Iestādes vadītāja uzdevums ir darbu organizēt tā, lai sadarbība ar masu medijiem pastāvētu. Galu galā, pats iestādes vadītājs var publiski paust savu un savas iestādes viedokli, var aicināt palīgā medijus un var aicināt palīgā tos Tieslietu ministrijas cilvēkus, kuri strādā pie normatīvo aktu jaunrades. Viss ir iespējams. Tieši tagad, kad nosacīti mainījusies Maksātnespējas administrācijas vadība, ir daudz jauninājumu iestādes darbā. Viens no jauninājumiem ir publiskie pārskati, kas jau ir pieejami, piemēram, kreditoriem un maksātnespējas procesu dalībniekiem, bet būs pieejami arī plašāk. Otrs jauninājums ir tas, ka mājaslapā regulāri tiek publicēta informācija par pārkāpumiem maksātnespējas procesos un ir identificējams, tieši kurā procesā tie notikuši, un pēc maksātnespējas reģistra var identificēt, kuram administratoram, teiksim, ķibele atgadījusies vai arī pat apzināts pārkāpums pieļauts.

Pēc gada situācija varētu būt labāka un maksātnespējas administratoru reputācija varētu būt augstāka?

Ja būs tāda pretestība, kāda bija 2015.-2016. gadā un līdz pat šodienai, tad es nesolu tik ātras pārmaiņas, tad es solu pārmaiņas uz Latvijas simtgadi - 2018. gadu. Ja pretestība mazināsies un ja Saeimā vairāk vai mazāk būs atbalsts reformām, tad tiešām pēc gada varētu būt tādas pārmaiņas, ka to administratoru, kuri savā darbā sagrēkojuši, vairs nebūs administratoru rindās.

Diskutējot par tiesiskās vides problēmām, bieži tiek runāts arī par ilgajiem tiesas procesiem, it īpaši civillietās. Šajā jomā situāciju iespējams uzlabot?

Tas par ilgajiem tiesas procesiem ir mīts, jo statistika ir neapgāžama, un arī objektīvais vērtējums no malas ir neapstrīdams - Latvijā vidēji tiesvedības procesu ilgums jau kopš 2014. gada samazinās. Atcerēsimies, Latvijā ir trīs tiesu instances un ir trīs dažādi procesi - civilprocess, kriminālprocess, administratīvais process. Jāatzīst gan tiešām ir tas, ka daudzas civillietas iestrēgušas Augstākajā tiesā. Man jāsaka liels paldies Saeimas Juridiskajai komisijai, kas ļoti ātri un operatīvi atbalstīja Tieslietu ministriju, pieņemot grozījumus civilprocesā, ko mēs virzījām kopā ar Augstāko tiesu, un es ļoti ceru, ka tuvākajā nākotnē ievērojami saīsināsies termiņi civillietu izskatīšanai augstākajā instancē, respektīvi, Augstākajā tiesā. Kriminālprocesā līdz ar Zolitūdes lietu mēs esam ieviesuši sinhrono tulkojumu, savukārt civilprocesā vasarā sākas reforma, kuras rezultātā tulka pakalpojumu piesaisti vairs nevarēs izmantot procesa novilcināšanai. Par tulka pakalpojumiem civilprocesā būs jāmaksā visiem, izņemot maznodrošinātās un trūcīgās personas un tādas personas, kurām starptautiski saistoši noteikumi paredz atbilstošu tulka pakalpojumu nodrošināšanu, bet tas gan vairāk attiecas uz kriminālprocesu un administratīvo procesu, kur valstij uzlikti noteikti pienākumi gan Eiropas Savienības līmenī, gan nacionālajā līmenī.

Ko vēl Tieslietu ministrijai izdevies paveikt pēdējā laikā?

Pirmais un pats galvenais ir nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles. Kad LTV raidījumā Tieša runa lielākajiem Tieslietu ministrijas kritiķiem prasīja, vai tad tas tiešām nav labi, ka ieviestas nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, šie kritiķi sakostiem zobiem teica: «Ir jau labi, ir, bet jau sen vajadzēja ieviest.» Taisnība jau ir, ka sen vajadzēja ieviest, bet mēs ilgus gadus cīnījāmies par nepieciešamo finansējumu. Finansējumu mēs tā arī nedabūjām un paši finansējām šo projektu no iekšējiem resursiem. Skaidrs ir tas, ka līdz ar nekustamo īpašumu elektronisko izsoļu ieviešanu izsoļu reiderisms ir izskausts, un es ļoti ceru, ka izskausts uz neatgriešanos. Nekustamo īpašumu izsoļu reiderisms bija milzīga problēma.

Vēl jāpiemin elektroniskie pārskati un kopumā viss, kas saistās ar maksātnespējas administratoru uzraudzības sakārtošanu. Atklāti runājot, cerību līmenī pie pārliecības, ka situācija uzlabosies, es nonācu tieši tad, kad saņēmu Maksātnespējas administrācijas iepriekšējā direktora atlūgumu, jo gan tieslietu ministrs, kurš šajā amatā bija pirms manis, gan tieslietu ministrs, kurš šajā amatā strādāja vēl pirms tā tieslietu ministra, kurš amatā bija pirms manis, pārliecināt minēto direktoru, ka amats jāatstāj, mēģināja, bet tas bija bez panākumiem. Diemžēl mūsu sistēmā valsts pārvaldē ir tā, ja kādas iestādes vadītājs ir no premjera partijas, tad ministram ir ļoti sarežģīti īstenot reformas, vēl jo vairāk, īstenot tādas reformas, kas vērstas uz aktīvu bezkompromisu rīcību. Līdz ar to šādu iestādes vadītāju atstādināšana, atbrīvošana vai atcelšana ir līdzvērtīga paša ministra atstādināšanai vai atbrīvošanai, vai atcelšanai. Visspilgtākais piemērs redzams Latvijas pagātnē, kad vairāki ekonomikas ministri zaudēja savu ministra amatu tikai tāpēc, ka vērsās pret toreizējo Privatizācijas aģentūras direktoru. Mazāk spilgti piemēri ir arī nesenākā Latvijas vēsturē. Jāteic, tā varētu notikt ar jebkuru ministru, kurš aktīvi mēģinātu premjera partijas pārstāvi atcelt no amata kādas iestādes vadībā.

Vēl, runājot par paveiktajiem darbiem, vēlos pieminēt to, ka tiesiskās aizsardzības process un maksātnespējas process ir nodalīti un nevar viens un tas pats administrators būt gan vienā, gan otrā procesā, un šāda nodalīšana arī ir visai būtisks nosacījums, lai novērstu fiktīvo kreditoru iekļaušanu maksātnespējas procesā.

Ko jūsu vadītā ministrija gatavojas darīt ēnu ekonomikas mazināšanā?

Ir vairākas darbības jomas. Pirmā un sarežģītākā, par kuru ir pilnīgi pretēji viedokļi, ir nekustamo īpašumu reģistrācija, un skaidrs, ka šajā jomā ieviešamas reformas, bet nevis visaptverošas reformas - jo jānodrošina tas, lai dažu desmitu blēžu dēļ neciestu visa komercdarbība kopumā, - bet tādas reformas, kas ietekmētu tieši riska zonas, kur varētu būt netīrās naudas atmazgāšana, kur varētu būt fiktīvi darījumi, kur varētu būt darījumā iekļauta kustamā manta kā pamats nekustamā īpašuma darījumam, kur varētu būt skaidri izteikti krāpšanas akcenti starp diviem darījuma dalībniekiem. Riska zonas ir jāaptver. Savukārt visaptveroša obligātā notariālā forma nav iespējama tāpēc, ka tā varētu bremzēt komercdarbību, bremzēt tirgus attīstību. Nesen notika saruna, kurā piedalījās valsts iestāžu un nevalstiskā sektora pārstāvji. Viedokļi bija dažādi, bet kopsaucēji bija - jau minētā elektroniskā forma, uz ko pamazām jāpāriet, kā arī noteikti nepieciešamība veikt riska zonu apzināšanu.

Otrā joma ir daudz darbietilpīgāka. Šajā jomā sāpīgs jautājums saistīts ar mantošanu atbilstoši privātajiem testamentiem. Ir ļoti daudz vērtīgu ideju. Notāru padome sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) jau sagatavojusi priekšlikumus, ko virzīsim īstenošanai. Jāpiemin arī skaidras naudas un reģistrētas kustamas mantas mantošana. Arī te mums būs priekšlikumi, kā mazināt dažādas fikcijas. Vēl jāpiemin arī skaidras naudas aprites ierobežojumi. Priekšlikums likuma grozījumu formā būs tāds, ka valsts amatpersonām skaidras naudas uzkrājumi var būt ne vairāk kā 20 minimālo mēnešalgu apjomā. Ja valsts amatpersonām ir lielāki naudas uzkrājumi, tad jāņem ārā no zeķes, jānes uz bankas filiāli vai uz naudas iemaksas bankomātu un nauda jāiemaksā bankas kontā. Fizisko personu skaidras naudas darījumos mēs arī paredzēsim diezgan nopietnas pārmaiņas, ierobežojumus, zvērināti notāri aktīvāk sadarbosies ne tikai ar Kontroles dienestu, bet arī ar VID, paplašināsies pienākums ziņot vēl vienā virzienā - tajā, kas saistīts ar VID darbu.

Minētie pasākumi ir tā artava, ko Tieslietu ministrija var ieguldīt ēnu ekonomikas mazināšanā. Mēs gan jau bijām «iebraukuši» Finanšu ministrijas lauciņā, jo es iesniedzu priekšlikumus grozījumiem gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan Krimināllikumā saistībā ar atbildības pastiprināšanu par aplokšņu algu maksāšanu. Jau nesen televīzijas raidījumā Tieša runa tika diskutēts par to, ka laiks parādīs, kā VID spēs rīkoties konkrētajās situācijās un kādi būs precedenti.

VID vadības līmeņa amatpersonas Dienai norādījušas, ka tiesu spriedumi finanšu noziegumu lietās nereti nav tik bargi kā VID gaida. Protams, tiesu vara ir neatkarīga un arī Tieslietu ministrija nevar noteikt, kā tiesnesim lemt konkrētajā lietā, bet vai nākotnē var gaidīt bargākus tiesu spriedumus finanšu noziegumu lietās?

Esmu saņēmis no vairākiem tiesnešiem komentārus par situāciju, un absolūtā vairākumā ir redzējums, ka pirmstiesas izmeklēšana ir vai nu pārāk ilga, vai nu nepietiekami kvalitatīva. Ir bijuši gadījumi, kad apsūdzētā persona jau līdz tiesai atlīdzinājusi valstij nodarītos zaudējumus. Gadījumu ir daudz un dažādi. Runājot par izmaiņām tiesu darbā, domāju, te varētu būt diskusijas pašu tiesnešu un prokuroru vidū, apspriežot to, vai tas kaitējums, kas nodarīts sabiedrībai, tiek pietiekami novērtēts, un apspriežot to, vai piemērotais sods katrā konkrētajā gadījumā ir atbilstošs un kalpo par mācību citiem neatkārtot atbilstošos pārkāpumus. Es domāju, ka tiesu izpratnei šajā jomā vēl ir, kur attīstīties. Tiesai katrā konkrētajā gadījumā individuāli jāizvērtē, kad jāpiemēro reāla brīvības atņemšana. Turklāt runa ir par pilnīgi cita - daudz lielāka - apjoma naudas sodiem. Naudas sodu piemērošanai vajadzētu būt taisnīgai un es pat teiktu, ka nežēlīgai. Ir jau vēl viena lieta - prokuratūra, izvirzot apsūdzību, reizēm nemaz neprasa piemērot apsūdzētajam brīvības atņemšanu, jo prokuratūra varbūt novērtējusi, ka cilvēks atlīdzinājis kaitējumu valstij vai noziedzīgo nodarījumu izdarījis bez vainu pastiprinošiem apstākļiem. Protams, tiesa var piespriest bargāku sodu nekā prasa prokurors, bet tādi gadījumi nav bieži un, ja ir, tad norāda, ka sistēmā kaut kas nav kārtībā, jo parasti prokurors prasa maksimālo sodu un tiesa izvērtē gan atbildību pastiprinošos, gan atbildību mīkstinošos apstākļus, gan visu pārējo.

Nesen atkal aktualizēta diskusija par to, vai pie atbildības vajadzētu saukt ne tikai aplokšņu algu maksātājus, bet arī aplokšņu algu saņēmējus. Kāds ir jūsu viedoklis, Latvijas sabiedrībai tas nāktu par labu?

Jāsaprot, ka aplokšņu algas saņēmējs jau tā ir cietējs. Aplokšņu algas saņēmējam nav nekādu sociālo garantiju, varbūt tikai kaut kādas sociālās garantijas no minimālās algas, turklāt aplokšņu algas saņēmējam bieži vien praktiski nav izvēles iespēju. Ņemot to vērā, es atbildības noteikšanu visiem aplokšņu algu saņēmējiem neatbalstu, bet atbalstu, ka atbildība tiek piemērota tad, ja aplokšņu algas saņēmējs ir uzturlīdzekļu nemaksātāju sarakstā vai ir tādu parādsaistību jūgā, kuru dēļ šī cilvēka vietā spiesta maksāt visa pārējā sabiedrība. Uzturlīdzekļu nemaksāšana ir viens spilgts piemērs - mēs, visi nodokļu maksātāji, maksājam aplokšņu algas saņēmēju - uzturlīdzekļu nemaksātāju vietā, pildām šo nemaksātāju pienākumu, bet nemaksātāji gūst finansiālu nodrošinājumu aplokšņu algu veidā. Līdz ar to es noteikti atbalstu atbildības piemērošanu aplokšņu algu saņēmējiem, kuri nemaksā uzturlīdzekļus un ir nemaksātāji citās, līdzīgās situācijās.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Dzintars Rasnačs

Dzimis: 1963. gada 17. jūlijā
Kopš 2014. gada 5. novembra: tieslietu ministrs
2011. gada oktobris-2014. gada 5. novembris: 11. Saeimas deputāts, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, Juridiskās komisijas un Eiropas lietu komisijas loceklis
2010. gada novembris-2011. gada oktobris: 10. Saeimas deputāts, Saeimas sekretāra biedrs
2006. gada novembris-2010. gada novembris: 9. Saeimas deputāts, Saeimas sekretārs
Bijis tieslietu ministrs arī laikā no 1995. gada decembra līdz 1998. gada novembrim (trijās valdībās)
Avots: www.dzintarsrasnacs.lv

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?