Uzklausot cilvēku stāstīto, paveras plašs sūdzību loks. Kāds no rīta vienkārši piecēlies ar aizkritušu un džinkstošu ausi, citam sāpes sākušās pamazām, kāds traumējis bungādiņu, mēģinot ausi iztīrīt, vēl kādam ar laiku kļuvis grūti saprast, ko apkārtējie runā, - skaņas dzird, bet saturu nesaprot. Lelde stāsta, ka viņai problēmas ar kreiso ausi sākušās pēc lidojuma ar lidmašīnu. Toreiz bijušas pamatīgas iesnas, un nolaižoties ausis aizkritušas, turklāt bijušas arī stipras sāpes. Arī vēlāk kaut ko sadzirdēt bijis grūti, un džinkstoņa pārgājusi tikai pēc pāris dienām. Domājot, ka problēmas beigušās, meitene pie ārsta nav devusies, bet, kā pēc tam izrādījies, šādi iedzīvojusies nopietnā vidusauss iekaisumā, ko pēc tam jau nācies ārstēt ilgstoši. Visos šajos gadījumos pareizākais ceļš ir nevis domāt, kā pašam sev līdzēt, piemēram, izmantojot tautā populāro ausu puķi, bet doties pie speciālista. Tieši laikus neārstēts vidusauss iekaisums var būt viens no iemesliem, kāpēc vēlāk parādās dzirdes problēmas.
Nav tik vienkārši
Sarunā ar Dienu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Ausu, kakla un deguna slimību klīnikas speciālistei Guntai Sumeragai par visbiežāk dzirdētajām sūdzībām runāt ir grūti, jo situācijas ir ļoti dažādas. Tās lielā mērā ir atkarīgas no vecuma. Pirmās sūdzības nereti būs, ka dzirde ir kļuvusi sliktāka. Taču viss nav tik vienkārši - dzird vai nedzird. Nereti cilvēki sūdzas, ka vienkārši dzirdēto nesaprot. Visas skaņas speciāliste salīdzina ar daudzslāņainu pīrāgu - ir jādzird katra kārtiņa, taču reizēm tas nav iespējams. Visbiežāk tie ir tieši smalkie toņi. Situācijās, ja ir fona troksnis vai reizē runā vairāki cilvēki, arī rodas problēmas dzirdēto saprast vai tas tiek pārprasts. Turklāt šāds raksturojums bieži sastopams vieglu dzirdes traucējumu gadījumā.
Runājot par iemesliem, kas var ietekmēt dzirdi, G. Sumeraga min, ka to ir daudz, īpaši ņemot vērā, ka ausij ir trīs daļas - ārējā, vidusauss un iekšējā auss - un katrā no tām var būt kāds iemesls, kāpēc cilvēks nedzird vai dzird sliktāk.
Iekaisumi, korķi un trokšņi
Daudzi rādītāji saistībā ar dzirdes problēmām Latvijā ir tādi paši kā citur Eiropā, taču diemžēl mūsu valstī ir ļoti liels skaits hronisku vidusauss iekaisumu. G. Sumeraga skaidro, ka tās ir ielaistas problēmas, kas neizveidojas ne gada, ne divu laikā, bet ilgstoši. Tas nozīmē, ka cilvēkam bijuši atkārtoti vidusauss iekaisumi, bet viņš pie ārsta nav vērsies. Bieži jau bērnu un pusaudžu vecumā šai problēmai nav pievērsta pietiekama uzmanība. Dienā, kad notika saruna, speciāliste šī iemesla dēļ veikusi četras operācijas. Turklāt papildus dzirdes traucējumiem jau bijuši citi dzīvību apdraudoši faktori.
Sēra korķis, iespējams, ir vienkāršākais un biežākais iemesls, kāpēc kāds var sūdzēties par dzirdes traucējumiem. Tomēr tas nenozīmē, ka cilvēkam vajadzētu pašam censties sēru no ausīm iztīrīt. Arī tas pilda noteiktas funkcijas, turklāt, ausis tīrot nepareizi, cilvēks var traumēt bungādiņu. Piemēram, tā sauktie ausu kociņi nekad nav bijuši un nebūs domāti, lai tīrītu ausis, uzsver speciāliste. Pareizi būtu ausis iztīrīt ar mitru salveti tik dziļi, cik atļauj pirksts. Turklāt ar šiem kociņiem sēru nemaz nevar iztīrīt - sanāk vien savelt sēra kamoliņus, kas nonāk ļoti tuvu bungādiņai un pēc tam apgrūtina ārsta darbu.
Ārste piemin arī ausu puķi, ko daļa cilvēku izmanto, lai remdētu sāpes. Arī Diena interneta forumos atrod, ka ne viens vien iesaka tieši šo metodi, taču tādējādi iespējams gūt nopietnus apdegumus.
Trešais biežākais iemesls - darbs lielā troksnī. Te ir runa par jebkuru troksni. Smadzenes atšķir, vai tas ir gatera zāģis vai melodiska mūzika, taču ausīm pat visskaistākā Mocarta mūzika, ja ir pārāk skaļa, nepatīk. Strādājot skaļā vidē, noteikti jālieto speciālie ausu aizsarglīdzekļi. Dzirde jāsargā arī mūziķiem. Risku dzirdei rada arī tie cilvēki, biežāk jaunieši, kuri austiņās skaļi klausās mūziku. Nereti skaļuma līmenis jau ir tik liels, ka bojā iekšējās auss nervu šūnas. Tehniski runājot, 80 decibelu ir tas slieksnis, kas jau ir par daudz. Attiecībā uz sadzīves skaņām - tas ir putekļsūcējs, min G. Sumeraga. Tik skaļā troksnī ilgāku laiku nevajadzētu uzturēties - dienā kopsummā ne vairāk kā sešas stundas, turklāt ik pēc stundas būtu nepieciešams pārtraukums, lai ausis atpūšas.
Ne vienmēr var labot
Runājot par dzirdes problēmām, svarīgi saprast, ka nervu šūnas neatjaunojas. Tāpēc bieži sliktāka dzirde kļūst līdz ar vecumu. G. Sumeraga atzīmē, ka jau no 40 gadu vecuma ir tendence nedaudz pasliktināties redzei un dzirdei. Taču dzirdes problēmas var pastiprināt arī vesela buķete hronisku slimību, kas saistītas ar asinsrites traucējumiem, piemēram, augsts spiediens, augsts holesterīna līmenis, cukura diabēts. Tas nozīmē, ka problēmas var būt ne tikai veciem, bet arī jauniem cilvēkiem, īpaši, ja ir darbs ar datoru. Rezultātā rodas mugurkaula kakla daļas problēmas, un, ja ir kādi savilkumi vai kas cits, kas traucē apasiņošanu, cilvēks gūst ne tikai galvassāpes un saspringumu, var pasliktināties arī dzirde.
G. Sumeraga piebilst, ka dzirdi var atjaunot, ja kaut kas noticis ārējā ausī vai vidusausī, sākot ar sēra korķi, ko var izskalot piecu minūšu laikā, līdz operācijai, kurā ar protēzēm aizstāj sabojātos dzirdes kauliņus. Mazāk iespēju ir tad, ja ir bojātas nervu šūnas iekšējā ausī. Tādā gadījumā vienīgā iespēja uzlabot dzirdi ir dzirdes aparāts. Ja dzirdes traucējumi ir ļoti stipri vai cilvēks jau ir kurls un dzirdes aparāts nespēj to kompensēt, operācijā var ielikt implantu. Latvijā vidēji gadā šādas operācijas tiek izdarītas piecas pieaugušajiem un piecas līdz desmit - bērniem.
Arī jaundzimušajiem
Runājot par dzirdes problēmām pavisam maziem bērniem, skaidrs, ka zīdainis pats nepateiks, ka dzird slikti vai nedzird nemaz. Te svarīga ir diagnostika un vecāku vērība. Jau vismaz desmit gadu Latvijā ieviests jaundzimušo skrīnings. Visiem bērniem, kuri piedzimst slimnīcā, pirms izrakstīšanās tiek veiktas konkrētas pārbaudes, arī dzirdes pārbaude. Ar speciālu aparātu ir iespējams uztvert, vai bērns dzird. Ja tests neuzrāda labus rezultātus, tālāk pacients tiek nosūtīts uz Bērnu dzirdes centru. Svarīgi ir konstatēt problēmu laikus, lai meklētu risinājumu.
Ja dzirdes problēmas sākas vēlāk, vecākiem jābūt vērīgiem. Bērns var nesākt runāt, vai runas attīstība atpaliek. Ne vienmēr būs tā, ka bērns būs kurls, bet dzirde var būt sliktāka vai ir grūti saprast sacīto. Par iespējamām dzirdes problēmām var liecināt arī sliktākas sekmes skolā. Bērns labāk skatās pa logu, nevis piepūlas, lai saprastu, ko saka skolotāja. Ja klāt nāk arī citas pazīmes, tas būtu mudinājums doties pie speciālista.
Speciāliste domā, ka lielākā daļa cilvēku zina, ka viņi dzird sliktāk, bet bieži uzskata, ka tik traki jau nav. Tieši paša cilvēka konstatētais fakts būtu pirmais iemesls, lai dotos pie ārsta. Tas jādara arī situācijās, ja ir grūti saprast citu sacīto. Cits signāls ir troksnis ausīs, īpaši, ja tas ir tikai vienā pusē. Sāpes. Galvenais ir nebaidīties un ierasties pie speciālista. Noliedzot problēmu, tā pati par sevi nepazudīs, uzsver G. Sumeraga.