Konvencijas juridisko analīzi, kas izsauca plašu sabiedrības viedokļu rezonansi, TM publicēja pagājušās nedēļas vidū. To, saņemot trīs tūkstošus eiro, izstrādāja zvērinātas advokātes Ingas Kačevskas birojs, bet kā autors norādīta juriste Baiba Rudevska.
34 lappušu garajā dokumentā minēti vairāki argumenti pret konvencijas parakstīšanu. Piemēram, vienā no tiem atrasta pat saikne starp diskrimināciju un brīvības cīņām: «Ja Satversmes preambula skaidri pasaka, ka Latvijas tauta godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, tad Latvijas tauta nevar piekrist starptautiskā līgumā ietvertam apgalvojumam par to, ka Latvijas vīrieši dominē pār Latvijas sievietēm un diskriminē sievietes, un apgrūtina sieviešu pilnīgu attīstību. Bez Latvijas brīvības cīnītājiem, kuri pārsvarā bija tieši Latvijas vīrieši, mums nebūtu tagad savas valsts.»
Analīzē arī tiek minēts, ka šī līguma parakstīšana uzliek valstij par pienākumu veikt izmaiņas cilvēku domāšanā un attieksmē.
Beidzot savu argumentu uzskaitījumu, autore secina: «No juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam - Satversmei. Līdz ar to Latvijai nevajadzētu parakstīt šo konvenciju.»
Dzimumu līdztiesības eksperte Dace Kavasa uzskata, ka ministrijas publicētais atzinums ir apšaubāmas kvalitātes, bet juridisko zinātņu doktore Kristīne Krūma pauž pārliecību, ka analīzē neprecīzi interpretēts konvencijas teksts: «Konvencija ir jālasa tās preambulas gaismā. Tā neparedz neko tādu, par ko runā TM pasūtītā atzinuma autore.» Labklājības ministrija skaidro, ka «konvencijas būtība ir nepieļaut vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm un veicināt pārmaiņas, lai risinātu šo nopietno cilvēktiesību pārkāpumu».
Kritiku izteikusi arī Saeimas Juridiskās komisijas locekle, deputāte Solvita Āboltiņa (Vienotība): «Ir nožēlojami, ka vispār ir jādiskutē par to - parakstīt vai neparakstīt Stambulas konvenciju. Ir nožēlojami, ka TM par valsts budžeta līdzekļiem pasūta pētījumu, kas patiesībā pamato atpakaļrāpulību.»
Vairākkārt izskanējis viedoklis, ka TM vienkārši pasūtījusi savai ideoloģijai atbilstošu pētījumu, nevis centusies veikt objektīvu starptautiskā līguma atzinumu. Tam par apstiprinājumu var kalpot ministrijas valsts sekretāra Raivja Kronberga teiktais, ka pētījuma autore Baiba Rudevska uzrunāta, jo no sociālajiem tīkliem jau bija zināms viņas pārstāvētais viedoklis.
Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) birojā Diena uzzināja, ka premjers joprojām pieturas pie viedokļa, ka Stambulas konvencija ir atbalstāma. Viņš gan uzskata, ka tai klāt jāpievieno deklarācija, kas ļaus šī dokumenta nosacījumus Latvijā ieviest atbilstoši Satversmei. TM sagatavoto atzinumu šodien skatīs valdības sēdē, tad arī gaidāmi plašāki komentāri par to, vai un cik daudz tas tiks ņemts vērā.
Asi uz radušos situāciju reaģējušas vairākas nevalstiskās organizācijas (NVO), tajā skaitā resursu centrs sievietēm Marta, kas šodien grasās pieprasīt tieslietu ministra Dzintra Rasnača (NA) demisiju. Uz to aicina arī publicists Ilmārs Šlāpins: «Šāda atzinuma publiskošana met ēnu starptautiskā mērogā uz Latviju, tas ir pamanīts, un es domāju, ka par to vēl ilgi smiesies. Tas nav pirmais gadījums, Rasnača kungs arī iepriekš ir vairākkārt pierādījis savu nekompetenci.» Ministrs ir kodolīgs, komentējot savas demisijas pieprasījumu, vien norāda, ka «mēs dzīvojam demokrātiskā valstī» un NVO esot visas tiesības tā rīkoties.
Taču M. Kučinskis apgalvo, ka situācijā ar Stambulas konvenciju nebūtu pamata prasīt ministra atkāpšanos: «Visnotaļ normāli, ka ir dažādi viedokļi, tāpēc ir valdība kopumā, kurai jābūt pietiekami lemtspējīgai, nevis balstīties uz to, ko domā katra partija vai katra organizācija.»