Tiek prognozēts, ka visiem Latvijas pieteiktajiem apakšprojektiem nauda tiks piešķirta. Latvija pieteikusi maksimālo finansējumu, visas tā sauktās Kohēzijas aploksnes apmērā. Mūsu valsts pieprasītā kopējā summa ir 240 miljonu eiro. Igaunija pieprasījusi līdzīgu summu, turpretim Lietuva - tikai apmēram 30 miljonu eiro.
Tā kā Rail Baltica ir kopprojekts, Diena jau rakstīja, ka pērn tika dibināts kopuzņēmums RB Rail, kurā darbojas pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm. Finansējuma pieprasījumu visas trīs valstis veic kopuzņēmuma vienotajā pieteikumā. Tomēr Lietuvas puse nolēma pretoties šai kārtībai. Paralēli 30 miljoniem eiro, ko tā iekļāva pieteikumā, Lietuvas dzelzceļš, kas kaimiņiem ir galvenais projekta koordinators, finansējumu pieprasīja atsevišķā pieteikumā.
«Lai EK naudu piešķirtu, galvenais kopuzņēmuma mājasdarbs bija kvalitatīvi, pilnvērtīgi un atbilstoši visiem noteiktajiem priekšrakstiem sagatavot finansējuma pieteikumu. Tam tika piesaistīti starptautiska līmeņa konsultanti,» stāsta RB Rail padomes loceklis Kaspars Briškens. Zināms, ka pieteikums bijis ap 500 lappušu biezs. Katrai valstij bija atsevišķi jādefinē savas vajadzības, tikpat svarīgs bijis arī Baltijas kopējais projektu ietvars. Prasības bijušas stingras, sākot no projekta definīcijām, beidzot ar projekta uzraudzību, finansējuma apgūšanu, un norādītas institūcijas, kurām būs jāievieš projekti. «Ne uz visiem jautājumiem mums bija atbildes, bet daļa no tām bija jāiekļauj šajā pieteikumā,» skaidro K. Briškens. Uz jautājumu, vai bijušas bažas, vai finansējums vispār tiks piešķirts, viņš atbild apstiprinoši. «Ja projekts vai pieteikums nebūtu pietiekami kvalitatīvi sagatavots un jebkādi citādi tas nedemonstrētu zināmu brieduma pakāpi, naudu mēs varētu arī nesaņemt. Konkurence uz finansējumu bija ļoti agresīva, pieteikumu bija četras reizes vairāk nekā pieejamā finansējuma,» skaidro K. Briškens.
Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta pārstāvis Kaspars Vingris apstiprina, ka konkurence bijusi ļoti liela, tomēr EK transporta komisāre Violeta Bulca projektu Rail Baltica minējusi kā flagmani. Daudzi projekti konkurenci nav izturējuši.
K. Vingris atklāj, ka galvenais uzdevums Rail Baltica projektam ES līmenī bija «novērst trūkstošo savienojumu ES transporta tīklā». Šis galvenais nosacījums ir izpildīts, jo tieši Rail Baltica projekts minēts kā viens no prioritārajiem ne tikai EK Baltajā grāmatā, bet arī dažādās regulās un Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora darba plānā. Svarīgs faktors bijis arī tas, lai projektam būtu pārrobežu raksturs un projekta pieteicējiem būtu spējas realizēt plānotās aktivitātes.
Ja Eiropas Savienošanas fonds par visiem iesniegtajiem apakšprojektiem sniegs pozitīvu vērtējumu, nākamais solis būs finansējuma līguma slēgšana. Tas notiks pēc tam, kad ES Inovāciju un tīklu izpildaģentūra sagatavos dotāciju līgumus. Tiek prognozēts, ka tas varētu notikt rudenī. Turpmākais solis būs finansējuma apgūšana. Arī šeit nekas vēl nav akmenī iekalts. Piemēram, plaši apspriesto potenciālo tuneli zem Āgenskalna varētu arī nebūvēt, bet tas tikšot izlemts pēc tam, kad tiks izvērtētas izmaksas un ieguvumi. Jau ziņots, ka Rīgas vicemērs Andris Ameriks ieceri zem Āgenskalna izbūvēt Rail Baltica tuneli nodēvējis par «kosmodroma būvēšanu uz Mēness».