Plašu ažiotāžu politikas norišu vērotāju vidū raisījuši pretendenta uz ASV prezidenta amatu Donalda Trampa izteikumi, ka Baltijas valstu apdraudējuma gadījumā viņš pirms steigšanās palīgā izvērtēs, kā esam pildījuši savas saistības, un, ja būsim pildījuši, tad drošība mums tiks garantēta. Situāciju saasināja arī fakts, ka tikai retais bija izlasījis Trampa teiktā atreferējumu, piemēram, The New York Times portālā, bet vadījās pēc tā izklāsta vietējos interneta portālos, kur jau virsrakstos bija «iekodēts», kā «pareizi» jāsaprot visai ekscentriskā politiķa paustais: «Tramps dod mājienus, ka ASV viņa vadībā varētu neaizsargāt Baltiju no Krievijas», «Tramps: ASV varētu neaizsargāt dažas NATO valstis pret Krievijas agresiju», «Tramps: ASV domātu, vai NATO aizsargāt Baltiju Krievijas uzbrukuma gadījumā», «Tramps apšauba palīdzēšanu Baltijai Krievijas uzbrukuma gadījumā» u. tml. Tiem, kas netic vai negrib ticēt NATO spējai mūs aizstāvēt, to vien vajadzēja dzirdēt...
Saprotams, ka tajā brīdī, kad kādai no NATO dalībvalstīm ir reāls apdraudējums, kaut ko vērtēt, apsvērt ir par vēlu, jo reakcijai jābūt ātrai, atbilstošai jau iepriekš izstrādātajiem scenārijiem. Citādi šādai organizācijai nebūtu jēgas, un gan jau to saprot arī Tramps. Lai cik kritiska (arī man) būtu attieksme pret konkrēto politiķi, tomēr nevar ignorēt tēzi, kas izriet no viņa teiktā, ka saistības un pienākumi nevar būt vienpusēji. Proti, ar to vien, ka esam iestājušies NATO, ir par maz, mēs nevaram būt vien bezatbildīgi patērētāji, citu pienākumu atgādinātāji, arī mums ir jāpilda saistības, kuras esam uzņēmušies. Un tas, protams, jāvērtē visu laiku, ne vairs krīzes brīdī. Bet no šī izriet jautājums: vai mums ir pamats satraukties, ka Latvija varētu tikt novērtēta tik slikti, ka kādam būtu pamats apšaubīt, vai esam pelnījuši NATO līguma 5. panta attiecināšanu uz mums? Domāju, ka ne. Valsts ir apņēmusies konkrētos termiņos palielināt finansējumu aizsardzībai, mūsu karavīri piedalās visās misijās, kur nepieciešams, utt. Tad par ko satraukums? Vai tiešām tie, kas ceļ paniku (šajā gadījumā runa par Latvijas patriotiem), pieļauj, ka mūsu valsts kādā brīdī varētu sākt apzināti ignorēt savas saistības pret sabiedrotajiem?!
Jā, mazliet mulsinošs varbūt var šķist fakts, ka no Trampa teiktā atreferējuma nav viennozīmīgi skaidrs, kad viņš runā par NATO, kad par ASV, - citātā lietots vārds «mums» var raisīt jautājumus, vai ir vēl kādas saistības tieši pret ASV, kas jāņem vērā, bet arī te nesaskatu problēmu - vai tad mums nav jāpilda visas saistības, ko esam uzņēmušies? Cita lieta - ja ir kādi politiķu parakstīti apsolījumi, par kuriem nezinām, bet droši vien ne par to šoreiz ir stāsts.