Vasarā mediķiem darba pilnas rokas sagādā ne vien saulē pārkarsušie, bet arī alkohola apreibinātie un pārgalvīgie. Lai gan karsto dienu pagaidām nemaz nav bijis tik daudz, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Inga Vītola stāsta, ka jau notikuši vairāki negadījumi peldvietās, piemēram, divi puiši pārvērtējuši savus spēkus un aizpeldējuši pārāk tālu, krastā nonākot tikai ar līdzcilvēku palīdzību, bet pēc tam nogādāti slimnīcā. Izsaukumos, kur cilvēki guvuši traumas, lecot ūdenī, šogad NMPD mediķi izbraukuši jau vismaz piecas reizes. Četros no šiem gadījumiem cilvēki lēkuši uz galvas, traumējot mugurkaulu, bet piektajā sekas bijusi lauzta kāja. I. Vītola vēl piebilst, ka peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti vai beidzas ar nāvi.
Pediatre Zanda Pučuka uzsver, ka īpaši bīstams karstums ir bērniem. Tie ne vien jāsargā no tiešiem saules stariem, bet arī no bezgaisa telpām: «Diemžēl joprojām ik pa laikam sastopami gadījumi, kad bērni vieni paši atstāti sakarsušā mašīnā.» Pediatre norāda, ka arī ratiņos, it īpaši, ja tie ir tumša un bieza auduma, temperatūra ir vismaz piecus grādus augstāka nekā ārā. To, ka bērns pārkarsis, parasti varot just, jau viņam pieskaroties, taču papildus var novērot arī galvas reibšanu, nogurumu un citus simptomus. Atsevišķos gadījumos pietiek mazajam iedot padzerties un ielikt viņu remdenā dušā vai vannā, taču, ja simptomi nepāriet, jāsauc NMPD.
Z. Pučuka arī atgādina, ka papildu ievērība atvasēm jāpievērš ūdenstilpju tuvumā: «Nevienu brīdi bērnu nedrīkst atstāt bez uzmanības. Ne tikai būt klāt, bet tiešām uzturēt vizuālu kontaktu, neskatoties telefonā vai kur citur.» Tāpat gan maziem, gan lieliem jālieto aizsargkrēmi: «Taču reizēm bez tiem arī jāiztiek. Pavisam maziem noteikti vajag, taču tas blakus efekts ir, ka neveidojas D vitamīns, tāpēc vakarpusē, kad vairs nav tik intensīvu saules staru, var mazliet būt saulē arī bez aizsargkrēma. Kad tiek smērēti krēmi, jāatceras arī, ka tas jādara laikus, nevis īsi pirms iešanas ārā.»
Visintensīvākais karstums ir no pulksten 11 līdz 15. Ja iespējams, šajā laikā nevajadzētu uzturēties atklātā saulē. Taču, ja tomēr jādodas ārā, ieteicams vilkt cepuri un vieglas, elpojošas drēbes, līdzi jāņem ūdens. Der atcerēties, ka siltumā ātrāk bojājas arī pārtika, īpaši piena, gaļas un zivju izstrādājumi, kā arī olas un dažādi pusfabrikāti, bet bojāta pārtika vai izraisīt saslimšanas.