Liepājas teātrī pie sava otrā iestudējuma šajā sezonā strādā režisore Gaļina Poļiščuka, veidojot intriģējošu izrādi - kāda cilvēka nebūt ne skumjo stāstu Cilvēks, kas vairās no lifta. Iestudējuma pirmizrāde paredzēta šovakar, 24. martā, turklāt, tā kā tā ir mazās formas izrāde, tā netiks spēlēta teātrī, bet gan uz koncertzāles Lielais dzintars Eksperimentālās skatuves. Galvenajā un vienīgajā lomā iejutīsies Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins. Iestudējuma tapšanā piedalās arī scenogrāfe Dace Pudāne, horeogrāfe Inga Raudinga un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.
Izrāde ir humora pilns stāsts par to, kā par kāda cilvēka vienīgo draugu kļūst lifts. Viņa mīļotā sieviete ir izcilā Holivudas aktrise Greisa Kellija, ar kuru viņš ne tuvu nav pazīstams, savukārt iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids - svešu cilvēku bēru apmeklēšana. Galvenā varoņa optimisms un pozitīvisms palīdz viņam rast izeju no jebkuras situācijas, īpaši - protot palūkoties no malas gan uz sevi, gan uz katru situāciju, kurā viņš nonāk.
Lugas autors ir zviedru izcelsmes somu dramaturgs, kinorežisors un scenārists Bengts Ālforss. Luga pirmo reizi iestudēta Helsinku Mazajā teātrī 2007. gadā. Kā atzīst pats autors, šo lugu viņu iedvesmojušas uzrakstīt vecu un vientuļu cilvēku bēres Helsinkos, uz kurām neviens neierodas.
«Gaļina man iedeva izlasīt lugu. Kad atzinu, ka man tā tiešām patīk, viņa mani pierunāja lomai. Skatuve nav mana ikdienas rutīna, esmu aktiera arodu apguvis, arī spēlējis, bet man nav ikdienas rūdījuma. Es kā teātra direktors nolieku sevi visiem uz paplātes un atklājos šaustīšanai. Taču šajos divos izrādes iestudēšanas mēnešos esmu guvis stingru pārliecību, ka aktiera profesija ir nopietns, smags darbs,» apgalvo H. Laukšteins un slavē interesanto sadarbību ar režisori G. Poļiščuku. Abi savulaik beiguši GITIS - Maskavas Valsts teātra mākslas institūtu. Laukšteins apguvis Marijas Knēbeles psiholoģisko skolu, Poļiščuka - viņas skolnieka Anatolija Vasiļjeva metodiku.
«Uzzināju no Gaļinas daudz jauna, kā monoizrādi padarīt skatītājam interesantāku, izmantojot dažādus paņēmienus, ne tikai teksta atstāstīšanu, monologu. Turklāt man ļoti simpatizē mans varonis, viņa cilvēciskais naivums, viņa spēja atrast vienkāršas izejas no dažādām problēmsituācijām. Būdams it kā vientuļš, viņš tomēr ir ļoti dzīvelīgs,» skaidro Liepājas teātra direktors un uzsver - Liepājas teātra specifika ir rast kompromisu starp vietējā skatītāja intereses piesaisti, vienlaikus saglabājot teātra māksliniecisko kvalitāti un arī audzinošo funkciju.