Kā citur pasaulē
Lielo tirdzniecības uzņēmumu praksē piegāžu organizēšanai jau sen ir ierasts neveidot savu autoparku, bet piesaistīt transporta un loģistikas profesionāļu pakalpojumus. Tas attiecināms arī uz diviem no Latvijā lielākajiem mazumtirdzniecības jomas pārstāvjiem Rimi un Maxima, kuri līdz pašreizējam sagādes modelim nonākuši katrs savā ceļā.
Rimi Baltic piegādes tīkla procesu direktors Vjačeslavs Gavriļuks stāsta, ka šādu praksi visā pasaulē izmanto liela daļa tirdzniecības un loģistikas uzņēmumu - vismaz daļu transporta loģistikas vajadzību nodrošina kvalificēti ārpakalpojumu sniedzēji. Rimi Latvijā nekad nav piederējis kravas transports preču piegādei un pašlaik preču piegādes veikaliem nodrošina loģistikas ārpakalpojumu sniedzējs, apkalpojot 60 kravas automašīnas ar piekabi. Savukārt Maxima Latvija savos pirmsākumos īslaicīgi preču piegādi uz veikaliem nodrošināja saviem spēkiem, taču, ņemot vērā šī procesa izmaksas un organizāciju, secināts, ka tas nav optimāls risinājums un nolemts šo funkciju nodot ārpakalpojumā.
Pašlaik jau vairākus gadus preces uz Maxima veikaliem Latvijā piegādā ap 150 kravas auto, ko uz līguma pamata nodrošina sadarbības partneri. Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris stāsta, ka arī citi Maxima grupas uzņēmumi izmanto automašīnas no uzņēmumiem, kas specializējas tieši autotransporta uzturēšanā. Tas attiecas arī uz transportu, ar ko piegādā preces mazumtirdzniecības internetveikala e-maxima.lv klientiem.
Lielie tirdzniecības uzņēmumi novērtē ārpakalpojuma piesaisti arī automašīnu ķibeļu gadījumā. Ja loģistiku nodrošina ārpakalpojumu sniedzējs, sadarbības partneris remontā nodotā auto vietā piedāvā citu transportlīdzekli. «Tas mūsu darba procesu teju neietekmē. Savukārt paša uzņēmuma pārvaldītā autoparka gadījumā remonts visbiežāk prasa darbu pārplānošanu, kamēr tiek veikta attiecīgā auto apkope,» skaidro Rimi Baltic pārstāvis V. Gavriļuks.
Tikai pašu
Nenoliedzami, vienkāršāk ir darbus plānot, ja uzņēmums ir samērā neliels. Viena no Rīgā strādājošajām picērijām Pica Lulū iegādājusies un jau divus gadus izmanto savu autoparku. Tas ir pavisam mazs - astoņas automašīnas un viens motorollers. Picēriju tīkla direktore Sandra Gorbunova stāsta, ka Pica Lulū pirms tam picas pasūtītājiem Rīgā un Pierīgā veduši, izmantojot ārpakalpojumu, respektīvi, sadarbojoties ar taksometru kompānijām. Tomēr šā uzņēmuma ieskatā tas izrādījies neveiksmīgs modelis. «Mūsu misija ir piegādāt picas laikus un ievērot solītos piegādes garantijas termiņus, bet taksometriem galvenā prioritāte ir klientu pārvadāšana, nevis picu piegāde. Tāpēc nevarējām nodrošināt 49 minūšu garantijas ievērošanu un apkalpošanu, kas apmierinātu mūsu klientus,» skaidro S. Gorbunova.
«Lai gan ārpakalpojuma gadījumā nebija jāuztur autoparks un līdz ar to nebija rūpju par auto servisu, apkopēm, riepām, degvielu, tehnisko apskati, auto nodokļiem, auto aprīkojumu ar rācijām un navigācijas jeb GPS sistēmām, tomēr kopš 2013. gada priekšroku dodam sava autoparka transportam,» teic Pica Lulū pārstāve. «Apzināmies, ka Pica Lulū automašīnas un darbinieki ir daļa no uzņēmuma tēla un ir cilvēkiem atpazīstami. Tāpat piegādātājs formas tērpā ir uzticamāks saskarsmē ar klientu, pamanāmas ir arī automašīnas,» uzsver S. Gorbunova. Picu piegādes un loģistikas sistēma ļaujot saplānot uzņēmuma autoparka izmantošanu 24 stundas diennaktī, taču ir cerība nākotnē palielināt gan noslogojumu, gan auto skaitu.
Plānojamās auto apkopes un remontdarbus Pica Lulū piesaka laikus, un arī neparedzētu sarežģījumu gadījumā sadarbības servisi problēmu ļauj atrisināt pietiekami ātri, «jo mums svarīgi, lai mašīnas strādā un piegādā picas».
Savu autoparku vienmēr uzturējis arī Rīgas Taksometru parks (RTP), kura 67 gadus ilgā vēsture iesniedzas XX gadsimta vidū, kad tas ar 250 volgām nodrošināja vienīgo taksometru parku Rīgā. Vēsturiski automašīnas vienmēr bijušas paša taksometru parka īpašumā, un uzņēmuma meitaskompānijas nodrošina to uzturēšanu gan tehniskā, gan vizuālā kārtībā, stāsta RTP vadītājs Kaspars Muižnieks. Pašlaik kompānija klientus vadā ar līzingā iegādātu 191 Ford S-Max minivena klases automašīnu un 14 mikroautobusiem.
Ilgu laiku ierasts uzņēmuma ritms bijis automašīnas ekspluatēt četrus gadus un nomainīt ik gadu 50 auto, taču dižķibeles gados šī kārtība izjaukta. Pirmie 30 Ford S-Max automobiļi, ar ko sāka aizstāt iepriekš kalpojušos Renault spēkratus, iegādāti 2007. gadā. Gadu vēlāk RTP iegādājies nākamos 50 Ford. Tie izrādījušies izturīgāki, nekā cerēts, spējot kalpot pat septiņus gadus, nobraukuma rekords sasniedzis 720 000 kilometru. Svarīgi piebilst, ka auto tehnisko apkopi nodrošina pašu struktūrvienībās strādājoši meistari, kuri, laika gaitā iedziļinoties katrā spēkrata mezglā, spējuši «atkost» dažādas viltības automašīnu uzturēšanā, lai pagarinātu to darbību.
«Mašīnu ilgmūžību ietekmē arī tādi pašsaprotami soļi kā motoreļļas nomaiņa, nepārsniedzot 10 000 kilometru nobraukuma ciklu, lai arī ražotāji norādījuši, ka ar konkrētu eļļu var nobraukt pat 30 000 kilometru. Mēs pārprasījām - tiešām var? Jā, tiešām var. Nolēmām pārbaudīt,» stāsta K. Muižnieks. Dažādos laika periodos lietotas motoreļļas porcijas nosūtītas uz Mobil laboratoriju, kur secināts, ka jau pēc 20 000 kilometru nobraukšanas pilsētā «taksometru režīmā» eļļas viskozās īpašības beigušās, taču 10 000 kilometru ir pieņemams cikls.
Tāpat RTP pieredze liecina, ka taksometru auto darba režīmā piemērotāki ir dīzeļmotori, turpretī mašīnām ar autogāzi konstatētas problēmas - autogāze ilgtermiņā izrādījusies neizdevīga tajā esošo blakusproduktu dēļ, kas samaitājis auto sprauslas, katalizatoru un citus tehniskos elementus.
Pērn uzņēmumā iegādāti jaunās paaudzes Ford S-Max automobiļi ar citu vizuālo identitāti, pasažieru auto parkam sasniedzot 191 vienību. «Skrupulozi skaitot kopā katru centu, ir viens moments, kad vairs nav jēgas mašīnā ieguldīt vēl vairāk,» atzīst RTP vadītājs. Rezumējot viņš atzīst - izrēķināts, ka auto iegādāties un uzturēt pašiem ir izdevīgāk. Viņš gan arī uzsver - apsveikumus pelna tie uzņēmumi, kas izrēķinājuši, ka izmantot taksometru savu darbinieku nokļūšanai nepieciešamajos mērķos ir krietni izdevīgāk nekā pašiem uzturēt automašīnas.«Uzskats, ka ikvienam vajag savu auto, raksturīgs postpadomju telpai,» rezumē K. Muižnieks.