Noslāņojas pa skolām
Rūpīgas eksāmenu rezultātu analīzes vēl nav, taču kopumā šogad uzlabojies skolēnu sniegums angļu un latviešu valodā. Nedaudz zemāki rezultāti ir eksāmenā ķīmijā un krievu valodā, bet krietni zemāki - Latvijas un pasaules vēsturē un matemātikā.
Saglabājas tendence, ka ģimnāzijās vidējie rezultāti ir daudz augstāki par vidējo rādītāju valstī, taču sliktāk ir gājis skolēniem vakarskolās un profesionālajās izglītības iestādēs, Dienai stāsta Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Diāna Āboltiņa. Tas ir viens no faktoriem, kuru, komentējot matemātikas eksāmena rezultātus, min arī Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas nodaļas vadītāja un Latvijas Matemātikas skolotāju apvienības prezidente Rudīte Andersone. Tā kā šis eksāmens ir obligāts visiem vidusskolēniem, to kārto gan tie, kuri ir mācījušies šāda virziena programmās, gan profesionālo skolu jaunieši, kuriem matemātikā ir krietni mazāks stundu skaits, bet prasības tās pašas. Eksāmenu rezultātu noslāņošanos atkarībā no mācību iestādes tipa Dienai izceļ arī bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis, norādot, ka atbildīgajām personām būtu rūpīgi jāvērtē, kādi tam ir iemesli, un jāstrādā pie tā, lai situācija uzlabotos.
R. Andersone vēl piebilst, ka skolēniem trūkst prasmju rīkoties nestandarta situācijās - viņi nespēj atrast labāko risinājumu, taču eksāmens ir virzīts uz kompetenču pārbaudi. Arī starptautiskie pētījumi liecina, ka līmenis matemātikas apguvē Latvijā slīd uz leju. Risinājums varētu būt uz kompetencēm balstīts mācību saturs, pie kura VISC jau strādā. Tur Dienai apstiprina, ka līdz ar satura reformu varētu mainīties arī eksāmeni.
Pārsteigumu R. Andersonei radījis fakts, ka 199 skolēni matemātikas eksāmenā nav sasnieguši pat 5%, līdz ar to eksāmenu nav nokārtojuši. Šis skaitlis ir pārāk liels, viņa atzīst, bet, lai saprastu iemeslus, bez rūpīgas analīzes neiztikt.
Vēsture ēnā
Līdztekus matemātikai obligāts eksāmens vidusskolas beidzējiem ir arī latviešu valodā un vienā no svešvalodām. Angļu valodu bija izvēlējušies gandrīz 13 tūkstošu skolēnu, krievu valodu - divarpus tūkstošu, vācu valodu - 93 skolēni. Kā pozitīvu tendenci VISC uzsver to, ka nedaudz vairāk jauniešu izvēlējušies kārtot bioloģiju, fiziku un ķīmiju.
Pēc LU Vēstures un filozofijas fakultātes docenta Andra Šnē domām, runas par to, cik būtiskas ir eksaktās zinības, nedaudz aizēnojušas humanitāros mācību priekšmetus, arī vēsturi. Rezultātā skolēniem, iespējams, neliekas tik svarīgi šīs lietas mācīties un uz eksāmeniem «iespringt». Iespējams, jāvērtē arī tas, kā šis priekšmets skolās tiek pasniegts. Pēc būtības rezultātiem vēstures eksāmenā nevajadzētu būt zemiem, jo tas lielā mērā balstīts uz analīzi un izpratni.
Papildu uztraukums
Šogad pirmo reizi jaunieši varēja arī svešvalodas centralizēto eksāmenu aizstāt ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu svešvalodā. To izvēlējušies darīt 235 skolēni. Pēc R. Ķīļa domām, tas gan ir ļoti maz, jo ik gadu uz ārzemēm dodas studēt aptuveni 1000 vidusskolas beidzēju, tāpēc var teikt, ka šī iespēja nav tikusi pienācīgi novērtēta. Eksāmenu rezultātu uzzināšanu, iespējams, nervozāku darīja tas, ka vakar portālam latvija.lv divas stundas bija tehniski traucējumi. Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārstāve Daina Šulca Dienai gan sacīja, ka tie nav bijuši saistīti ar pastiprināto lietotāju interesi: «Ņemot vērā, ka no šodienas e-pakalpojumā ir pieejami centralizēto eksāmenu rezultāti, tika konstatēta kļūda tieši ar šo datu iegūšanu no Rīgas Tehniskās universitātes informācijas sistēmas, kas izsauca e-pakalpojuma nepieejamību.»