Gandrīz 300 apšaužu
Pagājušajā ceturtdienā 26 gadus vecais Kriss Hārpers Mersers, kam bija garīga saslimšana - Aspergera sindroms, sarīkoja apšaudi augstskolā Rozbērgas pilsētā Oregonā, nogalinot vismaz deviņus un ievainojot vēl deviņus cilvēkus. Pēc tam jaunais vīrietis, kurš savā atvadu vēstulē sūdzējies, ka viņam nav draudzenes, nošāvās. Pēc notikušā pie viņa atrada 13 dažādu šaujamieroču, kas bija iegādāti pie licencētiem pārdevējiem.
ASV prezidents Baraks Obama, kurš piektdien plāno apmeklēt Rozbērgu, pēc pilsētā notikušās traģēdijas kārtējo reizi publiski mudināja ASV Kongresu ieviest stingrākus noteikumus šaujamieroču iegādei. Portāls Shootingtracker.com, kas apkopo ASV notikušās masu apšaudes, vēsta, ka valstī līdz 2. oktobrim notikušas jau 296 masu apšaudes. Slaktiņš Rozbērgā bija 294. un upuru skaita ziņā lielākais. Pērn ASV notikušas 337 masu apšaudes.
Ženēvas Starptautisko attiecību un attīstības institūta pirms četriem gadiem veiktajā pētījumā Small Arms Survey 2011 noskaidrojies, ka Savienotās Valstis ieņem pārliecinoši pirmo vietu pasaulē pēc šaujamieroču skaita uz vienu iedzīvotāju. Saskaņā ar pētījumu ASV reģistrēti aptuveni 270 miljoni šaujamieroču jeb 89 šaujamie uz 100 iedzīvotājiem. Bruņoto konfliktu pārņemtā Jemena ierindojas otrajā vietā ar 55 šaujamieročiem uz 100 iedzīvotājiem.
Savukārt Alabamas Universitātes Krimināltiesību fakultātes asociētais profesors Ādams Lankfords, kurš pētījis masu apšaudes pasaulē laikaposmā no 1966. līdz 2012. gadam, secinājis, ka valstīs ar lielāku šaujamieroču īpašnieku īpatsvaru noticis lielāks skaits masu apšaužu uz vienu iedzīvotāju. ASV šajā laikā reģistrēts 31% no visā pasaulē notikušajām masu apšaudēm.
Klintone esot neracionāla
Neraugoties uz regulārajām masu apšaudēm, šaujamieroču pieejamība ASV ir viena no brīvākajām pasaulē. Tas saistīts gan ar pazīstamo ASV konstitūcijas otro labojumu, kas garantē pilsoņu tiesības glabāt un nēsāt šaujamieročus, gan ar ārkārtīgi spēcīgo šaujamieroču ražotāju un tirgotāju lobiju - Nacionālo šaujamieroču asociāciju (NRA).
H. Klintone šonedēļ paziņoja, ka vēlas vadīt «nacionālo kustību» pret NRA un stingrāk ierobežot šaujamieroču tirdzniecību. «Man nav nekas pret atbildīgiem šaujamieroču īpašniekiem. Bet darīsim visu iespējamo, lai panāktu, ka bezatbildīgi cilvēki, noziedznieki un garīgi slimie netiktu pie šaujamieročiem,» H. Klintoni citē The Wall Street Journal.
Viens no viņas ierosinājumiem ir atcelt aizliegumu, kas apšaudēs cietušajiem neatļauj iesūdzēt tiesā šaujamieroču ražotājus. Bijusī ASV valsts sekretāre arī vēlas paplašināt šaujamieroču tirgotāju loku, kam pirms šaujamā pārdošanas ir jāpārbauda potenciālais pircējs. Pašreizējie federālie likumi nosaka, ka šādas pārbaudes ir jāveic tikai gadījumos, kad šaujamierocis tiek iegādāts pie licencēta mazumtirgotāja. Savukārt gadījumos, kad šaujamo pērk no rokas vai caur internetu, pārbaudes nav jāveic.
Vēl viens H. Klintones piedāvājums paredz neatļaut šaujamieroča pārdošanas darījumu, kamēr federālās varasiestādes nav pabeigušas pircēja pārbaudi. Pašreizējā kārtība paredz, ka gadījumā, ja pircēja pārbaudes nav noslēgušās trīs darbadienu laikā, tirgotājs ir tiesīgs viņam pārdot šaujamo.
Konkurējošā Republikāņu partija, kas kontrolē ASV Kongresu, ir pret stingrākiem šaujamieroču tirdzniecības noteikumiem. Šaujamieroču glabāšanas tiesību aizstāvji uzskata, ka stingrāki ierobežojumi nenovērsīšot jaunas masu apšaudes un apdraudēšot ASV konstitūcijas otro labojumu.
Laikraksta New York Post komentētājs Ričs Laurijs uzskata, ka H. Klintones piedāvātie šaujamieroču tirdzniecības ierobežojumi ir balstīti emocijās, nevis racionālos apsvērumos. «Viņas piedāvājumi nav labi pārdomāti, jo demokrāti nedomā ar [prātu], kad runa ir par šaujamieročiem,» raksta R. Laurijs. «Viņus visu laiku vada tā pati neracionālā ticība, ko prezidents Obama izklāstīja savā emocionālajā paziņojumā pēc Oregonas apšaudes pagājušajā nedēļā: ka novērst masu apšaudes ir mūsu spēkos, ja vien būtu pietiekami liela politiskā griba. It kā tā būtu.»