Diena jau vēstīja, ka pētījumā konstatēts - Latvijā ēnu ekonomika ir 21,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Igaunijā - tikai 14,9%, bet Lietuvā - 15% no IKP. Vērtējot šos datus, jāteic, šajā gadījumā par ēnu ekonomikas apkarošanu atbildīgās mūsu valsts amatpersonas nevar aizbildināties ar Latvijas smago pagātnes mantojumu, neizskausto padomju laika domāšanu, kas akceptē centienus apvest ap stūri valsti, un arī no tiem pašiem padomju laikiem mantoto, dažā labā iestādē vēl palikušo tradīciju, - strādāt tikai brīdi, kad priekšniecība skatās uz pirkstiem vai kad tuvojas visaugstākās priekšniecības pārbaude, bet pārējā laikā laiskoties un jebkuru darbu veikt pavirši. Aizbildināšanās ar smago vēsturisko pieredzi der tad, ja Latvija tiek salīdzināta, piemēram, ar Zviedriju, kuras vēsture tiešām ir daudz vieglāka, savukārt Lietuvai un Igaunijai ir tieši tāda pati smagas pagātnes nasta kā mūsu valstij. Tāpēc amatpersonām būtu jāatzīst - kaimiņvalstis vienkārši prasmīgāk pratušas mazināt ekonomikas pelēko sektoru.
Ēnu ekonomikas indekss rāda, ka ēnu ekonomika būvniecībā Latvijā ir gandrīz divas reizes lielāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Par būvniecības nozari Latvijā atbildīgajām amatpersonām, palūkojoties uz šiem skaitļiem, derētu nopietni aizdomāties, vai tiešām paveikts viss iespējamais, lai 40% nozares neatrastos pelēkajā sektorā un lai valsts budžetam nenomaksātu nodokļu veidā garām nepaietu ievērojami finanšu līdzekļi, kuri noderētu, piemēram, skolotāju algu paaugstināšanai.
Diena