Turklāt vēl papildus tam Krievijas Aizsardzības ministrija (AM) vairākas valstis, tai skaitā Latviju, aicina tikties un nonākt pie kopsaucēja. Latvijas Aizsardzības ministrija atbildēt ielūgumam nesteidz.
Augusta sākumā Krievijas AM vērsās pie Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas un Somijas ar priekšlikumu rīkot konsultācijas par lidojumu un kuģošanas drošību Baltijas jūras reģionā, cita starpā paredzot, ka militārajām lidmašīnām būtu jālido ar ieslēgtiem transponderiem un par lidojuma maršrutu būtu jāinformē kaimiņvalstis. Neilgi pēc tam Latvijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka notiek piedāvājuma izvērtēšana. Šobrīd, kad pagājis jau mēnesis, situācija nav mainījusies. «Diemžēl pagaidām oficiālas atbildes mēs neesam saņēmuši. Ar mums runā ar megafonu diplomātijas palīdzību. Reakcija galvenokārt ir negatīva,» kritizēt Latvijas nostāju laikrakstam Ņezavisimaja Gazeta steidz Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Antonovs. Viņš arī minējis, ka neesot skaidrs, cik ilgi atbildes no Baltijas valstīm būs jāgaida, un, pēc ministra vietnieka domām, nepārprotami savu pozīciju līdz šim demonstrējuši vien Helsinki, proti, Somijas aizsardzības ministrs atlicis iepriekš saskaņoto vizīti Maskavā, kas bija paredzēta 30. augustā.
Latvijas Aizsardzības ministrijas pārstāve Anete Gnēze norāda, ka par uzaicinājumu nav aizmirsts: «Krievijas priekšlikumi joprojām tiek vērtēti, Baltijas valstīm konsultējoties ar NATO. Atbilde tiks sniegta tad, kad konsultāciju process būs noslēdzies, taču gribēsim iepazīties ar Krievijas priekšlikumiem caurredzamības veicināšanā.» Savukārt uz jautājumu, vai šāda kavēšanās ar atbildi ir prātīga un nesaasina spriedzi, kas radusies jau līdz šim, ministrija neatbild, vien atzīmē, ka Krievijas iniciatīvu vērtē pozitīvi, jo palielināt caurredzamību konkrētajos jautājumos kaimiņi esot aicināti jau kopš 2003. gada.
Lai gan fakts, ka pie robežas nepārtraukti vērojama nesaskaņota militāra aktivitāte, ir satraucošs, vairāki eksperti jau iepriekš vērsuši uzmanību uz to, ka to automātiski nevajadzētu uzskatīt par draudu. «Tāda ir Krievijas politika, ka ir jāpiedraud, jāparāda, cik pārējie var justies nedroši. Manuprāt, mācību provokatīvais, daudzskaitlīgais un bieži neparedzamais raksturs norāda uz divām lietām: pirmkārt, tie ir zināmi Krievijas kompleksi, otrkārt, vēlme demonstrēt muskuļus pa labi un pa kreisi,» Dienai atzīmēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.