Patlaban satraucošs ir fakts, ka Latvijas ekonomika un tās uzņēmumu attīstība nespēj radīt pietiekamu nodokļu masu, lai apmaksātu valsts izdevumus. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem pērn Latvijā bija nedaudz vairāk nekā 170 tūkstoši uzņēmumu, bet nodokļi tika iekasēti tikai no aptuveni 86 tūkstošiem uzņēmumu. 37% Latvijas uzņēmumu pērn ar nodokļiem apliekamu ieņēmumu nebija vispār un nebija arī darbinieku.
Latvijā ir arī vairāk nekā 40 tūkstoši mikrouzņēmumu, kas attiecīgi maksā samazināto 11% nodokļa likmi un kuros var nodarbināt tikai piecus darbiniekus, un to apgrozījums nedrīkst būt lielāks par 100 000 eiro.
Budžeta kopainā šie uzņēmumi nozīmīgus nodokļu ieņēmumus valstij nerada. Vairāk nekā deviņas desmitdaļas visu uzņēmumu nomaksāto nodokļu samaksā tikai daži procenti uzņēmumu. Šie fakti parāda, ka Latvijas ekonomikas problēma nav radīt jaunus uzņēmumus - problēma ir tiem attīstīties, izaugt no mikrouzņēmuma un nekļūt par mirušo dvēseli, kā tas visdrīzāk izdevies tiem 63 997 uzņēmumiem, kas pērn joprojām eksistēja, bet aktīvu saimniecisko darbību faktiski neveica.
Nesen EY publiskotais jaunās uzņēmējdarbības veicināšanas pētījums No skolas sola līdz valdes zālei uzsver nepieciešamību veidot sistēmisku pieeju jaunās uzņēmējdarbības ekosistēmas veicināšanai. Jaunas uzņēmējdarbības izaugsmes ekosistēma sastāv no pieciem attīstības pīlāriem: pirmkārt, nodokļu un likumdošanas politikas piemērošana jauna biznesa izaugsmes atbalstam, otrkārt, jaunu uzņēmējdarbību atbalstošas kultūras izveide sabiedrībā, kas palīdzētu pārvarēt neveiksmes un sekmētu riska uzņemšanos, treškārt, izglītības un apmācību veidošana specifiski jaunu uzņēmumu attīstībai, ceturtkārt, kapitāla pieejamības stiprināšana, lai jaunie uzņēmumi spētu spert soli no mazā uz vidējo un lielo uzņēmumu un, piektkārt, atbalsta koordinēšanas stiprināšana, kuras ietvaros būtu gan mentori, gan dažāda veida klāsteri, biznesa parki un inkubatori.
Katrs pīlārs ir vienlīdz svarīgs un saistīts ar citiem. Atsevišķi pīlāri Latvijā darbojas diezgan labi - privātajā sektorā ir mentoru klubi, darbojas atsevišķi biznesa inkubatori, augstskolas apmāca arvien kvalitatīvākus vadītājus un veicina uzņēmējdarbības kultūras attīstību. Taču valsts līmenī noderētu šī jautājuma sistemātiska analīze, kurai sekotu atbalstošu risinājumu kopums.
* EY vadības konsultāciju nodaļas direktore