Atbildē AM vērš Krievijas uzmanību, ka Latvijas pozīcija nav mainījusies un tā neredz iespēju atjaunot politiski militāro dialogu, kas tika pārtraukts pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos. Tajā pašā laikā AM Krievijai norādījusi, ka ir ieinteresēta veicināt caurredzamību reģionā, kā arī mazināt incidentu draudus virs Baltijas jūras, lai mazinātu spriedzi, ko radījusi Krievijas agresīvās militārās darbības un infrastruktūras attīstība pie Latvijas robežām. Krievija aicināta tās priekšlikumus pārrunāt jau esošajos sadarbības formātos, tostarp NATO un Krievijas padomē un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā. Tāpat AM atgādina, ka Latvija jau kopš 2003. gada piedāvā Krievijai vienoties par papildu divpusējām inspekcijām, ko Krievija līdz šim noraidījusi.
Savukārt Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) norāda, ka Latvija vienmēr iestājusies par drošību un militāro aktivitāšu caurskatāmību Baltijas jūras reģionā, un uzsver, ka visām reģiona valstīm jārīkojas atbildīgi. «Atbalstām dialogu ar Krieviju, tai skaitā attiecībā uz caurskatāmību un risku mazināšanu militārajās aktivitātēs. Uzskatām, ka minētie jautājumi apspriežami NATO un Krievijas politiskā dialoga ietvaros,» norāda ĀM.
Diena jau rakstījusi, ka Krievijas Aizsardzības ministrija vērsās pie Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas un Somijas ar priekšlikumu rīkot konsultācijas par lidojumu un kuģošanas drošību Baltijas jūras reģionā, cita starpā paredzot, ka militārajām lidmašīnām būtu jālido ar ieslēgtiem transponderiem un par lidojuma maršrutu būtu jāinformē kaimiņvalstis. Uzrunāto valstu amatpersonas negatīvi izteikušās par Krievijas priekšlikumu, dēvējot to par mēģinājumu šķelt NATO, savukārt Maskava šīs valstis kritizējusi par vilcināšanos atbildēt uz priekšlikumu. Jāatgādina, ka Baltijas jūrā un gaisa telpā virs tās regulāri notiek incidenti starp Krievijas un citu valstu karakuģiem un lidmašīnām.