«Es tādu pozīciju, ka mēs paliekam starptautiskajā izolācijā, nevaru aizstāvēt. Ja lēmums tiks pieņemts, tad Latvija to izpildīs,» piektdien pēc valdības partiju sēdes, kurā netika panākta vienošanās, sacīja premjere Laimdota Straujuma (Vienotība). Valdības vadītājai svētdien bija arī privāta saruna ar EK prezidentu Ž. Klodu Junkeru.
Tā kā Latvija nav apstiprinājusi nacionālo pozīciju, tad iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) pirmdien nedosies uz Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmi, kurā būtu jāpanāk politiska vienošanās. Iekšlietu ministrs uzskata, ka ir svarīgi atrast iekšpolitiskos risinājumus, un pirmdien piedalīsies Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rīkotajās sarunās ar Saeimā pārstāvētajām partijām, Dienu svētdien informēja ministra pārstāve Daiga Holma. Prezidents pirmdien un otrdien tiekas ar partijām, bet trešdien ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi. «Bēgļu jautājums Eiropas kontekstā ir svarīgs pagrieziena punkts, kas noteiks visas Savienības nākotni, un Latvija piedalās tās veidošanā,» paziņojumā medijiem norāda R. Vējonis.
Kā risinās krīzi
Par Latvijas pozīciju partijas nevienojās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) iebildumu dēļ. Vienotības partneri nepiekrīt patvēruma meklētāju piespiedu pārvietošanas plānam, nezinot, kā ES gatavojas risināt bēgļu krīzi kopumā. Par to premjere svētdien informējusi EK priekšsēdētāju, norādot, ka runa ir par kompleksu plānu, kas ietver arī ES ārējās robežas sargāšanu, patvēruma meklētāju atpakaļuzņemšanu trešajās valstīs un citus pasākumus. «Redzot bēgļu krīzes apjomus, Latvija saskata nepieciešamību nostiprināt Austrumu robežu,» Dienai sacīja premjeres pārstāve Aiva Rozenberga. Šo aspektu sarunā L. Straujuma īpaši uzsvērusi, un Ž. Klods Junkers ar izpratni uzklausīja skaidrojumu, atzina premjeres pārstāve.
Izšķirošais balsojums paredzēts ES iekšlietu ministru padomes sēdē 8. oktobrī, tajā regulas apstiprināšanai nepieciešams kvalificētais vairākums. «Latvijai nav veto tiesību. Ja mēs nostājamies pret, tas radīs skumjas pārējām valstīm un mēs vairs nevaram gaidīt tādu pretimnākšanu,» Dienai sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība). Uz vaicāto, ko nozīmē nonākšana starptautiskā izolācijā, ministrs atbildēja: «Mēs būsim sarunu telpā, bet tā pozitīvā vilkme, ko panācām prezidentūras laikā, būs beigusies, un mēs vairs nevarēsim prasīt solidaritāti no citiem.» Latvija nevarēs, piemēram, cerēt uz citu izpratni jautājumā par kompensācijām Āfrikas cūku mēra radīto seku pārvarēšanai. NATO dalībvalstīm varot rasties vēlme nepiedalīties mūsu gaisa telpas brīvprātīgā patrulēšanā. E. Rinkēvičs atgādināja arī par neskaidro situāciju Austrumos, un neviens nevarot paredzēt, vai no turienes nesāksies bēgļu plūsmas uz Baltiju. Latvija varot nonākt izolācijā arī no līdzīgi domājošo valstu puses, kā Igaunija un Lietuva.
Politiskie mērķi
To, ka Latvijai var nākties respektēt noteikto patvēruma meklētāju uzņemšanas skaitu, iespējams, apzinās kā ZZS, tā NA, kuru nostāšanās pret šo priekšlikumu varētu būt saistīta arī ar neafišētiem politiskiem mērķiem un ļautu saglabāt savu stāju. NA noraidošā attieksme pret bēgļu uzņemšanu bija zināma jau kopš vasaras vidus, kad valdība piekrita 250 patvēruma meklētāju izmitināšanai, Dienai atgādināja NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. NA joprojām uzsver, ka Latvijai jānosaka īpašais statuss, par ko piektdien pēc partiju tikšanās paziņoja Edvīns Šnore: «Mēs neatbalstām Junkera priekšlikumu par bēgļu piespiedu izvietošanu ES dalībvalstīs, ņemot vērā situāciju, kāda Latvijā vēsturiski ir bijusi. Migrantu un nenaturalizēto personu īpatsvara ziņā mēs esam pirmajā vietā. Mūsu valsts vadītājiem Briselē ir uz šo statusu jāuzstāj.»
ZZS viedokļa maiņa ir jauns pavērsiens, kas var būt saistīts arī ar centieniem uzlabot savus reitingus, Dienai pieļāva Vienotības frakcijas vadītājas vietnieks Kārlis Šadurskis: «Zaļo un Zemnieku savienība pieslienas populistiskajam vairākumam un cīnās par augstākiem reitingiem.» ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis ir atzinis, ka liela uzmanība tiek pievērsta socioloģijai un arī tagad ir pasūtīts pētījums par ZZS atbalstītāju attieksmi pret bēgļu uzņemšanu. Latvijas faktu augustā veiktā aptauja liecina, ka Nacionālās apvienības reitings ir pieaudzis no 7,5% uz 10,0%, savukārt ZZS tas ir samazinājies no 15,9% jūlijā uz 13,6% augustā, ziņo LETA.
A. Brigmanis jūtoties apmānīts, jo atmiņā vēl premjeres solītais, ka 250 patvēruma meklētāju ierašanās ir vienreizējs pasākums. «Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka tas stāsts nebeigsies un bēgļi pie durvīm klauvēs,» sacīja A. Brigmanis. ZZS vēlas, lai ir skaidri zināms mehānisms, kā ES plāno risināt šo problēmu. Kā NA, tā ZZS aicina padomāt par Latvijas iedzīvotājiem un viņu drošību, ja valstī ienāktu liels skaits citas mentalitātes cilvēku. «Nekādas starptautiskās izolācijas nebūs. Jautājums ir, vai mēs kā valsts varēsim pastāvēt uz savu stingru viedokli un to paust,» teica ZZS līderis. Arī E. Šnore aicināja nedramatizēt situāciju un ielāgot, ka solidaritāte nav tikai bēgļu izmitināšana, bet arī rūpes par robežas sargāšanu, kur Latvija jau iesaistījusies, un bēgļu plūsmas ierobežošanu.