«Latvijas olimpieši dodas ceļā,» vēstīja 1992. gada 24. jūlija Dienas pirmās lapas ziņa, kuru ilustrēja foto ar dienu iepriekš notikušo olimpiešu un valsts vadītāju gājienu pie Brīvības pieminekļa un karogu visleģendārākā latviešu sportista - 1968. gada Mehiko spēļu čempiona šķēpa mešanā Jāņa Lūša - rokās. «Piektdien, 24. jūlijā, agrā rīta stundā Latvijas olimpieši autobusos dodas uz Viļņu, lai no turienes kopā ar Lietuvas un Igaunijas sportistiem Estonian Air lidmašīnā lidotu uz Barselonu,» ziņoja Jānis Matulis un Arturs Vaiders. «Latvijas olimpiskās delegācijas vadītājs Arnis Lagzdiņš pirms nedēļas devās uz Barselonu mazliet grūtsirdīgs - Lietuvā olimpiešiem tikusi rīkota pieņemšana gan valdībā, gan parlamentā, bet mums - nekā. Kaut vēlu, kaut bez pompozitātes, parāds tomēr atlīdzināts. Šodien Latvijas olimpiešu pavadīšanā pie Brīvības pieminekļa piedalījās gan premjers Ivars Godmanis, gan ministri Andris Piebalgs, Raimonds Pauls, Aivars Prūsis, bet parlamentu pārstāvēja kādreizējais Mārča Štrobindera konkurents šķēpa mešanas sektorā Ģirts Kristovskis. Premjers savā uzrunā bija lakonisks: «Sports ir cīņa. Visa Latvijas tauta pašlaik atrodas cīņā par neatkarību un izdzīvošanu. Pierādīsim, ka arī mazā valstī dzīvojošiem cilvēkiem var būt liels gars!» Pēdējo neatkarīgās Latvijas vasaras spēļu (1936. gadā Berlīnē) dalībnieks Krišjānis Kundziņš pēc dažiem uzmundrinājuma vārdiem nacionālo karogu, kas bija Latvijas visu laiku izcilākā sportista Jāņa Lūša rokās, nodeva svarcēlājam smagsvaram Raimondam Bergmanim. Olimpiešu tērpus modelējis Bruno Birmanis, kas par to idejisko koncepciju izteicās īsi: «Pilnīgi visam jābūt izgatavotam Latvijā pašu rokām.»»
Kad nu pašreizējais aizsardzības ministrs sarkanbaltsarkano karogu bija ienesis Barselonas stadionā (no saviļņojuma gandrīz paklupdams) un spēles bija atklātas, sākās medaļu gaidīšana. 30. jūlijā vairāk nekā pusgadsimtu gaidītais notika. 31. jūlija Dienas pirmajā lapā (kur lielākā ziņa tomēr bija veltīta Dānijas karalienes Margarētes II sagaidīšanai Latvijā) laikraksta sporta apskatnieki Arturs Vaiders un Māris Meisters gavilēja: «Olimpiskais sudrabs Latvijai!» Sacensībās ātršaušanā ar mazkalibra pistoli otro vietu un sudraba medaļu izcīnīja Latvijas snaiperis Afanasijs Kuzmins. «Aģentūra Reuter uzsver, ka tā ir pirmā neatkarīgo baltiešu olimpiskā medaļa. Kā Dienu informēja Latvijas Jaunatnes speciālkorespondents Barselonā Guntis Keisels, pirms pēdējās šāvienu sērijas Dienas speciālkorespondents Zigismunds Segliņš caur fotoobjektīvu fiksējis, ka Kuzminam nervi bijuši kārtībā, - viņš žāvājies.»
4. augusta Dienas pirmo lapu jau rotāja priecīga ziņa par otro medaļu Latvijai - grupas braucienā šosejā to izcīnīja Dainis Ozols, 194 km trasi veikdams 4 stundās, 35 minūtēs un 24 sekundēs. «Kad līdz grupas brauciena finišam bija palikuši trīs apļi (viena apļa garums ir 22 km), atrāvienā no peletona devās itālis Fābio Kasartelli un Dainis Ozols,» medaļas izcīnīšanas hronikai sekoja Dienas sporta apskatnieks Māris Meisters. «Viņu mērķis bija noķert deviņu riteņbraucēju grupu, kura no pārējiem bija atrāvusies par 48 sekundēm. Viena apļa garumā abiem pakaļdzinējiem tas izdevās. Pusapli visi 11 sportisti draudzīgi mina pedāļus, līdz nemierīgais itālis pēkšņi palielināja ātrumu. Viņam pakaļ metās Ozols un holandietis Ēriks Dekers. Pārējie šo atrāvienu «nogulēja». Pusotru apli pirms finiša sāka «lūzt» F. Kasartelli, taču ar mūsējā un holandieša palīdzību viņš noturējās līderu trio. Tobrīd iepriekšminētais astoņnieks jau bija sadalījies - dānis Larss Mihelsens kopā ar jaunzēlandieti Grēmu Milleru mēģināja noķert bēgļus, bet pārējos panāca peletons. Tā galvgalī bija arī mūsu Arvis Piziks, kurš ātri vien kopā ar itāļa un holandieša komandas biedriem noorganizēja vēl vienu atrāvienu, lai noķertu dāni un jaunzēlandieti. Tas izdevās, gluži tāpat kā arī turpmāk noturēt peletona ātrumu, ļaujot medaļu komplektu savstarpēji sadalīt itālim, holandietim un latvietim. Finišā Dainim Ozolam bija maz cerību uz vietu, kas būtu augstāka par trešo, jo Dainis nav speciālists finiša spurtos, bet gan kalnu daudzdienu sacensībās. Šī tēze finiša taisnē apstiprinājās - Latvijai bronzas medaļa un prestižs panākums vienā no pasaules pašiem populārākajiem sporta veidiem.»
Visas labas lietas ir trīs: Latvijai trešo medaļu - sudraba - Barselonā izcīnīja arī kanoe airētājs Ivans Klementjevs!