Vienlaikus Privatizācijas aģentūrai uzdots veikt nozares izvērtējumu un piedāvāt valdībai nākotnes rīcības scenārijus. Šī uzdevuma veikšanai līdz 1. oktobrim jāpiesaista konsultants, bet līdz gada beigām valdībā jānāk klajā ar ziņojumu, kā rīkoties turpmāk.
Jāatgādina, ka vakar valdības sēdes slēgtajā daļā ministri skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par LMT un Lattelecom kapitāla daļu pārvaldīšanu, kas paredzēja divus scenārijus - uzņēmumus apvienot vai saglabāt pašreizējo situāciju. Valdība deva priekšroku otrajam variantam. Valdība arī atbalstīja priekšlikumu saglabāt valsts kontroli pār abu uzņēmumu kapitāldaļām.
Ministru prezidents Māris Kučinskis pēc valdības sēdes sacīja, ka ministru viedokļi neatšķīrās jautājumā par to, ka abu uzņēmumu līdzīpašnieka - Skandināvijas uzņēmuma TeliaSonera - piedāvājums nav pieņemams. Savukārt Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norādīja, ka EM piedāvāja neatbalstīt TeliaSonera pērn iesniegto piedāvājumu un ministri piekrita.
A. Ašeradens jau iepriekš atzinis, ka abus uzņēmumus nevajadzētu apvienot, bet saglabāt pašreizējo situāciju, ka LMT un Lattelecom strādā atsevišķi.
Dienai bažas par situācijas attīstību abu uzņēmumu apvienošanas gadījumā jau iepriekš pauda Konkurences padomes loceklis Jānis Račko. «Būtu jāuztraucas par iespējamību, ka apvienotais telekomunikāciju uzņēmums kļūst tik liels, ka tas pamatīgi ietekmē, piemēram, pārējo divu mobilo sakaru operatoru konkurētspēju un peļņas iespējas,» sacīja J. Račko.
Jāatgādina, ka pērn 20. novembrī tika saņemts LMT un Lattelecom apvienošanas piedāvājums no TeliaSonera un līdz šā gada 22. janvārim uzņēmums gaidīja Latvijas valdības atbildi. Tika arī izlemts, ka par turpmāko rīcību ar LMT un Lattelecom valsts kapitāldaļām lems Māra Kučinska vadītā valdība.
Vērts arī atcerēties, ka Lattelecom un LMT darbības uzlabošanas darba grupa izskatīja tikai divus iespējamos scenārijus - abu uzņēmumu apvienošanu vai pašreizējās situācijas saglabāšanu, un A. Ašeradens pauda, ka Lattelecom un LMT darbības uzlabošanu varētu turpināt uz pašreizējās īpašnieku modeļa bāzes.
Ekonomikas ministrs iepriekš arī tikās ar Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma TeliaSonera pārstāvjiem, lai uzklausītu ārvalstu investora redzējumu par Lattelecom un LMT attīstību un iespējamo turpmāko sadarbības modeli.
Lattelecom peļņa pērn sasniegusi 32 miljonus eiro, un uzņēmuma grupas apgrozījums aizvadītajā gadā sasniedza 191 miljonu eiro. Savukārt LMT pērn nopelnījis 22,1 miljonu eiro, bet uzņēmuma apgrozījums sasniedza 179,2 miljonus eiro.
Lattelecom pieder valstij Privatizācijas aģentūras personā (51%) un Dānijā reģistrētajam TeliaSonera meitasuzņēmumam Tilts Communications (49%). LMT 49% kapitāldaļu pieder TeliaSonera, 23% - Lattelecom, 23% - Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, 5% - Latvijas valstij ar Privatizācijas aģentūras starpniecību.
Diena/LETA