Līdz ar ekonomisko krīzi Latvijā tika samazināts stacionāru skaits, cerot pacientus biežāk ārstēt ambulatori. Taču šī brīža statistika rāda, ka ambulatori ārstēto pacientu skaits pat nedaudz samazinās, kamēr stacionēto cilvēku ar katru gadu ir vairāk. LVEA valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane uzskata, ka sākotnējā ideja ir pareiza, bet jāmeklē risinājumi, kā to īstenot. Atslēga varētu būt inovatīvie medikamenti. Ja salīdzina situāciju Baltijas valstīs, diemžēl Latvijā inovatīvo zāļu pieejamība ir krietni ierobežotāka nekā kaimiņos, savukārt sākoties diskusijām par kāda medikamenta iekļaušanu valsts kompensējamo zāļu sarakstā vai jaunu metožu un tehnoloģiju ieviešanu, gandrīz vienmēr viss atduras pret apgalvojumu, ka tam nav naudas. Tā, pēc D. Behmanes domām, ir nepareiza pieeja. Jārēķina būtu ne tikai izmaksas, bet arī tas, kādi būtu ieguvumi, ja konkrētais cilvēks nebūtu slims. Netiek rēķināts ne tas, cik jāmaksā pašam pacientam, cik aiziet sociālajai aprūpei, invaliditātes un darba nespējas pabalstiem, ne arī tas, kāda summa tiek zaudēta, ja cilvēks nestrādā un nevar vairs maksāt nodokļus. Piemēram, ieguldot 1,38 miljonus eiro gadā hipertensijas zāļu savlaicīgā apmaksā un līdz ar to novēršot 105 infarktus un 116 insultus, valsts ietaupītu 2,39 miljonus eiro, aplēsusi asociācija. Savukārt nodrošinot jaunos bioloģiskos medikamentus psoriāzes un iekaisīgo zarnu slimību ārstēšanai 9000 eiro apmērā, uz viena pacienta vēlākām izmaksām var ietaupīt 6260 eiro.
Par šīm idejām gan runāts jau iepriekš. Kā Dienai apliecina gan pacientu organizācijas, gan paši pacienti, viņi pie ministrijas un politiķiem vēršas jau gadiem ilgi, taču nav sekojusi rīcība. Veselības ministrijā Dienai gan norāda, ka vispirms jāizpilda jau pacientiem apsolītais, tāpēc citas lietas patlaban uzņemties nevar. Savukārt jaunu medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā neesot iespējama bez papildu finansējuma.