Pieņem mērus
Tomēr pēdējās nedēļās par sevi likusi runāt ne tikai TKB vien. Nesen Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemērojusi 1,1 miljonu eiro naudas sodu Baltic International Bank, savukārt tās valdes priekšsēdētājai Ilonai Guļčakai piemērots sods 25 000 eiro apmērā. Bankai tiek pārmests, ka tā vairākkārt pārkāpusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likuma un Klientu padziļinātās izpētes normatīvo noteikumu prasības, iesaistoties darījumos, kas pakļāvuši banku būtiskam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un reputācijas riskam.
FKTK brīdinājumu izpelnījusies arī Norvik banka, jo nebija ievērojusi komisijas noteiktās prasības kreditēšanas procesos, kuru ietvaros tai tika noteikts papildu pienākums attiecībā uz informācijas sniegšanu FKTK.
FKTK ieviesusi speciālu pasākumu kopumu uz nerezidentu (NR) biznesu orientētajām bankām - tām noteiktas paaugstinātas individuālas kapitāla pietiekamības prasības, kā arī paaugstināts individuālais likviditātes līmenis atbilstoši katras bankas biznesa modelim. Komisija atzīst, ka prasības bankām, kas orientējas uz NR apkalpošanu, ir augstākas nekā pārējām kredītiestādēm. Nerezidentu noguldījumu īpatsvars pēdējos gados (kopš 2012. gada) svārstās ap 50% no kopējiem noguldījumiem (līdzīgi kā laika periodā no 2000. līdz 2005. gadam). 2015. gadā NR noguldījumu īpatsvars nedaudz pārsniedzis 50%, ko būtiski ietekmēja ASV dolāra vērtības kāpums pret eiro, jo divas trešdaļas no NR noguldījumiem ir ASV valūtā.
Atgriežoties pie nesenajiem notikumiem, uzmanību sev pievērsusi arī Rietumu banka, kura nolēmusi izstāties no Latvijas Komercbanku asociācijas. Uz jautājumu, vai banka uzskata, ka asociācija nespēj efektīvi aizstāvēt tās intereses, Rietumu banka aprobežojās ar jau iepriekš medijos pausto atrunu, kuras forma pielīdzināma tai, kāda tradicionāli tiek izmantota divu partneru, kuri nevēlas viens otram turpināt bojāt nervus, pieklājīgas šķiršanās gadījumā, «Uzskatām, ka nepieciešams ne tikai attīstīt esošās, bet arī meklēt jaunas starpbanku sadarbības un mijiedarbības formas, tajā skaitā reģionālajā un starptautiskajā līmenī. Tajā pašā laikā mēs augsti vērtējam mūsu piedalīšanās Latvijas Komercbanku asociācijā pieredzi un asociācijas darbu,» teikts bankas paziņojumā.
No plašākiem komentāriem par minēto jautājumu tā atturas. Tāpat tā atturas no komentāriem saistībā ar jautājumu, vai banka patlaban izjūt pret sevi vērstu pamatīgāku nekā iepriekš FKTK uzraudzību, kā arī jautājumu, vai patlaban var uzskatīt, ka ekonomiskā situācija NVS valstīs nav labvēlīga nerezidentu līdzekļu pieplūdumam Latvijas komercbankās. Tomēr tas nenozīmē, ka banku sektoru kopumā varētu piemeklēt finansiāli satricinājumi. FKTK informācija liecina, ka banku kapitāla un aktīvu struktūrā ir zems Krievijas un Ukrainas īpatsvars, un tas nepārsniedz 5%. Vienlaikus pērn banku kapitāla pietiekamība vairāk nekā divkārt pārsniegusi noteiktās prasības.
Ietekmē lejupslīde
Tieši ekonomiskā vide var izrādīties galvenais klupšanas akmens bankām, kuras iepriekš guva lielu peļņu, orientējoties uz nerezidentu operācijām. Lielas daļas bijušo PSRS valstu un to «elites» pārstāvju labklājību iepriekš nodrošināja augstas izejvielu cenas pasaules preču biržās. Tagad gadiem ilgstošais kritums atņēmis ne tikai augstus eksporta ieņēmumus, bet Krievijas gadījumā novedis arī pie valūtas krīzes. Savukārt citas NVS valstis, lai turpinātu konkurēt Krievijas tirgū, bija spiestas savu valūtu vērtību mazināt. Gala rezultātā ekonomiskās vides pasliktināšanās mazina arī iespēju, ka legālas naudas plūsma no šim valstīm pieaugs. To atzīst arī FKTK, norādot, ka tāpat Krievijas un citu NVS valstu negatīvas ekonomiskās attīstības dēļ iespējams kritums nerezidentu noguldījumiem, un, visticamāk, pasliktināsies šim klientu segmentam izsniegto kredītu kvalitāte. Tāpat finansējums ir pakļauts svārstīguma riskam, īpaši pastiprinātas ģeopolitiskās spriedzes apstākļos.
Svarīga konkurētspēja
Banku sektors kopumā 2016. gada pirmajā mēnesī darbojās ar peļņu 30,7 miljonu eiro apmērā. Minētajā laikposmā ar peļņu darbojās 14 Latvijas bankas un sešas ārvalstu banku filiāles, kuru tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos ir ap 94%, vēsta FKTK. Komentējot banku sektora peļņas potenciālu šogad, Swedbank valdes loceklis Ansis Grasmanis teic, ka Latvijā tā būs atkarīga no situācijas ekonomikā un no kreditēšanas aktivitātes pieauguma tempiem, kā arī banku konkurētspējas aizvien pieaugošās konkurences apstākļos. Viņaprāt, ņemot vērā zemās procentu likmes un starptautisko ekonomisko situāciju, nav pamata uzskatīt, ka banku sektora peļņa šogad varētu būtiski pieaugt. Swedbank pārstāvis skaidro, ka lielāko daļu no ienākumiem nodrošina procentu ienākumi no klientiem izsniegtajiem kredītiem un komisijas nauda par klientiem sniegtajiem pakalpojumiem. «Pēdējos divos trijos gados banku procentu ienākumus Latvijā negatīvi ietekmēja kredītportfeļa kritums un Eiropas Centrālās bankas politikas uzturētās zemās procentu likmes. Savukārt komisiju ieņēmumi, kā arī ieņēmumi no ārvalstu valūtas tirdzniecības pieaug līdz ar pieaugušo bankas pakalpojumu izmantošanas aktivitāti. Pozitīvu efektu uz banku sektora peļņu atstāja kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanās,» situāciju raksturo A. Grasmanis.
SEB bankas Korporatīvās komunikācijas pārvaldes vadītāja Agnese Strazda stāsta, ka līdzšinējā ienākumu struktūra, kas balstījās lielākoties uz procentu ienākumiem, mainās, samazinoties procentu ienākumu sadaļai un palielinoties komisiju ienākumu sadaļai. Viņa piebilst, ka banku pamatbizness ir kreditēšanas pakalpojumi un ienākumu gūšana no šī pakalpojuma, un pie zemām likmēm Eiropā straujš ienākumu kāpums varētu nebūt gaidāms.