Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Mazo upju nedienas

Daba ir gudra un pati bez cilvēka palīdzības var sevi regulēt, tādējādi ekosistēma var dzīvot ilgu un laimīgu mūžu. Tāpēc cilvēkam nav jāiejaucas dabīgos procesos un nav jāārstē ekosistēma, ja tai gadījies apslimt. Tas ir gandrīz normāls arguments pret visiem, kas mēģina veikt kaut kādus ekosistēmas apsaimniekošanas darbus, diemžēl tas ir tikai gandrīz normāls arguments, un «gandrīz» neskaitās.

Ļaudis, kas mēdz pievērst uzmanību upēm, ir pamanījuši, ka kaut kas nav īsti lāgā. Ūdensteces aizaug, kļūst lēnākas, tajās vairs nav forši peldēties, arī zivis nav tādas, kā gribētos. Vai viss tomēr nav jāatstāj pašplūsmā un jāpaļaujas uz dabas spēju tikt ar visu galā?

Kokiem upmalā jābūt

Tā varētu darīt, ja runa būtu par upi, kam cilvēks nav ne pirksta piedūris. Vienīgi es nevienu šādu upi personīgi nepazīstu (bet labprāt iepazītos). Pēdējos gados ļaudis Latvijā ir ne tikai pamanījuši, ka upēs ir pārāk daudz visa kā, bet arī spēruši pirmos soļus situācijas uzlabošanai. Ir cilvēku grupa, kas dažādos veidos upēs pļauj un ar saknēm rauj ārā zāles, tādējādi cenšoties tās atkal padarīt par ūdenstecēm, nevis vienkārši slapjām pļavām. Un otrs tīrītāju tips ir tie ļaudis, kas mēģina cīnīties ar koku kaudzēm, kas sakritušas upē un gaida savu sadalīšanās stundiņu.

Kokiem upes malā ir jābūt. Bet tiem tur ir jābūt tikpat ļoti kā tekošam ūdenim mājās - ir forši, ja tas tek pa krānu un veiksmīgi aizplūst prom. Bet, ja tas izlīst uz grīdas un applūdina apakšējos kaimiņus, tad vairs nav labi.

Ir vairāki iemesli, kāpēc koki upmalā ir vērtīgi. Pirmkārt, tā pati par sevi ir dzīvotne dažādiem organismiem, tajā skaitā arī kukaiņiem un to kāpuriem, ar kuriem barojas dažādas zivis. Otrkārt, koku radītais noēnojums var būt ļoti svarīgs - jo mazāk gaismas un zemāka temperatūra, jo fotosintēzes process būs lēnāks un ūdenstilpe daudz laiskāk aizaugs ar ūdenszālēm. Sevišķi svarīgi tas ir laikā, kad upēs tiek novadīts liels barības vielu daudzums, kas ļauj dažādiem augiem uzdzīvot uz nebēdu. Treškārt, koku saknes var nostiprināt upes krastus. Ceturtkārt, upju aizsargjoslu koki ir pēdējā instance, kas var aizturēt barības vielas, kas plūst no, piemēram, lauksaimniecības zemēm taisnā ceļā uz upi. Bet tad pienāk mirklis, kad, piemēram, baltalksnis vairs negrib augt, jo viņam apnicis mūždien dzīvot ar slapjām kājām, un tas izdara pašnāvību, iekrītot upē.

No efekta par defektu

Būtībā aizsargjoslas ar kokiem domātas, lai uzlabotu ūdens kvalitāti, bet koka pašnāvības gadījumā tā drīzāk tiek pasliktināta. Līdzīgi notiek, ja tā ir bijusi nevis pašnāvība, bet gan, piemēram, bebra veikta slepkavība. Protams, koks upē nav tāds tīrs ļaunums kā, piemēram, gudrona dīķis - ir arī šādi tādi ieguvumi.

Pirmkārt, upē iegāzies koks var kļūt par dzīvotni dažādiem organismiem. Otrkārt, uz koksnes var uzkrāties organiskās vielas, kas ir barības bāze sīkajiem upē dzīvojošajiem zvēriņiem. Treškārt, tā var būt paslēptuve un nārsta vieta zivīm. Vienīgi problēma, ka tā var būt gan laba, gan slikta paslēptuve: ja tas ir glīts baļķis, aiz kura var aizslēpties zivs - ļoti labi. Bet, ja zivtiņa paslēpjas nesakarīgā zaru murskulī, pastāv liela iespēja, ka mirklī, kad nāks naidnieks, tā vispār nemācēs atrast ceļu ārā no slēpņa un dzīvi beigs dabīgā ienaidnieka vēderā.

Protams, zivju paslēptuvju problēmu var pamanīt tikai tad, ja sēž upes krastā un uzmanīgi vēro, bet arī tad ir risks nepamanīt neko. Ir vēl citi - daudz acīmredzamāki (d)efekti. Pirmkārt, tiek veidots aizsprosts. Kāda vaina aizsprostam? Straume top lēnāka. Jo lēnāka straume, jo lielāka iespēja ūdenī esošajām sedimentu daļiņām nosēsties uz grunts. Tas nozīmē, ka papildus koka aizsprostam veidojas jauns - dubļu aizsprosts. Šādi aizsprosti vēsā mierā var uz laiku «aizslēgt» upi. Otrs lēnās straumes izraisītais efekts - mazāk skābekļa ūdenī. Skābeklim ļoti patīk tapt ierautam ūdenī, bet, ja upe rāmi plūst un vispār netrako, tas īsti nevar notikt. Un skābeklis ir svarīgs ne tikai atvieglotai uzelpošanai, bet arī ūdens pašattīrīšanās spējai. Jā, upe bieži vien var tikt galā ar piesārņojumu. Bet tikai tādā gadījumā, ja tās rīcībā ir gana daudz skābekļa. Turklāt, ja upē viskautkas ir sagāzies, tā kļūst platāka, bet seklāka. Sevišķi būtiska šī atšķirība ir mazām upēm. No tā, vai upe ir 10 vai 20 cm dziļa, atkarīgs, vai kāda konkrēta zivtiņa tur vispār varēs papeldēt. Turklāt seklāka upe uzsilst ātrāk, un siltā ūdenī skābeklis šķīst sliktāk - vēl viens iemesls, kāpēc skābeklim nepatīk aizsprosti.

Mazajām upēm jāpalīdz

Iepriekš rakstītais gan nenozīmē, ka mums ar steigu būtu jādodas nodedzināt visas upju aizsargjoslas, jo, redz, pastāv risks, ka koki var sakrist upē. Patiesībā jau lielām upēm tas nodara niecīgu ļaunumu. Ja maziņā upītē bebrs iegāž dažus zarainus alkšņus, tā jau kļūst par citu ūdenstilpi. Bet, ja Daugavā apgultos kaut vai viss Sējas ozols, neviens sams ne ausu neceltu. Vienīgi no aptuveni 12 000 Latvijas upju aptuveni 11 500 ir tās sīkās nabaga tecītes, kuru garums nepārsniedz 10 km. Var jau paļauties uz māti dabu, kas visu saliks pa plauktiņiem, bet to var gribēt tikai tad, ja paši esam gatavi paļauties uz dabu mirklī, kad pašiem pāri pārkritis liels koks.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Piekrastes koku plusi un mīnusi

Latvijā ir ap 12 000 upju. 22 no tām garākas par 100 km, 880 ir garākas par 10 km.
Koku aizsargjosla upei nepieciešama, lai:
aizturētu difūzo piesārņojumu;
noēnotu ūdens virsmu, tādējādi samazinot aļģu un ūdensaugu augšanas apjomu;
nostiprinātu krastus;
nodrošinātu dzīvotni dažādiem dzīviem organismiem.
Koki, iekrītot mazās upēs, sāk traucēt, jo:
veidojas aizsprosts, kura dēļ palēninās straume un ūdenstece kļūst platāka un seklāka, kas ļauj tai ātrāk uzsilt, kas ļauj savairoties aļģēm un ūdensaugiem;
palēninātās straumes un paaugstinātās temperatūras dēļ samazinās skābekļa daudzums upē, kas ierobežo ūdens pašattīrīšanās spējas;
aizsprosti var kļūt par mehānisku šķērsli zivju ceļojumiem nārsta laikā.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?