Ienesīgs bizness
IOM ziņo, ka šogad līdz 6. oktobrim, šķērsojot Vidusjūru, ES dalībvalstīs Grieķijā, Itālijā, Spānijā un Maltā ieradušies 564 tūkstoši migrantu un patvēruma meklētāju (pērn 12 mēnešos - 219 tūkstošu).
Bīstamajā pārbraucienā šajā gadā dzīvību zaudējuši jau vismaz 2988 cilvēki, kuri veido aptuveni trīs ceturtdaļas no 4093 migrantiem, kas visā pasaulē ir gājuši bojā 2015. gadā. 2014. gadā Vidusjūrā kopumā noslīka 3419 migrantu un patvēruma meklētāju.
«Vidusjūra saglabājas kā nāvējošākais migrantu maršruts uz mūsu planētas,» paziņojis IOM ģenerāldirektors Viljams Leisijs Svings. «Šie nāves gadījumi ir nevajadzīgi, noteikti novēršami un pilnībā nepieņemami.»
Vairākumā gadījumu migranti bīstamo ceļu pārpildītās laivās pāri Vidusjūrai sāk no politiskās nestabilitātes un neskaitāmu grupējumu bruņoto sadursmju pārņemtās Lībijas, kur netraucēti darbojas cilvēku kontrabandisti. Tūkstošiem līdzīgā veidā ceļo no Turcijas uz Grieķiju.
Nereti migranti, kas bēg no kara un nabadzības dzimtenē, par iespēju iesēsties nedrošos peldlīdzekļos spiesti šķirties pat no vairāk nekā 1000 dolāriem (889 eiro), radot milzu peļņu cilvēku kontrabandistiem. IOM apgalvo, ka cilvēku kontrabanda pašlaik ir otrs ienesīgākais kriminālā biznesa veids aiz ieroču kontrabandas. Parasti cilvēku kontrabandā esot iesaistīti tie paši transnacionālie kriminālie grupējumi, kas nodarbojas ar narkotiku un ieroču kontrabandu.
Par godu Sofijai
Lai vērstos pret cilvēku kontrabandistiem, jūnijā ES sāka militāro operāciju EUNAVFOR Med, kuras pirmajā fāzē norisinājās operācijas plānošanas darbi un tika veikta izlūkošana, lai identificētu kontrabandistu laivas un noskaidrotu biežāk izmantotos cilvēku kontrabandas ceļus no Lībijas uz Itāliju un Maltu. Latvija bija viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas uz operācijas vadības štābu Romā nosūtīja savu pārstāvi.
Vakar sākās operācijas, kas tagad pārdēvēta par Sofiju (par godu meitenītei, kuru šovasar uz Vācijas karakuģa piedzemdēja Vidusjūrā izglābta sieviete), otrā fāze. Tās laikā starptautiskajos ūdeņos Lībijas krastu tuvumā (bet ne tuvāk kā 12 jūras jūdžu (22 kilometri) attālumā) deviņi karakuģi pārtvers un pārmeklēs aizdomīgus peldlīdzekļus. Ja apstiprināsies, ka tos izmanto cilvēku kontrabandisti, tad apkalpi arestēs, bet peldlīdzekļus konfiscēs.
Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka pēdējās nedēļās ES operācija identificējusi 20 «eskorta» kuģu, kurus izmanto kontrabandisti, lai pēc migrantu nogādāšanas jūrā paši varētu atgriezties krastā. Ja operācijas otrā fāze jau darbotos, tad ES dalībvalstu karakuģi būtu varējuši vērsties pret 17 «eskorta» kuģiem no Lībijas un trim no Ēģiptes.
ES cer, ka drīzumā varēs iedarbināt operācijas trešo fāzi, lai vērstos pret cilvēku kontrabandistiem arī Lībijas teritoriālajos ūdeņos. Bet tādā gadījumā būs nepieciešama Lībijas starptautiski atzītās valdības un ANO Drošības padomes atļauja.
IOM biroja ES vadītājs Eudžēnio Ambrosi norāda, ka kontrabandistu laivu konfiscēšana nerisinās problēmu. «Laivas nav cilvēku kontrabandas cēlonis,» viņš sacīja raidorganizācijai BBC un piebilda, «noziedzīgo grupējumu kodols paliks neskarts,» ja pasākumi pret tiem fokusēsies tikai uz laivām.
Gadījumā, ja ES izdosies veiksmīgi apkarot cilvēku kontrabandistu tīklus Lībijā, aizvien vairāk nelegālo migrantu nokļūšanai Eiropā varētu izmantot bīstamos ūdens ceļus no Turcijas uz Grieķiju. ES Turcijai, kur atrodas divi miljoni sīriešu bēgļu, šonedēļ piedāvājusi papildu finanšu palīdzību apstākļu uzlabošanai bēgļu nometnēs. ES arī sniegs palīdzību Turcijas krasta apsardzei cīņā pret cilvēku kontrabandistiem.