Talantiem nebūs skolotāju
Pavisam nesen Itālijā norisinājās starptautisks mūziķu konkurss, kurā starp dalībniekiem no Itālijas, Melnkalnes, Bulgārijas, Horvātijas, Francijas, Ķīnas un Japānas piedalījās arī Carnikavas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi. Konkursa rezultāti iepriecinoši - pianistu konkursā pirmo vietu ieguva Jānis Edmunds Daugavietis, otro vietu - Keita Dzene, bet vijoles konkursā jaunākajā grupā uzvarēja Viktorija Krūzmētra.
Kā Dienai stāsta Viktorijas pedagoģe Daina Birzniece, meitene vijoli mācās spēlēt tikai divus gadus un septiņus mēnešus, kas ir īss laiks, lai mērotos spēkiem ar tik nopietniem konkurentiem. Tajā pašā laikā daudzus Viktorijas sniegums ir ļoti pozitīvi pārsteidzis, lepnumu neslēpj skolotāja. Meitene arī saņēmusi uzaicinājumu vasarā par brīvu papildināt savas prasmes pie Romas un Milānas mūzikas augstskolu profesoriem. Stāstot par jaunās vijolnieces panākumiem, pedagoģe vēl piebilst, ka Viktorijai nav ne ietekmīgu vecāku, ne itāļu vijoles, vienīgie apgādnieki ir vecvecāki, kas dzīvo no mazas pensijas.
Nekāda saldā maize nav arī talantīgās meitenes skolotājai. Topošā izglītības reforma mūzikas pedagogiem šobrīd neparedz nekādus uzlabojumus, un arī šai konkrētajai pedagoģei tas nozīmē 35 eiro mēnesī, ko viņa saņem par darbu ar meiteni četras reizes nedēļā pa vairākām stundām. D. Birzniece ir pārsteigta par nevienlīdzību mūzikas jomā, turklāt par uzlabojumiem pat netiek runāts, aizbildinoties ar naudas trūkumu. «Arī vispārizglītojošo skolu pedagogi ir neapmierināti ar darbu samaksu, un vairumā gadījumos tas ir pamatoti. Tomēr mūzikas skolotāji saņem daudz mazāk nekā visi citi. Mūzikas pedagogi ir savu instrumentu apguvuši vismaz 21 gadu garā laika posmā, lai iegūtu atbilstošu izglītības dokumentu. Mēs strādājam ar katru bērnu individuāli, mums ir jāzina ne tikai instrumentu spēles metodika, bet jābūt zināšanām fizikā, medicīnā, psiholoģijā, bioloģijā un jāstrādā ar pārcilvēcisku mīlestību un nesavtību. Tad arī sagaidāms rezultāts. Tā nav grupu stunda pie tāfeles ar trafaretu,» saka skolotāja. Skatoties uz nākotnes iespējām, viņa paredz, ka mazajai Viktorijai nāksies doties uz ārzemēm, jo viņas mācības tepat, Latvijā, netiks atbalstītas.
Cīnīsies par taisnību
Jau iepazīstinot ar jauno pedagogu darba samaksas modeli, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) norādīja, ka Kultūras ministrijai (KM) finansējums tās padotībā esošo skolu pedagogu algu pieaugumam jāmeklē pašai vai šis jautājums jārisina valdībai. Arī atkārtotās tikšanās reizēs risinājums starp ministrijām nav atrasts. Tāpēc šodien kultūrizglītības pedagogi protestē.
Kā Dienai stāsta Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas priekšsēdētājs Aivars Broks, jau patlaban finansējums mūzikas skolu pedagogu atalgojumam neatbilst normām un ir vien 70% apmērā no teorētiski normatīvajos aktos noteiktās summas. Tas nozīmē, ka minimālā alga par likmi ir nevis 420, bet 290 eiro. Šāds «risinājums» ieviests krīzes laikā, un KM izmaiņas līdz šim nav veikusi. Tajā pašā laikā skolu direktori atbilstoši likumam nedrīkst maksāt tādas algas un ir spiesti samazināt skolu izglītības programmu mācību plānus, audzēkņu skaitu un pedagogu likmes, kā arī «diedelēt nepieciešamo finansējumu savās pašvaldībās».
Tagad teorētiski atalgojuma pieaugumam vajadzētu būt arī kultūrizglītības pedagogiem, ko paredz jaunais modelis, bet naudas tam nav. Pēc A. Broka domām nepieļaujami ir tas, ka katrs grib rūpēties tikai par savu jomu, bet kopējo labumu nesaskata. Vienlaikus ne K. Šadurskis, ne kultūras ministre Dace Melbārde (NA) savu nostāju nemaina. Kā Dienai jau iepriekš norādīja ministres padomniece Baiba Kauliņa, IZM piedāvātais risinājums atrast finansējumu jaunajam atalgojuma modelim KM budžetā praktiski nozīmētu samazināt kultūrizglītības pieejamību uz pusi. Ministrijā arī izprot valsts budžeta iespējas, bet 4264 pedagogu izslēgšana no kopējās reformas nav pieļaujama.
Pēc pēdējiem KM aprēķiniem kultūrizglītības pedagogu algu palielinājumam šogad būtu vajadzīgi papildu 4,5 miljoni eiro, bet nākamajā - 13,5 miljoni eiro. Tikmēr A. Broks Dienai min, ka 3,5 miljoni eiro būtu nepieciešami jau šobrīd, lai izlīdzinātu situāciju, bet 8,5 miljoni - lai paaugstinātu atalgojumu līdz ar pārējiem pedagogiem. Viņš gan piebilst, ka aprēķini ir aptuveni. Šodien pie Ministru kabineta protestēšot ap simts cilvēku, pārstāvot visu jomu. A. Broks cerot, ka aprunāties iznāks arī ministri. Diena gan noskaidroja, ka, piemēram, D. Melbārde šodien atradīsies darba vizītē Briselē.
Ar parādu nepietiek
Šodien Latvijā nebūs arī veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) un atbildes reakciju, visticamāk, nesaņems arī ģimenes ārsti. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas rīkotā protesta akcija notiks stundu - no plkst. 11.30. Vakar konkrēts cilvēku skaits nebija zināms, bet asociācijas vadītāja Sarmīte Veide Dienai norādīja, ka gribētu, lai būtu ieradušies cilvēki no visas Latvijas.
Ģimenes ārsti jau ilgāku laiku ceļ trauksmi par garajām rindām uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām. Patlaban tas jau apgrūtina iespēju savlaicīgi pacientiem palīdzēt. Vienlaikus arī paši pacienti vairās nākt pēc palīdzības, jo zina, ka priekšā būs šķēršļi, un ģimenes ārsti uzskata, ka Veselības ministrijas plāns no 1. jūlija nodrošināt pacientu prioritizēšanu valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšanai bez tūlītēja papildu finansējuma neatrisinās pacientu vajadzības.
S. Veide arī atgādina, ka jau vairākus mēnešus netiek panākta izpratne par vienlīdzīgu darba samaksu. Šī gada sākumā atalgojums tika palielināts tām ārstniecības personām, ka strādā valsts un pašvaldību iestādēs. Tas savukārt nozīmēja, ka aiz svītras palika lielākā daļa ģimenes ārstu.
Par to, ka ministra šodien Latvijā nemaz nebūs, asociācija uzzināja no Dienas, tāpēc atbildes prasītas darba tikšanās laikā. Pēc tās S. Veide atzina, ka pozitīvas ziņas nav saņemtas. Papildu finansējuma rindu mazināšanai šogad vairs nebūšot. Tāpat ministrs neatzīstot nevienlīdzību attiecībā uz darba samaksu - viņš vien minot, ka šādu lēmumu pieņēmusi Saeima, un solot, ka no 1. jūlija ģimenes ārstiem tiks palielināts izmaksājamais kapitācijas naudas (ko maksā par katru pacientu ģimenes ārsta praksē) apjoms. Vidēji vienai ārsta praksei tas nozīmēs papildu finansējumu aptuveni 144 eiro mēnesī. Asociācijas vadītāja gan piebilst, ka šādu lēmumu MK pieņēma jau 2014. gadā un tas principā jau saucams par parādu. Līdz ar to ģimenes ārsti protestēt dosies.