Kreiso izgāšanās
CDU vienā no iedzīvotāju skaita ziņā mazākajām un nabadzīgākajām federālajām zemēm saņēma tikai 19% nobalsojušo atbalstu, kas ir partijas sliktākais rezultāts vēlēšanās Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Iepriekšējās reģiona parlamenta vēlēšanās 2011. gadā konservatīvie ieguva 23% balsu.
Daļa vēlētāju novērsušies arī no CDU koalīcijas partneres reģiona un federālajā valdībā SPD, par ko svētdienas vēlēšanās nobalsoja 30%. Pirms pieciem gadiem sociāldemokrātus atbalstīja 35% vēlētāju.
Mēklenburgas-Priekšpomerānijas vēlēšanas vispār bija ļoti neveiksmīgas kreisajiem spēkiem, jo radikālā Kreiso partija saņēma tikai 13% balsu (2011. gadā - 18%), bet «zaļie» salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām zaudēja 4% balsu un nepārvarēja piecu procentu barjeru, kas bija nepieciešama iekļūšanai parlamentā.
Piecu procentu barjeru nepārvarēja arī neonacistiskā Nacionāldemokrātiskā partija, kas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas parlamentā bijusi pārstāvēta pēdējos desmit gadus.
Par šo vēlēšanu vienīgo ieguvēju uzskatāma AfD, kas tika nodibināta 2013. gadā, bet jau ir ieguvusi pārstāvniecību deviņos no sešpadsmit federālo zemju parlamentiem. Partija cer, ka panākums Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, kur tā saņēma 20% balsu, palīdzēs arī 18. septembrī paredzētajās vēlēšanās Berlīnē un 2017. gada rudenī gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās.
«Tā ir pļauka Merkelei,» paziņoja AfD līdzpriekšsēdētāja Frauke Petrija. «Vēlētāji nāca klajā ar skaidru paziņojumu pret Merkeles postošo imigrācijas politiku. Šis balsojums nolika viņu pie vietas.» Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, tāpat kā pārējos bijušās Austrumvācijas reģionos, valda pretimigrantu noskaņojums, lai gan tā ir uzņēmusi tikai 23 tūkstošus no miljona migrantu un patvēruma meklētāju, kas pērn ieradās Vācijā.
«Nospārda» kancleri
Arī A. Merkeles politiskie sabiedrotie CDU vājos rezultātus Mēklenburgā-Priekšpomerānijā skaidro ar kancleres atvērto durvju politiku.
CDU ģenerālsekretārs Pēters Taubers uzskata, ka vēlēšanu iznākums ir vēlētāju «neapmierinātība un protests» pret A. Merkeles nostāju patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumā. Arī CDU līderis Mēklenburgā-Priekšpomerānijā Lorencs Kafjērs, kurš pirms vēlēšanām centās distancēties no kancleres, sacīja, ka bēgļu jautājums izšķīra balsojuma iznākumu.
Pēc vēlēšanām skarbus vārdus A. Merkelei veltījuši CDU Bavārijas māsas partijas - Kristīgi sociālās savienības (CSU) - līderi. Bavārijas federālās zemes finanšu ministrs Markuss Sēders paziņoja, ka tas ir «trauksmes zvans». «Ilgāk vairs nevar ignorēt cilvēku viedokli par [bēgļu] jautājumu. Berlīnei ir jāmaina kurss,» viņš sacīja reģionālajam laikrakstam Nￃﾼrnberger Nachrichten. CSU ģenerālsekretārs Andreass Šeuers piebilda, ka Vācijai ir jāierobežo imigrācija.
«Zaļo» partijas līdzpriekšsēdētājs Džems Ezdemirs norādījis, ka visas demokrātiskās partijas svētdienas vēlēšanās zaudēja balsis, tāpēc nevarot vienkārši visu vainu uzvelt A. Merkelei.