Protestu dalībnieki pieprasa valdības atkāpšanos un parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas. Sabiedrībā valdošo noskaņojumu izmanto pašlaik opozīcijā esošie politiskie spēki, kas simpatizē Maskavai un ir pret Moldovas integrāciju Eiropas Savienībā (ES). Krievijas valdības kontrolētie mediji, kuri ikdienā sasniedz plašu auditoriju bijušajā padomju republikā, protestus cenšas pasniegt kā moldāvu neapmierinātību ar tuvināšanos ES.
Vēlas iekavētās reformas
Kišiņevas centrālajā laukumā iepretim Moldovas valdības ēkai jau vairāk nekā nedēļu ir izveidota labi organizēta telšu pilsētiņa, kuras pastāvīgie iemītnieki ir paziņojuši, ka neaizies, kamēr netiks izpildītas viņu prasības - prezidenta, valdības, ģenerālprokurora un centrālās bankas vadītāja atkāpšanās un jaunu parlamenta vēlēšanu sarīkošana, kā arī uzsākta izmeklēšana par miljarda dolāru (880 miljoni eiro) pazušanu no trim lielākajām valsts bankām pērn novembrī neilgi pirms parlamenta vēlēšanām.
Decembrī Moldovas centrālā banka pārņēma kontroli pār maksātnespējīgajām bankām un ieguldīja tajās 600 miljonus dolāru (530 miljoni eiro), lai glābtu to īpašniekus un noguldītājus. Tā rezultātā vienā no Eiropas nabadzīgākajām valstīm, kur mājsaimniecību vidējie ieņēmumi mēnesī ir 300 dolāru (265 eiro), strauji samazinājās nacionālās valūtas lejas vērtība un ievērojami pieauga inflācija, bet elektrības tarifi pieauga par 35%.
Maijā Moldovas parlamenta spīkers Adrians Kandu noplūdināja ASV konsultāciju uzņēmuma Kroll izmeklēšanas ziņojumu, kurā bija teikts, ka apjomīgā naudas summa no bankām tikusi «izpumpēta» divās dienās, izmantojot sarežģītu transakciju ķēdi, kas vijusies arī caur banku kontiem Latvijā. Dokumentā teikts, ka krāpnieciskās shēmas galvenais organizators un labuma guvējs ir 28 gadus vecais uzņēmējs Ilans Šors, kurš savu vainu noliedz.
Protestus Kišiņevā organizē pavasarī izveidotā pilsoniskā kustība Cieņa un taisnība, kurā apvienojušies pazīstami žurnālisti, juristi un nevalstiskās organizācijas. Viņi pieprasa, lai tiesībsargājošās iestādes atrastu un sauktu pie atbildības cilvēkus, kas pastrādāja noziegumu, kura dēļ pasliktinājušies daudzu moldāvu dzīves apstākļi.
Protestētāji uzskata, ka finanšu afēra izgaismojusi endēmiskos korupcijas apmērus Moldovā un apliecinājusi oligarhu milzīgo ietekmi pār proeiropeisko koalīciju, kas ir pie varas kopš 2009. gada. Tādēļ viņi pieprasa pašreizējo augstāko amatpersonu atkāpšanos un ārkārtas vēlēšanas, lai dotu vietu politiķiem, kas veiktu sen iekavētas reformas un modernizētu valsts institūcijas.
Miljonārs Valeriu Strelecs, kurš kopš jūlija ir Moldovas premjerministrs, pagājušajā nedēļā tikās ar Cieņa un taisnība līderiem, kuriem solīja apkarot korupciju un reformēt tieslietu sistēmu, bet izslēdza iespēju demisionēt.
Iegūtu Maskavas draugi
Protestētāju kustībai pieslējušās arī opozīcijā esošās Sociālistu partija un Mūsu partija, kuras vēlas ciešāku Moldovas sadarbību ar Krieviju un integrāciju tās vadītajā Eirāzijas Savienībā. Politikas analītiķis Vladimirs Sokors no domnīcas The Jamestown Foundation uzskata, ka tieši šie politiskie spēki būtu lielākie ieguvēji no ārkārtas vēlēšanām, ko pieprasa proeiropeiskā kustība Cieņa un taisnība. Kā vēl vienu ieguvēju viņš nosauc oligarha Vladimira Plahotiuka vadīto Demokrātisko partiju, kas iekļaujas pašreizējā koalīcijā.
Neraugoties uz to, ka protestos Kišiņevā blakus Moldovas karogiem redzēti plīvojam arī daudzi ES karogi, Krievijas valdības finansētie mediji apgalvo, ka moldāvi ir pret integrāciju ES, jo tā nespējot piedāvāt risinājumu Moldovas ekonomiskajām nedienām.
«Ir skaidrs, ka Moldova ir tuvu sabrukumam un tās iedzīvotāji vēlas krasu pagriezienu Austrumu virzienā,» Krievijas Valsts domes Neatkarīgo Valstu Sadraudzības lietu komitejas vadītājs Leonīds Sluckis sacījis ziņu aģentūrai RIA Novosti.