Bijušā premjerministra Jaroslava Kačiņska vadītā PiS, kas ir pazīstama ar eiroskeptiskiem uzskatiem, izmantojusi nabadzīgāk dzīvojošo poļu neapmierinātību, ka Polijas ekonomiskais uzplaukums nav audzējis viņu labklājību, un sabiedrībā valdošo nepatiku pret Briseles plāniem pārvietot uz visām 28 ES dalībvalstīm daļu no patvēruma meklētājiem, lai risinātu lielāko migrantu krīzi kopš Otrā pasaules kara.
Palīdzēs nabadzīgajiem
Aptaujas liecina, ka Polijā pēdējos astoņus gadus valdījusī centriskā PO šajās vēlēšanās varētu saņemt tikai aptuveni 24,5% vēlētāju atbalstu. 2011. gada parlamenta vēlēšanās partija savāca 39,2% balsu, kļūstot par Polijas pēcpadomju vēsturē pirmo politisko spēku, kas uzvarējis divās vēlēšanās pēc kārtas.
Par PiS, kas atradās pie varas no 2005. līdz 2007. gadam, varētu nobalsot 36,2% balsstiesīgo (2011. gada vēlēšanās - 29,9%). Tādā gadījumā konservatīvā partija pat varētu iegūt 231 mandātu 460 deputātu lielajā parlamenta apakšpalātā - Seimā, kas tai dotu absolūto vairākumu. Līdz šim nevienam politiskajam spēkam Polijā kopš 1989. gada, kad tika atjaunota demokrātija, nekas tāds nav bijis pa spēkam.
Ja PiS neizdosies iegūt absolūto vairākumu, tai būs nepieciešams piesaistīt koalīcijas partneri. Ticamākā kandidatūra ir populistiskā partija Kukiz'15, kuras līderis ir pankrokeris Pavels Kukizs, kas maijā notikušajās Polijas prezidenta vēlēšanās negaidīti saņēma 20% balsu un ierindojās trešajā vietā.
J. Kačiņska vadītā partija, kas premjerministra amatam izvirzījusi viņa vietnieci Beatu Šidlo, sola anulēt sabiedrībā nepopulāro PO valdības lēmumu palielināt pensionēšanās vecumu, samazināt nodokļus ģimenēm ar zemiem ieņēmumiem, palielināt bērnu pabalstus un nodrošināt bezmaksas veselības aprūpi iedzīvotājiem, kas vecāki par 75 gadiem.
PiS arī vēlas palielināt nodokļus pārsvarā ārzemniekiem piederošajām bankām un lielveikaliem un samazināt tos vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, kas nodarbina aptuveni 70% strādājošo, raksta Reuters.
Partijas atbalsta bāze ir gados vecākie un ekonomiski atpalikušāko Polijas austrumu reģionu iedzīvotāji, kuri apgalvo, ka viņu personīgais budžets nav izjutis to, ka pēdējos desmit gados valsts ekonomika ir pieaugusi par 46%. «PiS rūpējas par Polijas interesēm un tādiem vienkāršajiem poļiem kā es,» Krakovas iedzīvotājs Gžegožs Ježevskis sacīja ziņu aģentūrai Associated Press.
Var sekot Ungārijas pēdās
Diplomāti izteikuši bažas, ka nacionālistu valdība Varšavā varētu pasliktināt attiecības ar Briseli un ES ietekmīgāko dalībvalsti Vāciju. PiS skaļi iebilst pret pašreizējās valdības lēmumu Polijā izmitināt 7000 patvēruma meklētāju. J. Kačiņskis paziņojis, ka valdība šādu lēmumu pieņēmusi, pakļaujoties «ārvalstu spiedienam». Viņaprāt, Polijai būtu finansiāli jāatbalsta ES centieni risināt migrantu krīzi, bet nav jāuzņem patvēruma meklētāji. Nesen viņš izpelnījās apsūdzības nacistu propagandas izplatīšanā pēc tam, kad paziņoja, ka migranti Eiropā ievazās smagas slimības, tostarp holeru un dizentēriju. Ekspremjers arī brīdinājis, ka Poliju varētu piespiest uzņemt tūkstošiem musulmaņu, kas apdraudēšot 38 miljonu iedzīvotāju lielās Polijas katolisko identitāti.
«Diemžēl arī baiļu kārts izspēlēšana nereti var vairot politisko kapitālu. Tas labi nostrādā uz vēlētājiem,» Varšavas Universitātes politikas pasniedzēja Anna Materska-Sosnovska sacīja AFP. «Šajās vēlēšanās izšķirsies, vai liberālā demokrātija izdzīvos Polijā. Ja PiS valdīs vienatnē kopā ar savu prezidentu (maijā prezidenta amatā ievēlēja PiS izvirzīto Andžeju Dudu), Polija kļūs par vēl vienu Ungāriju.»