Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Naudas pārskaitījumi uz Armēniju samazinās

Armēnijas ekonomikā ļoti būtiska loma ir saistībai ar citām valstīm, kas izpaužas gan valstiskā mērogā, gan arī ārzemēs strādājošo armēņu vērienīgajos naudas pārskaitījumos uz dzimteni.

Elektrības cenas

Armēnijā augusta sākumā stājās spēkā jauni, par 16,7% augstāki elektroenerģijas tarifi, un paziņojums par to ieviešanu pirms tam bija izraisījis plašus protestus valsts galvaspilsētā Erevānā.

Sākotnēji Krievijas vērienīgajai energokompānijai Inter RAO piederošais uzņēmums Armēnijas elektrotīkli (AET) prasīja tarifu palielināšanu par 40,8%, tomēr valsts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija secināja, ka attaisnota ir tikai tarifu palielināšana par 6,93 dramiem par kilovatstundu jeb par 16,7%. Jāpiebilst, ka viens eiro līdzinās aptuveni nepilniem 520 dramiem, bet kurss ir ļoti mainīgs. Galīgā elektroenerģijas cena pēc tarifu paaugstināšanas līdzinās 48,78 dramiem (aptuveni deviņiem eirocentiem) par kilovatstundu dienas tarifam un 38,78 dramiem jeb aptuveni septiņiem eirocentiem par kilovatstundu nakts tarifam.

Armēnijā gadā tiek saražoti aptuveni 7,5 miljardi kilovatstundu elektroenerģijas. 42% tiek saražots Erevānas un Razdanas termoelektrostacijās (TES), ap 29% - Armēnijas atomelektrostacijās (AES), bet vēl apmēram tikpat - hidroelektrostacijās (HES) un ar vēja ģeneratoriem. Vienlaikus 2016. gada beigās beidzas Armēnijas AES ekspluatācijas termiņš, un ir aprēķināts, ka energokompānijai nepieciešami vai nu 2,5 miljardi ASV dolāru (2,26 miljardi eiro), lai aizstātu līdzšinējās jaudas ar jaunu HES un vēja elektrostaciju jaudām, vai arī pieci miljardi ASV dolāru jaunas, par esošo divreiz jaudīgākas AES būvniecībai. Daļu, un pat ne lielāko, no šiem līdzekļiem bija plānots iegūt, paaugstinot tarifus.

Atbilstoši vietējo mediju aprēķiniem (par pamatu ņemot vidējo bruto darba algu 328 ASV dolāru apmērā un aplēses, ka viena mājsaimniecība mēnesī patērē 200 kilovatstundu elektrības), ja pirms tarifu paaugstināšanas par elektrību tika tērēti 5,4% vidējās algas, tad pēc paaugstināšanas - 6%. Attiecīgi galvenais protestu, kuri sākās 19. jūnijā, bet nelielos apmēros turpinājās vēl augusta sākumā, cēlonis bija nevis pati tarifu paaugstināšana, bet sašutums par Armēnijas elektrotīklu vadības nesamērīgajiem tēriņiem.

Kā vēstīja mediji, uzņēmuma vadītājs Jevgeņijs Bibins mēnesī darba algā saņēma 60 tūkstošus ASV dolāru, uzņēmums savām vadošajām amatpersonām bija iegādājies dārgas luksusa automašīnas, apmaksājis pusdienas dārgos restorānos un veicis vēl citus ekskluzīvus tēriņus. Savukārt AET modernizācijā līdzekļi netika ieguldīti gadiem.

Rezultātā Armēnijas prezidents Seržs Sarkisjans deva solījumu, ka uzņēmumā tiks veikts starptautisks audits, pēc kura pabeigšanas valdība uzņemsies «tarifu paaugstināšanas nastu», ja tāda būs nepieciešama, ar to saprotot papildu izdevumu segšanu. Vienošanās par auditu gan ir ieilgušu diskusiju objekts.

Ekonomika un politika

Protestu dēļ Armēnija un tās ekonomika kopumā piesaistīja daudzu ārvalstu politiķu un plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Tā kā virkne valsts ekonomikas nozaru atrodas faktiskā Krievijas valsts vai privāto uzņēmumu kontrolē, bet Armēnija kopš šā gada 1. janvāra ir Krievijas veidotās Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) dalībvalsts, tika meklēti arī politiski zemteksti. Tā, piemēram, medijs Foreign Policy protesta akcijās saskatīja iedzīvotāju neapmierinātību ar prokrievisko tā dēvēto Armēnijas autokrātiju un faktu, ka Armēnijas atkarība no Maskavas pastiprina tās «konkurētnespējīgās ekonomikas un neliberālās politiskās sistēmas» izolētību. Savukārt Krievijas prokremliskie plašsaziņas līdzekļi protestus dēvēja par rietumu finansētu kārtējās krāsainās revolūcijas mēģinājumu. Vienlaikus Armēnijā kā varas iestādes, tā protestētāji centās par politiku nerunāt vispār, uzsverot tikai protestu ekonomisko aspektu.

Vienlaikus tieši politika ir tā, kura nosaka Armēnijas ekonomisko orientēšanos uz Krieviju. Kā 2013. gadā, uzstājoties ANO, paziņoja Armēnijas prezidents Seržs Sarkisjans, viņa vadītā valsts «pragmatisku iemeslu dēļ» Eiropas Savienības (ES) vietā dod priekšroku Krievijas vadītajai EES, lai gan neatsakās no rietumu vērtībām.

Armēnija ir faktiski izolēta no divām pusēm - vēsturisku iemeslu dēļ (militārā konflikta par Kalnu Karabahu un pret armēņiem vērstā genocīda Pirmā pasaules kara laikā) Erevānai ir naidīgas attiecības ar attiecīgi Azerbaidžānu un Turciju (abas slēgušas robežu ar Armēniju) un neitrālas attiecības ar Irānu un Gruziju, turklāt arī šīs attiecības bremzē pirmajā gadījumā Armēnijas un Azerbaidžānas, bet otrajā - Gruzijas un Krievijas konflikti. Tomēr tieši Gruzija ir galvenais koridors, pa kuru tiek nodrošināti Armēnijas tirdzniecības sakari ar ārpasauli, galvenokārt gan Krieviju, kuras daļa ārējā tirdzniecībā pagājušajā gadā līdzinājās 23,9%. Citi nozīmīgi Armēnijas tirdzniecības partneri ir ES valstis, kā arī ASV, Kanāda, Šveice, Irāna un Gruzija.

Nedaudz optimisma

Karš par Kalnu Karabahu savulaik kļuva par vienu no iemesliem, kamdēļ Armēnija piedzīvoja lielāko ekonomikas kritumu starp bijušās PSRS republikām. Tiesa, pēdējo gadu statistika ir optimistiska.

Atbilstoši Armēnijas Nacionālā statistikas dienesta aplēsēm valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pagājušajā gadā, pieaudzis par 3,8%, savukārt inflācija kāpusi par 5,1%. Lauksaimniecībā piedzīvots kāpums par 14,5%, rūpniecībā - par 5,1%, pakalpojumu nozarē - par 3,3%, bet celtniecībā - par 0,6%. No svarīgākajiem sektoriem kritums par 8,2% piedzīvots mazumtirdzniecībā. Savukārt ārējās tirdzniecības apjomi kritušies par 29,8%, līdz 1,93 miljardiem ASV dolāru. Eksports samazinājies par 11,2%, līdz 625 miljoniem ASV dolāru, imports - par 36,2%, līdz 1,31 miljardam ASV dolāru. Tiesa, dienesta rīcībā nav visu datu par tirdzniecību ar EES valstīm, jo Armēnijā vēl pilnā mērā nedarbojas elektroniskā uzskaites sistēma.

Ievērojamu ārējās tirdzniecības deficītu tikmēr kompensē ārzemēs strādājošo armēņu naudas pārskaitījumi uz dzimteni, kas 2013. gadā sasniedza 21% no valsts IKP un vairāk par četrām piektdaļām kopējās summas tika pārskaitīts no Krievijas, kur armēņu diaspora pārsniedz divus miljonus cilvēku. Te gan jāpiebilst, ka 2014. gadā pārskaitījumu apmērs samazinājās par 7,7%, bet šogad tiek gaidīts kritums par vēl vismaz 30%.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Bez nosaukuma

Armēnijas platība: 29 743 kvadrātkilometri (bez Kalnu Karabahas).
Iedzīvotāju skaits: 2,97 miljoni (2015. gadā).
Vidējā bruto darba alga: 328 ASV dolāri.
Viena mājsaimniecība mēnesī patērē vidēji 200 kilovatstundu elektrības.
Nominālais Armēnijas IKP: 10,88 miljardi ASV dolāru (2014. gadā).
Nominālais IKP uz vienu iedzīvotāju gadā: 3810 ASV dolāru (2014).
2014. gadā Armēnijas IKP pieauga par 3,4%, bet sākotnēji bija plānota izaugsme 5,1% apmērā.
Šogad pašā Armēnijā valsts ekonomikas izaugsme tika paredzēta 4,1% apmērā, tomēr jūlijā prognoze tika pazemināta līdz 2-3%, pamatojoties uz grūtībām Krievijas ekonomikā.
Āzijas Attīstības banka 2015. gadā prognozē Armēnijai ekonomikas izaugsmi 1,6% apmērā, savukārt Pasaules Banka ir noskaņota pesimistiskāk, paredzot kāpumu 0,8% apmērā.
2008. gadā Armēnijas valsts ārējais parāds līdzinājās 16% no IKP, 2009. gadā - 39%, 2011. gadā - 41%, 2013. gadā - 44%, bet pašlaik jau pieaudzis līdz 50% no IKP, kas ir augstākais jebkad reģistrētais Armēnijas valsts ārējā parāda līmenis.
Viens eiro līdzinās aptuveni nepilniem 520 dramiem, bet kurss ir ļoti mainīgs.
Nozīmīgi Armēnijas tirdzniecības partneri ir Krievija, ES valstis (Vācija, Bulgārija, Beļģija, Nīderlande), kā arī ASV, Kanāda, Šveice un vēl kaimiņvalstis Irāna un Gruzija.

Avots: Pasaules Banka un Armēnijas datubāzes

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?