Mūsu galvenā misija ir, nekonkurējot ar bankām, dot atbalstu uzņēmējiem, kam vai nu ir pārāk maza pieredze, vai arī nav pietiekama nodrošinājuma. Palīdzam, ja tiek attīstīts tiešām perspektīvs bizness, kam bankas pat gribētu palīdzēt, bet atzīst: uzņēmēja mazās pieredzes vai nodrošinājuma trūkuma dēļ nekādi nevaram.
Un kā jūs tad varat līdzēt?
Naudu nedāvinām, bet, ja ir labs biznesa plāns, atbalsta iespējas, ko varam piedāvāt, ir ļoti dažādas. Vispirms jau tie ir visdažādākie aizdevumi, sākot ar pilnīgām starta pozīcijām - mazajiem uzņēmumiem starta vai mikroprogrammā ir pieejami kredīti no pāris tūkstošiem līdz pat 150 tūkstošiem. Likmes ir aptuveni 6-8%, kas arī pilnīgam iesācējam ir pietiekami pieņemami. Gan aizdevuma termiņš, gan procentu likme var atšķirties atkarībā no projekta. Tad ir kredīti apgrozāmiem līdzekļiem. Jau lielākas summas - izaugsmei, līdz pat 2,8 miljoniem eiro. Un līdz pat tādiem ļoti specifiskiem aizņēmuma veidiem kā mezanīns jeb paralēlais aizdevums, kura būtība - ja banka jau ir iedevusi kredītu, arī mēs piešķiram līdz 45% no darījuma vērtības, bet ne vairāk kā piecus miljonus eiro.
Kāds vēl atbalsts iespējams bez aizdevumiem?
Otrs atbalsta virziens ir garantijas - kad uzņēmējs pats ir atradis kredīta iespējas bankā un tā ir gatava kreditēt, ja vien ir nodrošinājums. Mēs dodam garantiju par 80% no darījuma kopējās summas, un tas ir līdz 1,5 miljoniem eiro.
Trešais lielais atbalsta veids ir riska kapitāls. No ES struktūrfondiem nāk ievērojami finanšu līdzekļi, kurus mēs tālāk nododam izmantošanai investīcijām. Ar to operē atklātā iepirkumā tirgū izvēlētas speciālas menedžmenta komandas. Summas ir pietiekami lielas - ceturtajai riska kapitāla paaudzei, kas tagad tiek palaista, turpmākajos gados paredzēti 85 miljoni eiro.
Cik tas droši?
Jau pats riska kapitāla nosaukums sevī ietver to, ka kāds no projektiem var būt arī neveiksmīgs. Bet iet jau kāds desmitais vienpadsmitais gads, kopš šie fondi tiek apgūti, tiek darīts viss, lai ieguvumi un zaudējumi būtu vismaz sabalansēti un lai atbalstāmie projekti būtu pelnītspējīgi. Jāņem vērā, ka tie menedžeri, kas par šīs naudas ieguldīšanu izlemj, saņem ne tikai menedžmenta atlīdzību, bet arī atlīdzību par veiksmi. Tātad arī paši ir ieinteresēti atrast vislabākos projektus un ieguldīt naudu vispateicīgākajos projektos. Esam novērojuši, ka viņi dažkārt pat lūdz pagarināt investīciju termiņus, sakot: projekti ir labi, bet mēs gribam vēl labāku atdevi.
Pērn bija dzirdama neapmierinātība, ka Eiropas naudu nav iespējams laikus sākt apgūt. Cik lielā mērā tas skāra Altum?
Ar pieejamību jaunā perioda līdzekļiem nelielas nobīdes ir bijušas, bet vien pāris mēnešu robežās, un jau šobrīd ir sākta gan mikrokreditēšanas programma, gan garantijas. Septembrī būs uzsaukums iepirkumam akselerācijas fondiem. Nedaudz lielāka nobīde ir bijusi daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, kur paredzēti 166 miljoni publiskā finansējuma, - bija ilgstoša saskaņošana ar Eiropas Komisiju par atbilstību prasībām, bet arī te septembrī uzsāksim izsniegt grantus, un ir paredzēts, ka septembrī sāksim piešķirt arī finanšu instrumentus - aizdevumus un garantijas.
Tiek nosauktas milzīgas naudas summas. Kurš uzrauga Altum darbu?
Mums ir trīs kapitāla daļu turētāji - Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrija. Tas nav nejauši, jo katra no šīm ministrijām iepriekš pārraudzīja kādu no institūcijām, ko apvienojot izveidoja Altum. Proti, atbalsta daļu, kas bija zem Hipotēku bankas, pārraudzīja Finanšu ministrija, Latvijas Garantiju aģentūra bija zem Ekonomikas ministrijas, Lauku atbalsts fonds - pie Zemkopības ministrijas.
Cik ilgtspējīgs ir šīs institūcijas darbs, ja ņem vērā, ka tā saukto Eiropas naudu pēc 2020. gada vairs nepiešķirs, vismaz ne tik lielos apmēros, kā līdz šim?
Manuprāt, jebkurai no institūcijām, kas šobrīd kaut kādā mērā ir saistīta ar ES finanšu līdzekļu apgūšanu, ļoti laicīgi jāsāk domāt, kā viņi darbosies pēc šī 2020. gada. Mēs šo jautājumu jau pārrunājām ar Finanšu ministriju. Ļoti nopietni skatāmies uz starptautiskajiem finanšu tirgiem. Viens no piemēriem - zem tā sauktā Junkera plāna esam sasnieguši virkni pieteikumu Eiropas Investīciju fondā, kurus apstiprinot varēsim sniegt mūsu pakalpojumus jau lielākā apmērā. Pieteikumi ir paredzēti kopumā par 180 miljoniem eiro. Pie esošā kopējā portfeļa 400 miljoniem tas ir pietiekami liels īpatsvars. Tas, ko iegūst Altum: pirmkārt, pakalpojumus varēsim nodrošināt lielākā apmērā, otrkārt, inovatīviem uzņēmumiem būs iespēja piešķirt garantiju ar labākām likmēm.
Kad tas būs?
Pirms nedēļas Eiropas Investīciju fonds apstiprināja pirmo pieteikumu par 30 miljoniem eiro, drīzumā noslēgsim līgumu, septembrī jau pirmais klients Latvijā būs saņēmis Altum garantiju un, pateicoties tam, ka tur iesaistīts Eiropas Investīciju fonds, procentu likme būs mazāka. Bet Eiropas Investīciju fonds nav vienīgais, ir arī citas finanšu institūcijas.
Vēl viens līdzekļu piesaistes veids, par kuru jādomā nākotnē, ir obligāciju izlaišana. Lai to izdarītu, jau šogad esam veikuši pirmos mājasdarbus, piemēram, mūsu uzņēmums ir pārgājis uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.
Ja Altum ir uzņēmums, vai tam paredzēta arī peļņa, kas visa vai daļēji jāieskaita valsts budžetā?
Altum ir valsts kapitālsabiedrība, un kā tādai skaidrs, ka viens no mērķiem ir peļņas gūšana. Cita lieta, ka tas, ko dara Altum, nevar tikt vērtēts tikai pēc peļņas gūšanas kritērija, - mūs vērtē arī pēc tā, kādu labumu dodam tautsaimniecībai: cik daudz ir klientu, cik lielu pakalpojumu portfeli esam sagatavojuši, cik esam palīdzējuši tautsaimniecībai. Bet, protams, peļņa ir ieplānota. Piemēram, iepriekšējā gadā Altum saimnieciskā peļņa bija 2,2 miljoni eiro. Mēs katru programmu viennozīmīgi dizainējam tā, ka esam spējīgi sasniegt pozitīvu bilanci, nopelnīt. Cita lieta, ka peļņu vienmēr paredzēsim saprātīgu, lai mums nevarētu pārmest, ka…
…sākat konkurēt ar komercbankām?
Tieši tā.
Kas ir Altum klienti?
Primāri klients ir uzņēmējs. Ir ļoti mazi uzņēmumi, kurus interesē starta un mikrokreditēšanas programmas. Ir fiziskas personas, kas tik tikko izdomājušas nodarboties ar uzņēmējdarbību un kurām, iespējams, šis ir pirmais projekts. Starta programmās vidējā kredīta apmērs ir 18 tūkstoši eiro, lai gan ekonomiski pamatotākiem projektiem pieejams finansējums līdz pat 150 tūkstošiem. Aizņēmēji pamatā darbojas apstrādes rūpniecībā un apkalpojošajā sfērā. Protams, uzņēmumi aug, pie mums nāk arī jau nobriedušāki mazie un vidējie uzņēmumi. Ir tādi, kas nodarbojas ar apstrādes rūpniecību, ir tādi, kas ceļ ēkas, ir inovatīvi projekti, arī tādi, kas saistīti ar IT. Izglītības jomā labi zināma platforma Edurio gājusi caur riska kapitāla programmu. Caur riska kapitālu gājuši arī tādi Latvijā zināmi uzņēmumi kā Pūre, Stenders u. c. Kā redzat, sākot ar pavisam maziņiem uzņēmumiem un beidzot ar tādiem, kas kļūst par savas nozares flagmaņiem.
Klientu vidū daudz lauksaimnieku, jo arī tie ir uzņēmēji. Viņiem ir īpaši instrumenti. Ir, protams, aizdevumi, piemēram, apgrozāmiem līdzekļiem, investīcijām. Bet ļoti specifisks aizdevuma veids lauksaimniekiem ir zemes iegādei. Mēs kreditējam lauksaimniekus zemes iegādei par summu līdz 430 tūkstošiem eiro ar termiņu līdz 30 gadiem - speciāli stratēģijā esam noteikuši, ka kredīta termiņš lauksaimniekiem ir ilgāks, lai maksimāli atvieglotu lauksaimnieka naudas plūsmu, ko izlietot ikdienas saimnieciskās darbības vajadzībām. Jo šī ir tā klientu niša, kur komercbankām interesē lielāku saimniecību atbalsts, un Altum ir vērtīga atbalsta iespēja mazākiem lauksaimniekiem.
Mūsu pārziņā ir arī valsts veidotā Vienīgā mājokļa programma, kur klients ir jaunā ģimene. Viņi bieži var uzrādīt, kā plāno naudiņu nopelnīt, lai aizdevumu atdotu, bet viņiem lielākās problēmas parasti rada pirmās iemaksas. Uz šo brīdi jau 3000 ģimeņu saņēmušas vienīgā mājokļa programmas atbalstu.
Vēl ir arī ļoti specifiski pakalpojumi, kā, piemēram, Zemes fonds. Ja kādam pieder lauksaimniecības zeme, bet nav vēlmes vai iespējas to apstrādāt, var vērsties Zemes fondā - pērkam ne katru zemes gabalu, tāpēc mums ir vērtētāji, bet atbilstoši noteiktiem kritērijiem mēs nopērkam lauksaimniecības zemi, lai to tālāk izsniegtu nomā citiem, kuri to grib un spēj apsaimniekot.
Zemes fondam pirmā gada laikā ir 80 darījumu par zemes iegādi, no kuriem par 70 mēs uzreiz noslēdzām nomas līgumus. Sākumam tas ir pietiekami, pakalpojuma attīstības līkne ir tikai augšupejoša.
Redzam, ka Zemes fonds ir veiksmes stāsts, ejam tālāk - esam sagatavojuši likumprojektu, kas paredz tā saukto reverso nomu. Ir reizes, kad lauksaimnieks jūt, ka šobrīd bizness kaut kādu iemeslu dēļ buksē, bet principā tas bijis dzīvotspējīgs un lauksaimnieks ar to grib nodarboties. Ejam uz to, lai viņam būtu iespēja pārdot zemi fondā, to nomāt un kaut kad nākotnē, kad grūtības pārvarētas, atpirkt atpakaļ. Tam, protams, vajadzīgi normatīvo aktu grozījumi, mēs tos esam sagatavojuši, mums ir arī atbalsts no lauksaimnieku organizācijām, kopā ar Zemkopības ministriju attīstīsim arī šādu ideju.
Cik liela ir klientu interese par darījumiem ar zemi caur Altum?
Zemes pirkšanas programma mums ir viena no ejošākajām. Tas ir lielā mērā tāpēc, ka pirmkārt, kā jau es teicu, mēs atbalstām zemes iegādes darījumus, finansējot uz termiņu līdz 30 gadiem. 44% no jaunajiem zemes iegādes darījumiem ir tieši 20-30 gadu termiņā. Šai programmai ir arī ļoti laba procentu likme - 2,2% plus Valsts kases noteiktā.
Kas vēl plānots nākotnē?
Attīstības plāni ir par katru no pakalpojumu grupām. Divi piemēri pie garantijām. Mēs esam samazinājuši garantiju izvērtēšanas laiku no desmit uz piecām darbdienām, kas padara šo produktu interesantāku privātajam sektoram. Un kas varbūt ir pat vēl svarīgāk - mēs ieviesīsim tā sauktās portfeļgarantijas. Ir mazie aizdevumi, kuriem bankas prasa garantijas, bet to apjoms nav tik liels, lai nāktu uz Altum. Mēs piedāvājam bankām uz noteiktiem nosacījumiem izmantot garantiju portfeļus, kuru ietvaros attiecīgā banka varētu piešķirt mazajiem projektiem garantiju automātiski, balstoties uz kredīta piešķiršanas izvērtējumu. Tā mēs aizsniegtu arī tos mazos uzņēmējus, kuru kredīts ir robežās starp 50 tūkstošiem un 100 tūkstošiem eiro. Patlaban notiek sarunas ar Eiropas Investīciju fondu par sadarbību, lai Latvijas bankām piedāvātu šo iespēju, bet jebkurā gadījumā arī no saviem resursiem šo projektu plānojam sākt jau oktobrī.
Tas veicinās arī banku interesi par kreditēšanu?
Tieši tā. Vēl, turpinot iesākto, otrs veids, kas būs ļoti nozīmīgs tautsaimniecībai, - mēs šobrīd sniedzam eksporta garantijas, taču tikai uz trešajām valstīm. Nesniedzam uz Eiropas Savienības valstīm. Un tas ir ačgārni, jo lielākā daļa Latvijas eksporta iet tieši uz ES valstīm. No vienas puses Eiropas Komisija ir pateikusi, ka nedrīkst sniegt šāda veida garantijas uz ES valstīm, bet ir izņēmums, ka mazajiem uzņēmumiem uz noteiktiem nosacījumiem to ir iespējams darīt. Esam veikuši darbības, lai pamatotu, kāpēc mūsu valstī tas ir jādara, esam iesnieguši Eiropas Komisijai notifikācijai šo produktu, un izskatās, ka rudenī būsim spējīgi sniegt īstermiņa eksporta garantijas uz ES valstīm.
Skatāmies, kā veicināt vietējās investīcijas. Viens piemērs. Ir tāds Biznesa eņģeļu tīkls, tas pulcē privātos investorus. Viņi katru mēnesi sanāk sesijās, kur lemj par ieguldījumiem iesācējuzņēmumos. Esam noslēguši līgumu, ka principā ir iespēja uz katru eiro, ko viņi iegulda kādā uzņēmumā, otru eiro no Altum piešķirt aizdevuma veidā. Tas būtu līdz 50 tūkstošiem eiro, ja pretī ir viņu ieguldījums. Rēķināmies, ka privātais investors rūpīgi izvērtēs projektus pirms savas naudas ieguldīšanas.
Izskatās, ka šie procesi visai laicīgi skaņojami Eiropas institūcijās, lai vēlāk nav atkal kādi pārmetumi par pašdarbību?
Jebkuru jaunu aktivitāti darām, pamatojoties uz tādu Ex ante pētījumu. Ja vien mēs konstatējam, ka tirgū tiešām ir šī nosacītā nepilnība, tad Altum drīkst darboties attiecīgajā jomā. Ikviena no mūsu programmām ir apstiprināta Ministru kabineta noteikumu veidā, šos noteikumus virza ministrijas. Esam gatavi, kur vien nepieciešams, informēt arī Eiropas Komisiju. Kā tas ir, piemēram, saistībā ar īstermiņa eksportgarantijām uz ES valstīm, ko nevaram darīt bez EK saskaņojuma.