Ar savu finansējumu
Vēl pirms pāris mēnešiem studenti cīnījās par to, lai augstskolas, mainoties finansējuma sadalei no valsts, nākamajam mācību gadam nesamazinātu tā dēvēto budžeta vietu skaitu. Dienas apkopotā informācija liecina, ka šī cīņa būtībā izcīnīta un augstskolas šim mērķim tiešām novirzījušas savu finansējumu. Piemēram, papildus valsts piešķirtajam savus līdzekļus šogad budžeta vietu nodrošināšanā iegulda Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un tur budžeta vietu skaits, salīdzinot ar gadu iepriekš, būs pat lielāks.
Arī Daugavpils Universitātē (DU) šogad pieņemts lēmums palielināt bezmaksas vietu skaitu. To šajā uzņemšanā varētu būt ap 800, no kurām apmēram 600 - valsts finansētās studiju vietas. Tas darīts ar vēlmi noturēt reģionā studentus, bet ne mazāk svarīgs faktors - studentu maksātspēja reģionā ir zemāka nekā, piemēram, Rīgā. Finansējums rasts no pašas universitātes ienākumiem, Dienai stāsta DU pārstāve Zaiga Lāce. Budžeta vietas sadalītas atbilstoši tendencēm - visvairāk to būs dabaszinātņu un tehnoloģiju jomā, humanitārajās zinībās un pedagoģijā, bet mazāk - sociālajās zinātnēs. Sociālo zinātņu programmās budžeta vietu skaits samazināts arī Vidzemes Augstskolā, kaut kopumā tas palicis iepriekšējā gada līmenī. Arī te daļu - 14% - no kopējām budžeta vietām šogad finansē pati augstskola, Dienai stāsta tās pārstāve Sintija Kunceviča.
Samazinājuma bezmaksas vietu skaitā nebūs arī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Noturēt to pagājušā gada līmenī LLU gan izdodas, pateicoties tam, ka trīspusējais līgums starp Izglītības un zinātnes ministriju un Zemkopības ministriju parakstīts vēl pagājušā gada decembrī - pirms lēmuma par valsts budžeta vietu apmaksas nosacījumu maiņu.
Arī jaunas programmas
Daļa augstskolu atturas Dienai prognozēt studētgribētāju skaitu, tikmēr, piemēram, RTU ir pārliecināti par tā pieaugumu, kas varētu palielināties tāpat kā pagājušajā gadā, atzīmē RTU pārstāve Dita Arāja. Optimistiski noskaņoti ir arī DU. Lai gan pēdējos trīs gados it kā bijusi neliela krituma tendence, šogad tur cer, ka tieši pašas augstskolas piešķirtās bezmaksas vietas varētu ļaut uzņemt tikpat studentu, cik pērn. Par pagājušā gada rādītājiem runā arī RSU un Ventspils Augstskola, bet Latvijas Universitātē (LU) atgādina par kopējo demogrāfisko situāciju valstī. «Ņemot vērā demogrāfisko situāciju valstī, studētgribētāju skaits samazinās. Proporcionāli pret vidējo izglītību ieguvušo skaitu uzņemto studentu skaits LU ir stabils ar nelielu pieauguma tendenci,» Dienai komentē LU pārstāve Sabīne Spurķe.
Viens no veidiem, kā jauniešus piesaistīt, iespējams, būs jaunās studiju programmas. Kā liecina Nacionālās izglītības iespēju datubāzes informācija, augstskolas piedāvā 14 jaunas studiju programmas vai apakšprogrammas. Piemēram, DU jau esošās bakalaura programmas Bioloģija ietvaros šogad atsevišķi piedāvā arī Akvakultūru bioloģiju. Pēc šiem speciālistiem esot liels pieprasījums, tāpēc studenti varēšot strādāt, vēl mācoties, turklāt augstskola prognozē labu atalgojumu.
RTU Cēsu filiāle sadarbībā ar Draugiem.lv piedāvās jaunu programmu - mobilo aplikāciju veidošanu, kas balstīta jau esošajā programmā Datorsistēmas. Te Draugiem.lv sola gan prakses vietas uzņēmumā, gan vieslekcijas, atzīmē D. Arāja.
Jaunas studiju programmas ir arī LLU, Latvijas Universitātē, Ventspils Augstskolā un citās.