Te gan jāņem vērā, ka pieaugušie paši spēj izdarīt izvēles un ietekmēt to, kāda ir viņu fiziskā pašsajūta, turpretim bērni to izdarīt nevar, tāpēc viņu veselība ir ļoti atkarīga no vecāku izvēlēm.
Kā Dienai skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre, imunoloģe Arina Lazareva, imūnajai sistēmai ir divas daļas: dabiskā jeb nespecifiskā imunitāte, kurai, tā sakot, nav atmiņas, un specifiskā imunitāte, kura laika gaitā adaptējas. Kā piemēru var minēt vējbakas - ja vienu reizi cilvēks tās ir pārslimojis, otrreiz vairs nesaslims, un šī imunitāte dzīves laikā attīstās.
Problēmas, mainot vidi
Ja apmēram līdz pusotra gada vecumam bērni ir dzīvojuši savā ģimenē, savā vidē, ar to domājot ne tikai mājas, vecākus, vecvecākus, brāļus un māsas, bet arī savus mikrobus, sākot bērnudārza gaitas, nereti rodas problēmas. Līdz tam brīdim bērnu organisms ir adaptējies ierastajā vidē, bet, saskaroties ar citu vidi, citiem mikrobiem, organisms tos neatpazīst un bērns saslimst, skaidro A. Lazareva. Tomēr, pēc speciālistes teiktā, šajā laikā bieža slimošana nav nekas neparasts. Ierasti tā ir parasta saaukstēšanās, kas pāriet aptuveni vienas vai divu nedēļas laikā. Šādā veidā imūnā sistēma tiek stimulēta attīstīties. Tas nozīmē - ja bērns, kurš tikko sācis apmeklēt bērnudārzu, slimo pat līdz 15 reizēm sezonā, tas ir normas robežās. Bieža slimošana var turpināties pat pirmos divus gadus bērnudārzā. «Vecāki, protams, uztrauksies, stāstīs, ka bērni bieži slimo, pēc trim dienām bērnudārzā atkal nokļūst mājās ar iesnām, bet vairumā gadījumu tam nav nopietnu cēloņu,» skaidro pediatre.
Bieža slimošana šajā vecumā gan nav raksturīga pilnīgi visiem bērniem. Daži bērni bērnudārzā pavadīs vien pāris dienu un pēc tam divas nedēļas jutīsies slimi un būs spiesti palikt mājās, bet citi tik bieži neslimos. Tas skaidrojams ar to, ka ikviens organisms uz mikrobiem reaģē ļoti individuāli, saka A. Lazareva.
Zelta standarts
Lai gan ik pa laikam izskan padomi, kā stiprināt imūno sistēmu, A. Lazareva atzīst, ka konkrētas atbildes uz šo jautājumu nav. Šo jomu speciālisti pagaidām pārzina vien lielos vilcienos. Tāpēc ieteikumi vairāk vērsti uz visa organisma uzturēšanu labā formā, kas pozitīvi ietekmē arī imūno sistēmu.
Pēc A. Lazarevas ieteikumiem, pirmkārt, vecākiem, domājot gan par savu, gan bērnu veselību un imūno sistēmu, jāatceras par sabalansētu uzturu. Vieglākais veids, kā to ievērot, ir sekot uztura piramīdai - pamatā pilngraudu produkti, pēc tam svaigi augļi un dārzeņi, zivis, gaļa un piena produkti, un tikai tad ļoti nelielā daudzumā tauki un saldumi. Turklāt, ņemot vērā, ka Latvijā ir pieejama sezonālā pārtika, būtu vairāk jāēd tas, kas attiecīgajā laikā aug, piemēram, piemājas dārzā. Patlaban tie ir visdažādākie zaļumi - salāti, spināti, redīsi un dilles. Jācenšas izvairīties no taukaina ēdiena un pusfabrikātiem, kuros ir gan pārtikas piedevas, gan transtaukskābes. Diemžēl ārstes praksē bijuši arī gadījumi, ka bērns, stāstot, kas viņam garšo, min tikai makaronus ar kečupu.
Otrkārt, svarīgas ir fiziskās aktivitātes. Pēc pediatres domām, te pašiem vecākiem jārāda piemērs, jo, ja fiziskās aktivitātes aizraus pieaugušos, arī bērni būs aktīvi. Aktīvs dzīvesveids palīdz uzturēt organismu veselu un imūno sistēmu stipru. Mūsdienās gan uzdevums uzturēt pēc iespējas veselīgāku svaru neesot viegls - te lielāks darbs jāiegulda pašiem vecākiem, veicinot veselīgus ēšanas paradumus ģimenē, ja nepieciešams, jāiesaista arī savu bērnu ģimenes ārsts vai endokrinologs, uzskata A. Lazareva.
Cilvēki nereti aizmirst, cik svarīgs ir kvalitatīvs miegs. Turklāt ieradums, ka darba dienās cilvēks guļ piecas stundas, bet brīvdienās pat piecpadsmit, noteikti nav pareizs. Izgulēties nozīmē to, ka ik dienu jāguļ vismaz septiņas līdz astoņas stundas. Tieši šis ir tas laiks, kad organisms atjaunojas, arī imūnā sistēma, skaidro pediatre.
Nedrīkst gan aizmirst it kā par tik banālām lietām kā, piemēram, roku mazgāšana. Savukārt, ja vecāki zina, ka puse bērna klasesbiedru vai bērnudārza grupas biedru slimo ar gripu, vajadzētu padomāt, ka varbūt labāk bērnam pāris dienu palikt mājās. Ideālā gadījumā gan vajadzētu laikus vakcinēties pret gripu, atgādina pediatre.
Vecāku rokās
Lai gan speciālistu ieteikumi šķiet viegli izpildāmi, reizēm mūsdienu dzīvesveids to neļauj darīt. Pēc A. Lazarevas domām, rietumvalstu problēma ir tā, ka vecāki tik daudz strādā, ka neatliek laika bērniem. Tas nozīmē, ka vecāki nepietiekami seko bērna uzturam un kopā ar bērnu nepiedalās ikdienas sportiskajās aktivitātēs. Taču tas lielā mērā atkarīgs arī no ģimenes tradīcijām un vērtībām. Ja vecāki ievēro veselīgu dzīvesveidu, gandrīz noteikti to darīs arī viņu bērni.
Ņemot vērā šos faktorus, nevarētu gan teikt, ka mūsdienās bērni slimotu vairāk, secinājusi ārste. Lielāks ir to bērnu skaits, kuriem apkārtējās vides ietekmē ir dažādas alerģijas, tomēr, ja imunitāte būtu vājāka, speciālisti redzētu, ka pieaug imūndeficīta pacientu skaits, bet tā nenotiek. Bērni slimo tāpat kā kādreiz, tikai toreiz uz izglītības iestādi devās arī ar iesnām un klepu, taču mūsdienās liela daļa vecāku grib, lai bērni kļūst veseli tagad un tūlīt. Speciālistes praksē ir bijis ne viens vien gadījums, kad vecāki ierodas ar kaudzi medikamentu gatavībā bērnam dot visu, lai tikai viņš kļūst vesels, taču ar zālēm var tikai atvieglot simptomus, uzsver A. Lazareva.