Kā nonācāt līdz veģetārismam?
Pirmkārt, veģetāriete biju jau agrā jaunībā, toreiz absolūti bez jebkāda idejiskā pamatojuma. Vienkārši skatījos uz vienu cilvēku - šī sieviete bija veģetāriete ar dziļu interesi par hinduismu, un veģetārisms mani aizķēra. Septiņus gadus sabiju veģetāriešu rindās, tad atsāku uzturā lietot gaļas produktus. Nebija iemesla turpināt ierasto ēšanas režīmu, varbūt bija apnicis. Bet vēlāk sāku nodarboties ar jogu, un nu rit jau piektais gads, kopš es atkal neēdu ne gaļu, ne zivis un iespēju robežas visu, kam ir klāt olas. Neko, kam ir acis, un ola taču arī ir vista.
Atzīstos, četros gados esmu apēdusi divas mīdijas. Taisnību sakot, negribu to vairs atcerēties - pēc tam bija sajūta, ka tās trīs dienas rāpo pa kaklu.
Veģetāriešu uzturā esot dzelzs trūkums.
Ir jāzina, kā ēst. Pirmajā veģetārietes posmā to nezināju. Tie bija padomju laiki, veikalos nebija lielas izvēles. Ēdu riekstus un žāvētos augļus. Tagad apmeklēju ajūrvēdiskās kulinārijas lekcijas, tāpēc zinu, kas organismam vajadzīgs. Man vienmēr ir garšojuši pākšaugi, ajūrvēdas virtuvē ir 20 veidu pupiņas un zirņi. Kopš piekopju ajūrvēdisko režīmu, gatavoju ar prieku.
Cilvēki, kuriem ir tendence uz korpulenci, var aptaukoties, jo ajūrvēdas virtuve ir trekna. Tās pamatprincips ir neēst produktus ar pazeminātu tauku saturu, jo tā ir rupja iejaukšanās produkta sastāvā. Tie ir svētki, ja tirgū var nopirkt lauku krējumu, sviestu, pienu, kuros nav notikusi nekāda iejaukšanās.
Kuras garšvielas ir obligātas jūsu virtuvē?
Lielākā daļa manu garšvielu ir masalas, tas nozīmē - maisījumi. Ārkārtīgi mīļa ir čana masala pākšaugiem vai pikantā čat masala dārzeņiem un augļiem. Ļoti daudz lietoju krustķimenes, kurkumu. Karotēm ēdu kanēli un kardamonu. Kanēlis ir brīnišķīgs dzīvesprieka avots, bet kardamons uzlabo organisma funkcijas. Abus lieku klāt biezpienam, vārot pienu, un kafijai. No kafijas nav izdevies atteikties.
Kādi bija pirmie veselības uzlabojumi pēc tam, kad kļuvāt veģetāriete?
Āda kļuva citāda. Es eju uz masāžām - divus mēnešus pēc tam, kad biju atsākusi savu veģetārismu, masiere pamanīja pārmaiņas un prasīja - klau, kas noticis, tu esi cits cilvēks? Vēl ir ļoti sievišķīgs aspekts - kopš esmu veģetāriete, esmu aizmirsusi, kas ir menstruāciju pirmo dienu sāpes, pirmsmenstruālais sindroms. Man veģetārisms un regulārās jogas nodarbības palīdz ļoti ātri atrisināt nopietnas veselības problēmas. Nezinu, ko nozīmē iet pie ģimenes ārsta. Man ir pozitīvāka attieksme pret dzīvi. Nedrīkst nokārt degunu un ļauties kādām ziepēm, ir jāstrādā ar sevi.
Teicāt, ka cilvēkam daudz jādzer?
Es staigāju apkārt ar termosiņu. Tajā līdzi vienmēr ir tēja vai ūdens. Daudz dzert man vienmēr ir paticis, un par lielu prieku arī ajūrvēdiskā pasaule to atbalsta. Cilvēkam ik pa brīdim ir jādzer. Kaitīgi ir nedzert četras stundas pēc kārtas, tas rada organismam milzīgu stresu. Tajā brīdī, kad organisms ir izslāpis, viņš ir uz spēku zaudēšanas robežas, tātad slāpju sajūtas vispār nedrīkstētu būt.
Vai ceļaties līdz ar sauli?
Tā var teikt. Vasarā četros gan neceļos, bet laiks starp pieciem sešiem man ir ļoti piemērots, protams, gulēt eju desmitos. Faktiski bērnībā un jaunībā pie miera gāju agri, man nepatīk naktsputna sajūta. Rīti man ir paši labākie, galva skaidra.
Vai ar jogu ikdienā pietiek kustību?
Jogas vingrinājumi nav dinamiski, bet, ja ar sirdi un dvēseli tos pilda regulāri, tad dienas normai kustību pietiek. Asanas pozā ir jājūtas ērti maksimāli ilgi. Tikai no malas šķiet, ka ir viegli tā sēdēt, bet ar sevi jāstrādā. Uz jogas nodarbībām eju divas līdz trīs reizes nedēļā. Vasarā braucu ar velosipēdu no Rīgas līdz Vecāķiem vai Kauguriem un atpakaļ. Tagad domāju, vai nevajadzētu atsākt sen pārtrauktos baseina apmeklējumus.
Vai gavējat?
Jā, vienu dienu nedēļā gavēt ietilpst manā normālajā dzīves ritmā. Gavēt sāku, kad vēl nebiju kļuvusi par veģetārieti. Mans organisms uz to reaģē pozitīvi, reizēm jūtu, ka tas ir neapmierināts, ja kādreiz izlaižu šo procesu. Gavēšanas dienās dzīvoju vai nu uz tējām, vai, ja sarežģīta diena, ēdu tikai mango.
Kāda ir jūsu recepte, ja saaukstējaties?
Man ir divas receptes, kurās pamata produkts ir ingvers. Pirmā - trīs ēdamkarotes rīvēta ingvera pavāra litrā ūdens divas trīs minūtes, nogriež uguni, pieliek no viena citrona izspiestu sulu, pustējkaroti garam masala vai melnos piparus un cukuru, labāk nerafinētu. Ļauj desmit minūtes ievilkties un tad dienas garumā dzer. Tas ir pamatīgs blieziens, cilvēkam ar kuņģa problēmām to dzert nevajadzētu. Vēl var vienādās proporcijās samaisīt rīvētu ingveru, medu un citronu, kam visas plēvītes ir notīrītas. Iedarbīgi. Slimības laikā ieteicams ēst pēc iespējas mazāk, lai organisms var cīnīties ar vīrusiem, nevis atdot spēkus, pārstrādājot barību.