Nekontrolējamas izmaksas
2013. gada aprīlī tika parakstīts memorands starp ražotājiem, tirgotājiem un VARAM par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. To pagājušajā nedēļā atgādināja SIA Cido grupa, izplatot paziņojumu, ka VARAM ir jāatgriežas pie šīs ieceres. Cido grupas pārstāve Inese Lielpinka norāda, ka iesaistītās puses - ražotāji un tirgotāji - bija gatavas ieviest sistēmu jau no šī gada. «Mūs kā ražotājus nepārliecina atbildīgās ministrijas argumenti pēkšņai politikas maiņai, pie kuras kopīgi ar nozari strādāts jau daudzus gadus un kura jau tika iepriekš pieņemta valdībā. Esam pārliecināti, ka nav par vēlu ministrijai pārskatīt savu lēmumu par labu depozīta sistēmas ieviešanai,» viņa paziņoja. Telefonsarunā ar Dienu I. Lielpinka izteicās, ka patlaban top arī Eiropas Savienības (ES) direktīva, pēc kuras pieņemšanas, visticamāk, tiks paaugstinātas normas ražotājiem attiecībā uz viņu tirgū laistā iepakojuma savākšanu. Tieši šo normu pieaugums, kas pašlaik vēl nav precīzi zināms, satrauc ražotājus, jo tas nozīmē izmaksu palielinājumu. Ja minētais memorands starp ražotājiem, tirgotājiem un VARAM stātos spēkā, ražotāji kopā ar tirgotājiem kontrolētu, vai izmaksas ir samērīgas, - pašlaik ražotājiem un tirgotājiem tas faktiski nav iespējams.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) jurists Pēteris Liniņš Dienai saka - nebūtu pareizi teikt, ka jautājums tiek aktualizēts, jo LPUF nostāja joprojām nav mainījusies. «Nedrīkst pieļaut, ka izmaksas nekontrolēti aug,» viņš uzsver un uzdod arī jautājumu, vai Latvija vispār varēs ES direktīvas prasības izpildīt un vai nenāksies secināt, ka ar šo uzdevumu valsts netiek galā. «Daļēji diskusija turpinās, nevar teikt, ka tā ir viļņveida,» piesardzīgi komentē P. Liniņš.
Dalītā vākšana efektīvāka
Lēmums atteikties no depozīta sistēmas tapis darba grupā, ko šā gada februārī izveidoja VARAM ministra Kaspara Gerharda uzdevumā. Kā Dienai skaidro VARAM pārstāve Laura Jansone, darba grupa veidota tāpēc, ka 2013. gadā virzītie priekšlikumi depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā līdz pat 2015. gada sākumam nebija guvuši atbalstu Saeimā. «Izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, darba grupa secinājusi, ka depozīta sistēmas ieviešana prasītu būtisku izdevumu pieaugumu, taču mērķis ievērojami samazināt poligonos apglabājamo atkritumu daudzumu netiktu sasniegts. Latvijai līdz 2020. gadam uz pusi ir jāsamazina poligonos noglabājamo atkritumu daudzums. Kopējās izmaksas depozīta sistēmas ieviešanai būtu 20-26 miljoni eiro. Sistēmas uzturēšana prasītu vēl 12,8 miljonus eiro katru gadu. Papildus jāuzsver, ka depozīta sistēmas ieviešana nesniegtu arī būtisku ieguldījumu vides piesārņojuma mazināšanā, jo vairumu mežos, ceļmalās un citur nevietā izmesto atkritumu veido dažādi maisiņi, papīri, vienreiz lietojamie trauki, būvgruži utt.,» argumentē L. Jansone. Darba grupa secinājusi, ka daudz efektīvāka ir dalītā atkritumu vākšanas sistēma, kas Latvijā jau vēsturiski ir labāk attīstīta. Tajā ieguldīti līdzekļi, iegādājoties īpašus šķirošanas konteinerus, iekārtojot poligonus, izbūvējot šķirošanas līnijas. Jau iepriekš šo nostāju atbalstījuši arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji.
Komentējot pārtikas ražotāju bažas par papildu finansiālo slogu, VARAM pārstāve Dienai norādīja - lai novērstu nepamatotu cenu paaugstināšanu iepakotājiem, tiek vērtēta iespēja regulēt maksu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas pakalpojumu. To vēlas arī Cido grupa. I. Lielpinka uzsver: «Pirmkārt, sabiedrības interesēs ir regulēt dalītās atkritumu savākšanas sistēmas tarifus, ko apstiprinātu atbildīgās institūcijas, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Otrkārt, būtiski būtu saglabāt līdzšinējās atkritumu savākšanas reģenerācijas normas pārtikas ražotājiem un tās nepaaugstināt, pretējā gadījumā tas nozīmētu papildu izmaksas gan ražotājiem, gan pircējiem.»