Vienkāršs jautājums: ar ko šī valdība atšķiras no iepriekšējās? Atļaušos apgalvot, ka pagaidām (gandrīz divus mēnešus pēc apstiprināšanas) atšķirības neredzu.
Te jāuzsver, ka atšķirīgums nedrīkst būt pašmērķis, un būtu pat nevēlami, ja Kučinska kabinets sāktu īstenot no Straujumas valdības atšķirīgu politiku, piemēram, aizsardzības budžeta palielināšanā, vai radikāli (vienā vai otrā virzienā) mainītu nostāju imigrācijas krīzes jautājumos. Tāpat būtu korekti atzīmēt, ka premjera nomaiņa neietekmē naudas daudzumu valsts budžetā, attiecīgi nevar gribēt, lai atšķirīgums izpaustos kā būtiski palielinātas izdevumu pozīcijas.
Var arī teikt, ka atšķirīgums vēl nav varējis izpausties, jo šī valdība nav saskārusies ar tādām situācijām kā, piemēram, Citadeles pārdošana vai airBaltic tālākais liktenis. Tā teikt, kad vajadzēs, tad parādīs, ko spēj. Tomēr šis arguments nav īsti korekts divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, smagu problēmu klāsts nav mazinājies, otrkārt, vai nu obligāti nepieciešamas kādas ziepes, kuru kontekstā sevi parādīt. Savukārt, ja atskaites punkts ir Straujumas valdībai pārmestais darba stils, es gribētu zināt, kā konkrēti izpaužas lielāks šīs valdības izlēmīgums, prasmīgāka komunikācija utt. Pamēģiniet domas vingrinājumu: noformulējiet desmit valstij būtiskus jautājumus un tad mēģiniet saprast, vai jums ir skaidri valdības nodomi tajos...
Valdības apstiprināšanas posmā Kučinskis deklarēja, ka gādās, lai ministri paši vairāk ziņo valdības sēdēs, aktīvāk diskutē. Tas nenotiek. Ministri tāpat sacenšas, kurš monotonāk spēs nolasīt normatīvā akta anotāciju, un tad aicina izteikties «savas» ministrijas ierēdņus. Toties ikviens tiešraižu vai videoarhīva lietotājs var pamanīt, ka šī valdība ļoti labprāt jautājumus pārceļ uz slēgto daļu. Vai būtiski samazinājies atlikto jautājumu skaits? Nav.
Īsi sakot, Kučinska - salīdzinot ar Straujumu - galvenā t. s. stiprā puse pagaidām ir tā, ka viņu izvirzījušais politiskais spēks nav strīdu nomāktā Vienotība, kas rāva lejā valdības vadītāju. Ak jā - Kučinskis, salīdzinot ar Straujumu, labāk tiek galā ar paplašinātiem saliktiem sakārtotiem teikumiem. Bija tiešām vērts mainīt valdību.
Ja neņirgājas un pieņem, ka Kučinskis laika posmā pēc apsveikumu ziedu saņemšanas nav pazaudējis savus ekspertu norādītos «plusus» (pieredze u. c.), jautājums ir, kas traucē valdībai strādāt labāk. Var teikt, ka jautājums bezjēdzīgs, ja patur prātā, ka ministru personālijas faktiski nav mainījušās. Labi, bet tad kāda vispār ir premjera personības loma Latvijas politiskās varas hierarhijā? Tas pat nav jautājums par Kučinski personīgi, bet sistēmu vispār.