Pagaidām vēl neesot zaudētas cerības iedvest dzīvību Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdībai, no kuras tiks prasīta neatliekamo uzdevumu izpilde. «Laimdota Straujuma ir apņēmības pilna strādāt, un nevajag izplatīt mītus par viņas nogurumu. Premjere ir arī gatava prasīt no ministriem uzdevumu izpildi,» uzsvēra S. Āboltiņa. Valdības vadītāja jau pirms došanās atvaļinājumā nākamās koalīcijas sēdes darba kārtībā pirmdien, 10. augustā, ir iekļāvusi jautājumu par koalīcijas līguma ievērošanu, atgādināja S. Āboltiņa. Viņa par nozīmīgiem pārbaudījumiem uzskata valsts budžeta pieņemšanu, kā arī tiesiskuma nodrošināšanu, kas saistīts gan ar investīcijām labvēlīgas vides radīšanu, kam traucējot nesakārtotā tiesu sistēma, gan ar pēdējā laikā aktualizēto maigo tiesas lēmumu pedofilijas lietā. Premjere jau ieplānojusi tikšanos ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (NA).
Izmanto situāciju
Pēc valdības lēmuma uzņemt Latvijā bēgļus Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) bija gatava to apstrīdēt, NA biedri arī atbalstīja pret bēgļu uzņemšanu vērsto piketu. Pēc L. Straujumas lūguma bēgļu jautājumu pirmdien apsprieda arī Vienotības valde, klātesot ministriem. «Mēs uzklausījām arī Andri Piebalgu un Krišjāni Kariņu, kuri jūt Eiropas vējus. Tā ir līdz šim nepieredzēta traģēdija Eiropai,» Dienai teica valdes loceklis Edvards Smiltēns. Viņš atzina - pie tā, ka partneri var ar šo jautājumu uzkurināt sabiedrību, Vienotība ir vainīga, jo nav pratusi pietiekami izskaidrot, cik svarīgi mums solidāri iesaistīties šīs problēmas risināšanā, lai cerētu uz citu valstu solidaritāti Latvijai svarīgos jautājumos. «Atteikšanās uzņemt bēgļus atstātu sekas arī uz mūsu diplomātiskajām attiecībām, kas tieši ir vajadzīgs Krievijai,» teica E. Smiltēns.
Valdības veidošanas laikā, rakstot koalīcijas līgumu, nevienam prātā nav varējis ienākt, ka nāksies saskarties ar bēgļu problēmu, Dienai sacīja NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņaprāt, NA ir tiesības paust savu viedokli, aicinot padomāt par šo jautājumu ar skatu nākotnē. «Daži mēģina šo situāciju izmantot, lai panāktu izmaiņas valdībā,» sacīja G. Bērziņš. Citos jautājumos ar premjeri partijai redzējumi saskanot, bet valsts budžeta pieņemšana visās valdībās bijusi grūta, uzskata G. Bērziņš. Viņš nesaskata nekādu politisko loģiku NA valdībā nomainīt ar Latvijas Reģionu apvienību un partiju No sirds Latvijai, kuru viedoklis par bēgļu uzņemšanu esot līdzīgs.
Netic pārmaiņām
Teorētiski pastāv iespēja, ka valdības mainās, «redzot, cik grūti mums iet ar Nacionālo apvienību», atzina S. Āboltiņa, uzsverot, ka bēgļu jautājuma dēļ gan tā nekritīs. Viņa piekristu kļūt par premjera kandidāti. Atšķirībā no L. Straujumas politiskajā darbībā S. Āboltiņa ir demonstrējusi izteikti lielāku stingrību un izlēmību, kas varētu būt viņas priekšrocība grūtu lēmumu pieņemšanā. Tajā pašā laikā daži Vienotības biedri atgādināja, ka bijušajam premjeram, Eiropas Komisijas viceprezidentam Valdim Dombrovskim nepopulārus lēmumus palīdzēja pieņemt sabiedrības uzticība, kādas S. Āboltiņai nav. Ja būs cita valdība, visticamāk, mainīsies arī koalīcija. Taču pretēji runām, ka Nacionālo apvienību varētu aizvietot ar Mārtiņa Bondara vadīto Latvijas Reģionu apvienību un Ingunas Sudrabas pārstāvēto No sirds Latvijai, S. Āboltiņa ir tik pieredzējusi, lai neriskētu ar grūti prognozējamu koalīciju, kurai ir trausls vairākums. Riskanti būtu arī atstāt opozīcijā Nacionālo apvienību, tāpēc var paredzēt, ka nākamā koalīcija būtu plašāka, un tad NA ietekme mazinātos. Lūgta tādu iespēju komentēt, S. Āboltiņa sacīja: «Ja valdība mainās, tad tā ir jauna situācija un sarunas sākas no nulles. Neredzu nekādas iespējas runāt ar Saskaņu, bet labējo partiju spektrs ir pietiekami plašs.»
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis ir pārliecināts: «Te nekas nemainīsies. Nacionālā apvienība ir uzgājusi, ka var kacināt Vienotību. Tā viņi turpinās attīstīt savas tēmas, bet nekādas sekas tam nebūs.» A. Brigmanis nedomā, ka Vienotība varētu spert kādus radikāļus soļus, tāpat netic iespējai veidot plašāku koalīciju - viņš neredzot, kādus amatus valdībā varētu piedāvāt tagadējām opozīcijas partijām. «Lai cik jokaini tas būtu, - jo vairāk Nacionālā apvienība ņemsies, jo Vienotība kļūs stiprāka un vairāk turēsies kopā,» piebilda A. Brigmanis. Latvijas Televīzijas Rīta Panorāmā NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars otrdien valdības stabilitāti saistīja ar Vienotības iekšējo stabilitāti, neredzot labāku alternatīvu pašreizējai koalīcijai. Aģentūra LETA ziņo, ka Latvijas faktu jūlijā veiktajā aptaujā par ZZS balsotu 15,9%, bet Vienotības un Nacionālās apvienības reitingi samazinās. Vienotību atbalsta 7,9%, NA - 7,5%.
Vienotības valde pirmdien pieņēma zināšanai arī Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes lūgumu atbrīvot viņu no partijas valdes, kurā tagad nāca Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens. Šo ziņu iepriekš sociālo mediju vidē saistīja ar Vienotības iekšējo pretrunu pastiprināšanos, neticot iesniegumā minētajam iemeslam. S. Kalniete Dienai apgalvoja, ka nespēja savienot darbu valdē ar pienākumiem Eiropas Parlamentā, kur viņai jābūt arī pirmdienās, esot galvenais iemesls. Arī jaunā partijā viņa neplānojot iesaistīties. Politiķes pazinēji pieļauj, ka, visticamāk, S. Kalniete nevēlas piedalīties tādu valdes lēmumu pieņemšanā, par kuriem viņai būtu grūti nobalsot. Zināms, ka S. Kalnietei nebija pieņemama arī Aināra Dimanta atbrīvošana no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, ko atbalstīja partijas deputāti. Politiskie konkurenti lēš, ka daži Vienotības biedri sadarbībā ar opozīciju, iespējams, paši vājinot L. Straujumas valdību. Pret to bija vērsts arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas lūgums Ģenerālprokuratūrai pārbaudīt Citadeles bankas pārdošanu - tas sagatavots, klātesot Vienotības frakcijas priekšsēdes vietniekam Kārlim Šadurskim. Viņš Dienai apgalvoja, ka «te nav absolūti nekāda saistība», jo aicinājumu nosūtījis komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (NSL).