gadam pāriet uz 49 novadu un deviņu lielo pilsētu iedalījumu vai izveidot 29 sadarbības teritorijas ap reģionālās attīstības centriem, kuru ietvaros pašvaldības var arī brīvprātīgi apvienoties, nav vienīgās aktivitātes šajā virzienā.
Administratīvi teritoriālās reformas projektu gatavo arī Vienotība, kura domes sēdē 10. oktobrī apstiprinās uzdevumus, kas jāpaveic līdz valsts simtgadei 2018. gadā. Viens no tiem paredz izveidot Latvijā stiprus novadus. Savukārt 23. oktobrī notiks bijušā ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska pārstāvētā nodibinājuma Domnīca Certus rīkotais forums, kurā viens no jautājumiem būs par reģionālo attīstību. V. Dombrovskis apstiprināja, ka forumā prezentētā pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik novados ir iespējas nodrošināt līdzsvarotu attīstību, lai mazinātu cilvēku aizplūšanu no reģioniem.
Ar varu nespiedīs
K. Gerhards Dienai atzina, ka arī Nacionālajā apvienībā Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) jau pirms vairākiem mēnešiem notika diskusija par reģionālo attīstību un modelis, kas paredz pāriet uz 49 novadu un deviņu lielo pilsētu iedalījumu, sakrīt ar viņa partijas un paša ministra redzējumu. Tā pamatā ir divi galvenie kritēriji - novadā ir jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai un ne mazāk kā 1000 iedzīvotāju centrā. K. Gerhards personīgi uzskata, ka lielajām pilsētām būtu jāsaplūst ar novadiem, bet tas esot diskusijas jautājums. «Atšķirība starp novadiem ir tik liela, ka panākt līdzsvarotu attīstību ir ļoti grūti,» atzīst ministrs, norādot, ka šo līdzsvaru mēģina nodrošināt ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Taču tas neesot risinājums. Par to, cik dažādas ir pašvaldības, liecina arī to izveidotās organizācijas - Lielo pilsētu asociācija, Reģionālās attīstības centru apvienība un tagad vēl top Pierīgas novadu apvienība. Nesen arī ārvalstu investori uzsvēruši, ka viņiem ir svarīgi, lai pretim būtu nopietns partneris - spēcīga pašvaldība -, kas ir priekšnoteikums, lai teritorijā veiktu ieguldījumus. Nelielajiem novadiem ir arī grūtības pārņemt visas funkcijas, kuras valsts būtu gatava deleģēt pašvaldībām.
Otrs modelis paredz izveidot 29 sadarbības teritorijas, kurās brīvprātīgi pašvaldības var arī apvienoties. VARAM piedāvā viena vai otra modeļa ieviešanai nepieciešamās izmaiņas likumos pieņemt nākamajā gadā. Reformas ieviešanas termiņš paredzēts tikai līdz ar 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, jo tad būs beidzies kārtējais Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods, bet pēc tam arī ES «piedāvās mainīt domāšanu, stingrāk vērtējot projektus un pašvaldību spēju apgūt līdzekļus», sacīja ministrs. Viņš uzsvēra, ka jau kopš 2009. gada Latvijā veiksmīgi darbojas lielie novadi, kuros apvienojušies visi vai lielākā daļa bijušo rajonu pagastu. «Laiks iet uz priekšu, un to, ka rodas problēmas, redz visi, bet ar varu nekas netiks uzspiests,» sacīja K. Gerhards.
Apšauba politisko gribu
Nākamajā nedēļā Māra Kučinska (ZZS) vadībā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atsāks darbu pie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma, kurš jāsagatavo izskatīšanai otrajā lasījumā. Izmaiņas likumā nepieciešamas galvenokārt divu iemeslu dēļ. Tajā beidzot būs paredzēta iespēja pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties, kādas tagad nav. Deputātiem arī jāizlemj, ko likt svītroto otrā līmeņa pašvaldību - apriņķu - vietā. Tas jau ir saistīts ar pieteikto diskusiju par izmaiņām administratīvajā iedalījumā. Uz sēdi plānots aicināt arī K. Gerhardu. M. Kučinskis uzskata, ka šajā Saeimā «diez vai būs politiskais atbalsts lielām reformām un vienīgais, ko varēs izdarīt, iezīmēt 29 sadarbības teritorijas». Taču viņš piekrīt, ka pašvaldībām ir lieli uzdevumi, kurus daļa nespēj veikt. Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis bija kategoriskāks, atgādinot, ka valdības veidošanas laikā neviena partija šādu reformu neparedzēja un ZZS to nevarēšot atbalstīt. Viņaprāt, ir daudz par agru tagad tracināt cilvēkus ar reformu, kuras ieviešanas laikā būšot cits ministrs un citām partijām par to būs jāuzņemas atbildība. «Visi, kas grib reformas, atvadīsies no politiskās skatuves,» vēl piebilda A. Brigmanis, atgādinot arī, kur tagad ir iepriekšējās reformas ieviesēja - Tautas partija.
Tieši ZZS vietējo līderu pretestības dēļ Cēsu pilsētai tā arī neizdevās toreiz apvienot ap sevi apkārtējos pagastus. Cēsu novada mērs Jānis Rozenbergs vada Vienotības domi un ir arī viens no reformas projekta autoriem. Viņš gan Dienai uzsvēra, ka lēmumu pieņems dome 10. oktobrī un tā arī var nedot mandātu šāda projekta sagatavošanai, bet, ja lēmums būs pozitīvs, tad Vienotība cer nostiprināt likumā savu ieceri līdz 2018. gadam. J. Rozenbergs uzskata, ka Latvijā ir jāveido spēcīgi novadi ar vismaz 30 000-40 000 iedzīvotāju. Tagad Cēsu novadā ir 18 000 iedzīvotāju. Vienotībā ir arī Madonas novada priekšsēdis Andrejs Ceļapīters, kurš vada vienu no lielajiem novadiem un minēja vairākas tā priekšrocības, sākot ar citu redzējumu par plašākas teritorijas infrastruktūras attīstību un beidzot ar lielāka apjoma ieguldījumu iespējām. Taču, viņaprāt, katras teritorijas likteni nosaka cilvēki - kā deputāti, tā izpildvara -, kas šo darbu organizē. Ja valdība grib veikt reformu, tai ir jādomā arī par finansējumu un valsts investīciju programmas atjaunošanu, uzskata A. Ceļapīters.