Par obligāto veselības apdrošināšanu aktīvāk sāka runāt pirms trim gadiem, kad Veselības ministriju (VM) vadīja Ingrīda Circene (Vienotība), taču lielais plāns ar milzīgu nozares pretestību izgāzās. Toreiz modeļa pamatā bija ideja sasaistīt veselības aprūpes pakalpojumus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Saprotot, ka reformu ieviest neizdosies, modelis speciālā darba grupā, kuru vadīja deputāte Ilze Viņķele (Vienotība), tika uzlabots, un nu ideja bija to piesaistīt obligātajām sociālajām iemaksām. Taču arī tas nedeva vajadzīgo nozares atbalstu, un reforma tika nolikta plauktiņā. Tagad vecā ideja izvirzīta atkal. Kā žurnālistiem sacīja L Straujuma, Vienotība sadarbībā ar ministrijām strādās, lai šoreiz sistēmu ieviestu un nebūtu vairs jālāpa caurumi veselības nozarē. Pamatideja - divus vai trīs procentus no sociālā nodokļa varētu novirzīt veselības apdrošināšanai, tas būtu papildu aptuveni 100 miljonu eiro veselības aprūpei.
Kā Dienai skaidroja Vienotības padomnieks veselības aprūpes jautājumos Dins Šmits, būtībā cilvēki, kuri iegulda kopīgajā katliņā, arī vairāk var saņemt. Protams, bez veselības aprūpes pakalpojumiem nepaliktu arī tās cilvēku grupas, kas sociālo nodokli nemaksā, piemēram, bezdarbnieki, bērni, studenti un citi. Taču reformas lielākais pluss būtu paredzamība. Viņš arī Dienai apstiprināja, ka jaunais Vienotības priekšlikums ir tiešs I. Viņķeles vadītās darba grupas rezultāts. Tajā strādājuši visi nozares pārstāvji un konceptuāli ideju atbalstījuši. Tagad reforma no koncepcijas jānoved līdz detalizētiem skaitļiem un normatīvajiem aktiem, lai to var īstenot. Svarīgi gan saprast, ka šī būtu tikai daļa no nozares budžeta, pamatā joprojām būtu valsts dotācija.
Lai gan reformas pieteicējiem liekas, ka šoreiz varētu veikties labāk, citiem ir pretējs viedoklis. VM Dienai norāda vien to, ka līdz nākamā gada jūlijam tā sagatavos informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem, kā reformu īstenot. Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) Dienai jau iepriekš idejiski piekrita, ka veselības nozarei ir nepieciešams garantēts finansējums, taču tas varētu būt arī citāds. Savukārt Finanšu ministrijā, uzsverot, ka patlaban primārais ir budžeta likumprojektu virzība Saeimā, veselības aprūpes finansējuma modeļa maiņu pagaidām atturas komentēt.
Daudz skarbāki ir nozares pārstāvji. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis Dienai sacīja, ka spekulācijas ap veselības apdrošināšanas modeli Latvijā notiek kopš 1989. gada un, pēc viņa domām, tās turpināsies vēl 25 gadus. Turklāt vienmēr par to runā ap budžeta pieņemšanas laiku. «Vai, vai, vai, šoreiz medicīnai nesanāca, nākamgad būs apdrošināšana, tad pār jums birs zelta lietus! Nekādas vispārējās veselības apdrošināšanas sistēmas 2017. gadā nebūs,» uzskata P. Apinis. Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā joprojām ir bažas, ka tādējādi varētu samazināties pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem. Asociācijas prezidente Sarmīte Veide Dienai norādīja, ka šis ir ļoti bīstams virziens, kurā iet. Turklāt nav arī ticības, ka šī reforma atrisinātu nemitīgās trūkstošā finansējuma problēmas. Pozitīvs skatījums gan ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklei Andai Čakšai. Viņa atzīmēja, ka šādā veidā veselības nozare tiktu pie atsevišķi noteiktas naudas.
Savukārt I. Viņķele Dienai pauda pārliecību, ka vispirms ir nepieciešams paveikt virkni priekšdarbu, lai vispār varētu domāt par modeļa ieviešanu. Piemēram, VM ir precīzi jāformulē, kas būtu valsts apmaksātais pakalpojumu grozs, kā šos pakalpojumus pirks, kā apmaksās un kā kontrolēs kvalitāti. Ja to neizdara, deputāte iesaka vispār «negrābstīties ap apdrošināšanu».