Patlaban jau tiek spriests par nākamā gada valsts budžetu, un, kā jau ik gadu, neizbēgams ir brīdis, kad tiks secināts - visiem tēriņiem naudas nepietiek. Pēdējo nedēļu laikā bieži uzsvērts, ka vairāk naudas valsts budžetā būtu tad, ja mazinātos ēnu ekonomika. Diena jau rakstīja, ka SSE Riga pētījums rāda - ēnu ekonomika mūsu valstī gan rūk, bet ļoti lēni.
Cerības, ka ēnu ekonomika samazināsies, jo tādi uzņēmumi, kas daļēji strādā pelēkajā zonā, kā mēdz teikt, kļūs balti, raisa Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores Līgas Meņģelsones Dienai paustā norāde, ka vairākās tautsaimniecības nozarēs vērojama vēlme veikt «nozares pašattīrīšanās procesu». Uzņēmējiem, kuri pilnā apjomā maksā nodokļus, apnikuši konkurenti, kuri izvairās no nodokļu nomaksas un kropļo konkurenci nozares iekšienē, jo piedāvā zemākas cenas nekā godīgie tirgus dalībnieki un ar lētāku piedāvājumu gan iegūst uzvaras publisko iepirkumu konkursos, gan aizvilina preču un pakalpojumu pircējus.
Protams, nozaru pašattīrīšanās liecina par sabiedrības briedumu. Tomēr LDDK ģenerāldirektores teiktais arī ļauj secināt, ka jebkuras biznesa nozares pašattīrīšanās procesam veiksmīgs ilgtermiņa rezultāts būs tikai tad, ja pastāvēs trīs šo procesu atbalstoši faktori.
Pirmkārt, spēcīga nozares asociācija, kurā vismaz vairākums ir tādu uzņēmēju, kuri nodokļus maksā pilnā apjomā un vēlas likvidēt pelēko zonu nozares iekšienē. Otrkārt, valsts sektora atbalsts. Bieži dzirdēts par gadījumiem, kad godīgo uzņēmēju norādes par nodokļu nemaksātājiem iestrēgst birokrātijas līkločos un publiskā sektora mūžīgajā gausumā. Savukārt, lai izcīnītu godīgajiem nodokļu maksātājiem labvēlīgas un nemaksātājus ierobežojošas izmaiņas normatīvajos dokumentos, vajag ļoti daudz zināšanu un milzīgu neatlaidību. Šādai cīņai nepieciešamie intelektuālie resursi un laiks ir reti kuram uzņēmējam.
Treškārt, svarīga ir sabiedrības attieksme, respektīvi, tas, lai ikviens iedzīvotājs, pērkot preces un apmaksājot pakalpojumus, dotu priekšroku uzņēmumam, kas, teiksim, izsniedz norēķinu dokumentu (piemēram, kases čeku), nevis piedāvā biznesa modeli «lētāk un bez papīriem». Savukārt sabiedrība uzņēmējus - nodokļu nemaksātājus sāks ignorēt tikai tad, kad valsts sektors sāks prasmīgāk un atbildīgāk tērēt nodokļos iekasēto naudu. Valsts kontroles nesen publiskotie secinājumi rāda, ka diemžēl daudzām valsts iestādēm ar atbildīgu attieksmi pret nodokļu maksātāju naudas tērēšanu joprojām ir nopietnas problēmas.