Palīdzēs apbruņoties
B. Obamas atvadu brauciena pirmā pieturvieta ir Vjetnama, ar kuru amerikāņus saista asiņaina vēsturiskā pieredze. ASV no 1955. līdz 1975. gadam bija iesaistīta karā ar Ziemeļvjetnamas komunistiem. Savienotās Valstis ar savu militāro varenību nespēja apturēt Ķīnas un Padomju Savienības atbalstītos komunistu kaujiniekus no centieniem atkalapvienot Vjetnamu, konflikta laikā dzīvību zaudēja gandrīz 60 tūkstoši amerikāņu karavīru. Vjetnamas karš radīja smagu traumu amerikāņu sabiedrībai.
Neraugoties uz to, ka Vjetnamā joprojām valda komunistu režīms, Hanojas un Vašingtonas divpusējās attiecības pēdējo desmitgažu laikā ir uzlabojušās. 85 miljonu iedzīvotāju lielajai valstij ir visstraujāk augošā ekonomika Dienvidaustrumāzijas reģionā, tāpēc tā kļuvusi par iekārojamu tirgu daudziem amerikāņu uzņēmumiem.
B. Obama vakar Hanojā paziņoja, ka ASV valdība nolēmusi pilnībā atcelt Vjetnamai noteikto ieroču importa embargo, kas ir spēkā kopš Vjetnamas kara beigām, lai gan abas valstis diplomātiskās attiecības atjaunoja jau 1995. gadā. ASV prezidents pirms diviem gadiem daļēji atcēla aizliegumu, atļaujot Vjetnamai iegādāties aizsardzības ekipējumu jūras spēkiem.
«[Embargo pilnīga atcelšana] nodrošinās Vjetnamai pieeju bruņojumam, kas tai nepieciešams pašaizsardzībai, un aizvāks pēdējās aukstā kara paliekas,» B. Obamu citē izdevums Time. Viņš noraidīja, ka embargo atcelšana saistīta ar ASV un Vjetnamas bažām par Ķīnas militārās klātbūtnes pastiprināšanos Dienvidķīnas jūrā, kas ir nozīmīgs kuģošanas ceļš.
B. Obama atsaucās atsevišķu amerikāņu politiķu un cilvēktiesību aktīvistu aicinājumam izdarīt spiedienu uz Vjetnamas vadītājiem saistībā ar režīma vēršanos pret opozīciju un medijiem. Viņš sacīja, ka ASV respektē Vjetnamas suverenitāti un necentīsies tai uzspiest demokrātisku pārvaldes sistēmu. «Tomēr mēs turpināsim aizstāvēt cilvēktiesības, to skaitā vārda brīvību, preses brīvību, reliģijas un pulcēšanās brīvību, kas, kā mēs uzskatām, ir universālas,» uzsvēra ASV prezidents.
Vjetnamas vizītes, kas noslēgsies trešdien, laikā B. Obama apmeklēs arī valsts lielāko pilsētu un ekonomisko centru Hošiminu.
Obama neatvainosies
Pēc tam ASV vadītājs dosies uz Japānu, kur ceturtdien un piektdien norisināsies gadskārtējā G7 jeb pasaules industriāli attīstīto valstu sanāksme, kuras laikā lielākā uzmanība varētu tikt veltīta cīņai pret globālo terorismu, migrācijas krīzi Eiropā un Krievijas agresīvo uzvedību.
Savu pēdējo Āzijas turneju B. Obama noslēgs ar braucienu uz Japānas pilsētu Hirosimu, virs kuras 1945. gada 6. augusta rītā amerikāņi detonēja atombumbu, kas vainojama aptuveni 140 tūkstošu cilvēku nāvē. Pēc trim dienām amerikāņi uzmeta atombumbu arī Nagasaki pilsētai, nogalinot 70 tūkstošus cilvēku. Tā būs pirmā reize, kad amatā esošs ASV prezidents apmeklēs kādu no abām cietušajām pilsētām.
B. Obama jau ir paziņojis, ka Hirosimas apmeklējuma laikā publiski neatvainosies par sava priekšteča Harija Trumena pirms 71 gada pieņemto lēmumu pirmo un vienīgo reizi izmantot kodolieročus karadarbībā, lai piespiestu Japānu kapitulēt.
«Es to nedarīšu, jo uzskatu, ka svarīgi saprast vienu lietu - kara laikā līderi pieņem visdažādākos lēmumus,» ASV prezidents sacīja intervijā ziņu aģentūrai Reuters. «Vēsturnieku darbs ir uzdot jautājumus un meklēt uz tiem atbildes, bet es kā cilvēks, kurš septiņarpus gadu ieņem šo posteni, zinu, ka katrs līderis pieņem ļoti sarežģītus lēmumus, jo sevišķi kara laikā.»