Latvijā ir augsts atjaunojamo enerģiju izmantošanas īpatsvars, ko nodrošina galvenokārt Daugavas hidroelektrostacijas. Pieredze liecina, ka ar citu atjaunojamo energoresursu pielietojumu Latvijai nemaz tik labi neveicas - Latvijā vēja vai saules enerģija tiek izmantota niecīgā apjomā, kaut gan tieši šie elektroenerģijas ieguves veidi ir videi īpaši draudzīgi un nav atkarīgi no izejvielu cenas.
Jau runājam par vēja enerģiju, ir lietderīgi salīdzināt situāciju Latvijā ar tuvākajām Baltijas kaimiņvalstīm. Lietuvas vēja elektrostaciju kopējā jauda ir 300 megavatu (MW), bet līdz gada beigām sagaidāms pieaugums līdz 500 MW. Igaunijā vējš var radīt 300 MW, bet tuvāko gadu gadu laikā tie būs jau 1000 MW. Latvija uz kaimiņvalstu fona izskatās pēc nabagā brāļa - mūsu vēja elektrostaciju kapacitāte ir tikai 70 MW.
Pēdējo gadu jaudas pieaugums ir apaļa nulle. Der pieminēt, ka 2015. gadā vēja enerģija pirmo gadu kļuvusi par trešo nozīmīgāko enerģijas avotu Eiropā - tā veido 15,5% no reģiona elektroenerģijas ražošanas potenciāla, nedaudz apsteidzot hidroelektrostaciju kapacitāti. To apliecina Eiropas Vēja enerģijas asociācijas apkopotā statistika. Der pieminēt, ka pērn Eiropā pieejamā vēja elektroenerģijas staciju jauda pieaugusi par 12 800 MW.
Galvenais iemesls Latvijas stagnācijai vēja energoresursu jomā ir prognozējamas valsts politikas trūkums. Ja nav skaidri zināmi spēles noteikumi, tad nav investīciju un realizēto projektu. Vērtējot situāciju virspusēji, viss šķiet kārtībā. Taču realitāte ir skarbāka, jo Latvija ir uzņēmusies līdz 2020. gadam panākt, lai 40% no izmantotās elektroenerģijas tiktu iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Papīrs panes visu, taču jau tagad nozares profesionāļiem ir skaidrs, ka mērķa sasniegšana ir vairāk nekā apdraudēta, jo tas sasniedzams tikai, ievērojami aktīvāk izmantojot atjaunojamos energoresursus. Ir pēdējais brīdis Latvijai mainīt domāšanu un paveikt iesākto līdz galam, pieņemot lēmumu par lētākā elektroenerģijas ieguves veida - vēja elektroenerģijas - attīstīšanu, tādējādi sekmējot 2020. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu. Svarīgākais uzdevums ir noformulēt visiem saprotamu, efektīvu un videi draudzīgu ilgtspējīgu enerģētikas politiku, nevis paļauties uz to, ka mums jau «viss ir kārtībā».
Lai politikas iniciatīva nepaliktu tikai uz papīra, svarīgs ir likums, kurš iedibina skaidrus spēles noteikumus ilgtermiņā, tāpat ir jāsakārto esošā normatīvo aktu bāze un jānosaka prioritātes un normatīvais regulējums nākotnes projektos.
*Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis