Balsojot par likumprojektu, deputāti norādīja, ka starp visām Eiropas valstīm Latvijā patlaban ir vismazākie sodi par ātruma pārsniegšanu un lielākais avārijās bojāgājušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Saeimas atbalstītos grozījumus piedāvāja Iekšlietu ministrija.
Pieņemtie grozījumi par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem paredz tikai brīdinājumu, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Līdz šim par šādu pārkāpumu bija brīdinājums vai naudas sods attiecīgi septiņi vai 15 eiro.
Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt 20 eiro lielu naudas sodu, apdzīvotās vietās par to būs brīdinājums vai 40 eiro naudas sods. Kravas automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar brīdinājumu vai 40 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 80 eiro sodu apdzīvotās vietās.
Vēl lielāku ātruma pārkāpumu gadījumā arī naudas sods būs vēl lielāks. Turklāt, ja ātrums tiks pārsniegts virs 60 km/h ārpus apdzīvotas vietas, draud ne tikai naudas sods, bet arī tiesību atņemšana uz pusgadu. Kravas auto vadītājam tiesības var atņemt pat uz diviem gadiem.
«Šis bija visnotaļ smags jautājums. Saeimā grozījumi atradās vismaz trīs gadus, un tikai tagad mēs esam nonākuši pie galarezultāta. Pozitīvi, ka tika padomāts arī par gradāciju, proti, palielināt naudas sodus atkarībā no pārsniegtā ātruma. Šāda sistēma ir lielākajā daļā Eiropas,» skaidro Valsts policijas pārstāve Vineta Mistre. Lēmums palielināt sodu gan netika pieņemts tikai tāpēc, ka Eiropā sodi ir lielāki. Vērtēta situācija Latvijā, kas parādīja, ka no 2013. gada situācija uz ceļiem bijusi ļoti kritiska. Tieši šajā periodā ievērojami palielinājies uz ceļiem bojā gājušo skaits. «Šī iemesla dēļ vairākkārt tika sasauktas Satiksmes drošības padomes, un vienā no tām tika nolemts, ka naudas sodu palielināšana ir viens no veidiem, kā glābt šo traģisko situāciju,» skaidro V. Mistre.