Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Pašvaldībām rūp skolas

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdi, kuras darba kārtībā trešdien bija jautājums par pašvaldību lomu izglītības kvalitātes un pieejamības nodrošināšanā, var uzlūkot kā iespēju deputātiem iepazīties ar faktisko situāciju novados. «Latvijā ir ļoti dažādas pašvaldības, un katrā no tām šī situācija ir atšķirīga,» sacīja bijušais Tukuma novada priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Juris Šulcs (Vienotība). Tāpēc viņš aicināja pašvaldībām vairāk uzticēties un dot lielākas lemšanas tiesības.

Sarunā par izglītības pieejamības nodrošināšanu dominēja skolēnu pārvadājumu organizēšana, ko uzskatāmi raksturoja Apes novada priekšsēde Astrīda Harju (Vienotība). Viņa aicināja iztēloties, cikos ir jāceļas bērnam, kurš jau pulksten 6.15 iekāpj skolēnu autobusā, kuram ir 18 pieturu. Mācības skolā sākas pulksten 8.45. Tam, ka bērni nevar katru dienu pavadīt autobusā trīs un vairāk stundu, piekrita arī J. Šulcs. Pāvilostas novadā daudzi skolēni dzīvo viensētās un uz skolu tiek vesti ar sešiem autobusiem, informēja Pāvilostas novada priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Viņš kā iespēju redz internātu izveidi, ko pārējie uz sēdi uzaicinātie kolēģi no Madonas un Talsu novada vērtēja rezervēti, jo bērniem ir jādzīvo ģimenē un vecāki nelabprāt atstāj bērnus internātā.

Piemēram, lielajā Talsu novadā nav plānots atvērt skolu internātus, sacīja novada priekšsēdis Aivars Lācarus (Talsu novada attīstībai). Viņš atzīst, ka oranžie skolēnu autobusi ir atspaids pašvaldībām, bet tā diemžēl esot arī konkurences kropļošana. Talsu novadā ar skolēnu autobusiem neriskējot vest citus iedzīvotājus, kas nav paredzēts, turpretim U. Kristapsons atklāja, ka Pāvilostā ļauj tajos iekāpt arī cilvēkiem no tālajām mājām, lai nokļūtu uz centru pie ārsta vai saņemtu citus pakalpojumus. Madonas novada priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters (Vienotība) aicināja deputātus mainīt domāšanu, pieņemot likumus, lai pašvaldības varētu izmantot citās valstīs praktizētās iespējas un, piemēram, maksāt cilvēkiem, kas paši organizē bērnu aizvešanu uz skolu. Cik pašvaldībai mēnesī izmaksā viena bērna nogādāšana skolā, vietējie līderi gan nevarēja atbildēt, taču skolēnu autobusi tiekot izmantoti arī ekskursijām vai dodoties uz sporta sacensībām un kultūras pasākumiem.

Visi uz sēdi uzaicinātie pašvaldību vadītāji atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu pamatskolas saglabāt iespējami tuvu bērnu dzīvesvietai. Apes novadā skolas ir četros pagastos un nav likvidēta arī Virešu pagasta Vidagas Sikšņu pamatskola, kurā mācās 32 bērni. Sporta, mūzikas, darbmācības stundās tiek apvienotas vairāk nekā divas klases, «jo no divām klasēm pat futbola komanda nesanāk», sacīja A. Harju. Viņas vadītajā novadā viensētās dzīvo arī jaunās ģimenes, kas izveidojušas mazos uzņēmumus.

Turpretī Madonas novada pašvaldība slēdza Sarkaņu pamatskolu, kurā savulaik mācījās vairāk nekā 160 bērnu, bet tagad bija palikuši vairs tikai 34 skolēni, taču strādāja 16 skolotāju, informēja A. Ceļapīters. Deputāts Jānis Trupovnieks (ZZS), kurš savulaik vadīja Balvu novadu, pārdomām minēja vēl kādu piemēru - nesen viņš bijis Viļakas novada slēgtajā Mežvidu pamatskolā, kas atradās labi izremontētās telpās, kurās tagad iekārtots šūšanas uzņēmums.

Iecerei optimizēt vidusskolu tīklu nebija tāda vietējo līderu atbalsta. Pāvilostas vidusskolas 10. klasē nevarēs nodrošināt minimālo bērnu skaitu, ko paredzēts pakāpeniski palielināt līdz 14 skolēniem 2018. gadā. Tāpēc pašvaldība ir gatava piemaksāt, lai vidusskolu saglabātu, jo tuvākā vidusskola ir 50 kilometru attālajā Grobiņā. Vairāk nekā 80% Pāvilostas vidusskolas beidzēju iestājas augstākajās mācību iestādēs, skolā ir arī zvejniecības, tūrisma novirziena klases, pastāstīja U. Kristapsons. Arī J. Šulcs uzskata, ka pašvaldībām ir jādod iespēja saglabāt skolas, ļaujot pašām piemaksāt. Novadu līderi ir noskaņoti ieguldīt līdzekļus izglītībā, lai mazinātu cilvēku aizplūšanu un veicinātu atgriešanos. Madonas novadā, piemēram, brīvpusdienas tiek nodrošinātas visās klasēs.

Saeimas komisija uzklausīja šo informāciju, ko izvērtēs, gatavojot ziņojumu par ekonomikas konkurētspējas stiprināšanu - tajā izglītības kvalitātei esot būtiska nozīme. A. Ceļapīteru komisijas vadītājam Mārim Kučinskim (ZZS) ierobežotā laika limita dēļ pat nācās pārtraukt, uz ko pašvaldības vadītājs atbildēja, ka šādas iespējas iepazīstināt deputātus ar patieso situāciju pašvaldībās un izteikt savus ierosinājumus vajadzētu dot biežāk, jo tas varētu palīdzēt deputātiem likumu pieņemšanā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?