Vēlas embargo atcelšanu
Pērn decembrī ASV prezidents Baraks Obama un Kubas līderis Rauls Kastro paziņoja, ka Vašingtona un Havana atjaunos diplomātiskās attiecības, kuras pārtrauca 1961. gadā pēc komunistu režīma nākšanas pie varas Kubā. Oficiāli abas valstis diplomātiskās saites atjaunoja šogad jūlijā.
Milzīgs nopelns seno naidnieku salabināšanā bija pāvestam Franciskam, kura pārvaldītajā pilsētvalstī Vatikānā notika daļa no amerikāņu un kubiešu diplomātu slepenajām sarunām, kuras sākās 2013. gada jūnijā. Viņš arī vērsās personīgi pie abu valstu vadītājiem ar aicinājumu nogludināt Kubas un Savienoto Valstu senās nesaskaņas. Tas notika ar vēstuļu starpniecību, kuras B. Obamam un R. Kastro nodeva Havanas arhibīskaps kardināls Haime Ortega.
Franciska un H. Ortegas pūliņu rezultātā pērnā gada nogalē ASV un Kuba veica spiegu apmaiņu, kas pavēra durvis uz tālāku attiecību normalizēšanas procesu. Nav šaubu, ka arī abu valstu apciemojumā pāvests turpinās savus centienus vēl vairāk satuvināt Havanu un Vašingtonu.
Pāvests svētdien tikās ar R. Kastro, trešdien viņam paredzēta tikšanās ar B. Obamu. Vēl pirms Franciska došanās uz Ziemeļameriku Vatikāns izteica cerību, ka viņa vizīte palīdzēs izbeigt jau 53 gadus īstenoto ASV tirdzniecības embargo pret Kubu, kas pamatīgi iedragājis «brīvības salas» ekonomiku. Katoļu galva uzskata, ka no embargo galvenokārt ir cietuši vienkāršie kubieši. Arī B. Obama ir atzinis, ka ASV ekonomiskās sankcijas pret Kubu vajadzētu mīkstināt. Lai pilnībā atceltu embargo, Baltajam namam būtu nepieciešams Kongresa atbalsts. ASV likumdevēja abas palātas kontrolē konservatīvā Republikāņu partija, kas varētu likt šķēršļus, ja demokrātu prezidents vēlēsies pilnībā atcelt sankcijas.
Tiksies ar transpersonu
Pirms vizītes Vatikāns informēja, ka Francisks varētu mudināt R. Kastro nodrošināt plašākas brīvības un uzlabot cilvēktiesību stāvokli Kubā, kas ar represīvām metodēm vēršas pret disidentiem. Tajā pašā laikā viņa dienaskārtībā nav iekļauta tikšanās ar Kubas režīma opozicionāriem, par to pāvests jau ir saņēmis nosodījumu.
Arī viesojoties ASV, pāvestam, visticamāk, nāksies skart vairākus jautājumus, kas ir karstu debašu avots amerikāņu sabiedrībā un politiskajā vidē.
Trešdien Baltajā namā viņš tiksies ar mūķeni, kura iestājas par sieviešu tiesībām izvēlēties, vai priekšlaicīgi pārtraukt grūtniecību, atklāti homoseksuālu mācītāju un transpersonu. Francisks ir mīkstinājis Vatikāna nostāju abortu un seksualitātes jautājumos, tomēr daudzi liberāļi uzskata, ka viņš joprojām ir pārlieku konservatīvs, piemēram, viendzimuma laulību jautājumā.
Vairākumu savu runu ASV pāvests teiks dzimtajā spāņu valodā, un paredzams, ka kādā no tām viņš pieskarsies imigrācijai un imigrantu tiesībām. Amerikāņus ir sašķēlušas B. Obamas ierosinātās imigrācijas reformas, kas dotu iespēju kļūt par ASV pilsoņiem vairākiem miljoniem nelegālo iebraucēju, galvenokārt no Meksikas un citām Latīņamerikas valstīm.
Lielāko rezonansi Savienoto Valstu iekšpolitikā varētu izraisīt pāvesta pirmā uzruna Kongresā ceturtdien. Nav zināms, ko viņš teiks, bet sagaidāms, ka kārtējo reizi izskanēs aicinājumi uzlabot attiecības ar Kubu. Viņš varētu arī aicināt pasaules lielāko ekonomiku patērēt mazāk un sniegt lielāku palīdzību nabagajiem - tas, iespējams, būtu aizskaroši konservatīvajiem.
Uzrunā Kongresā un arī ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā pāvests noteikti runās par globālajām klimata izmaiņām, ko daudzi amerikāņi uzskata par izdomājumu.