Aizvadītais LPS kongress bija īpašs arī tāpēc, ka uz to ieradās visas trīs augstākās valsts amatpersonas - Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un premjers Māris Kučinskis (ZZS). Kongresā piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA), kurš tāpat kā lielākā daļa atbraukušo Saeimas deputātu - galvenokārt no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas - sagaidīja arī kongresa beigas, kas bieži nenotiek.
Prasa valdībai naudu
Kad Diena lūdza vairākus pašvaldību vadītājus komentēt visu augstāko amatpersonu ierašanos kongresā, neviens nevarēja atminēties, kad vēl tā būtu bijis. Vietējie līderi to uztvēra kā cieņas izrādīšanu, ko spējot novērtēt, jo īpaši Valsts prezidenta klātbūtni pēc slimošanas. Taču daži pieļāva, ka valdībai un Saeimai, visticamāk, vajag pašvaldību atbalstu, lai veiktu reformas veselības aprūpē un izglītībā, kas daļēji notikšot uz pašvaldību rēķina. R. Vējonis atzina, ka arī no pašvaldībām būs atkarīgs, kā izdosies veikt izglītības reformu. Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece atgādināja OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) norādes, ka būs nepieciešams pārskatīt izglītības sistēmas kapacitāti un tajā strādājošo skaitu.
LPS priekšsēža A. Jaunsleiņa ziņojumā un rezolūcijās bija norādīts uz pašvaldību izdevumu pieaugumu pēc izglītības reformas. Piemēram, tām būs nepieciešami papildu līdzekļi interešu izglītības, profesionālās ievirzes un pagarinātās dienas grupas pedagogiem, internātskolu uzturēšanai. Tāpat kongresa delegāti prasīja nodrošināt finansējumu ceļiem ne mazāk kā 80% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par naftas produktiem. Kongresa moto bija: «Kas taupa uz izglītību, neredzēs labklājību.» Auces novada priekšsēdētājs Gints Kaminskis (ZZS) Dienai izteica nožēlu, ka kongresā nepiedalās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība). Diena sazinājās ar ministru, kurš tajā dienā piedalījies kapsulas iebūvēšanā Kuldīgas novada jaunā peldbaseina ēkā. «Visi zināja, ka man ir reģionālā vizīte,» teica K. Šadurskis un solīja ministrijas iekšējos resursos atrast lielu daļu reformai nepieciešamā finansējuma. Taču pašvaldību prasībās viņš jūtot zemtekstu: «Lūdzu, tikai neko nemainiet, bet dodiet vairāk naudas.» Ministrs uzskata, ka arī pašvaldības ir atbildīgas par izglītības kvalitāti.
M. Kučinskis pēc kongresa atzina, ka šis pasākums tomēr vairāk ir svētki pašvaldībām, kuros tām satikties un raidīt sabiedrībai savus vēstījumus. K. Šadurskim ar novadiem būšot jārunā, bet kongress varbūt arī nebija tā vieta, kurā veidot lietišķu dialogu. Taču premjers Dienai atzina: «Tā sajūta bija, ka steidzīgi ir jāveido iepirkums naudas drukājamās mašīnas iegādei.» M. Kučinskis uzsvēra, ka jāorientējas uz ienākumu gūšanu un te pašvaldībām ir liela loma. Viņš arī minēja investīciju piesaistes priekšnoteikumus, ko no pašvaldībām sagaida investori, - attīstītu infrastruktūru un kvalificētu darbaspēku. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs K. Gerhards solīja iestāties par īpaša fonda izveidošanu - lai pašvaldības būtu ieinteresētas uzņēmējdarbības veicināšanā, tām varētu paredzēt 3% no uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem.
Vēlas pārmaiņas
Latvijas Pašvaldību savienību A. Jaunsleinis vada kopš 1994. gada. Priekšsēdi LPS izraugās reizi četros gados pēc kārtējām vēlēšanām. Uz šo amatu var pretendēt tikai personas, kas ieguvušas vēlētāju uzticību. A. Jaunsleinis ir arī Ventspils novada deputāts, nebūdams nevienā partijā. Dienas aptaujātie vietējie līderi uzteica viņa prasmi palikt neitrālam un censties aizstāvēt visu pašvaldību grupu intereses. Taču pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad izveidojās lielie novadi, sākās arī pašvaldību grupēšanās. Tagad ir ne tikai Lielo pilsētu asociācija, bet arī Reģionālo attīstības centru apvienība un Pierīgas Pašvaldību apvienība. Tās grib palielināt savu ietekmi un jau pašas iet uz valdību cīnīties par savām interesēm. Likumā noteikts, ka valdības sarunu partneris ir LPS. Taču tajā vairākums ir pārējo novadu pašvaldībām, kas var pārbalsot kā Pierīgas novadus, tā ap attīstības centriem izveidotās pašvaldības. Tāpēc var prognozēt, ka nepieciešamība izraudzīties jaunu LPS līderi nākamgad nebūs vienkārša un paredzama cīņa par ietekmi.
Reģionālo attīstības centru apvienības līderis Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis (VP) uz LPS kongresu nebija atbraucis. Viņš Dienai vispirms kā iemeslus tam minēja pašu mājās darāmos darbus un garo ceļu no Valkas līdz Liepājai. Taču vēlāk atzina, ka viņa vadītā apvienība aicinājusi «LPS vadību mainīties līdzi laikam», kā arī jau tagad veikt grozījumus LPS statūtos, lai jaunās pašvaldības varētu sākt pie visa gatava. Piemēram, atteikties no nepieciešamības LPS priekšsēdētājam startēt kādas pašvaldības vēlēšanās, jo daudz svarīgāk būtu LPS izraudzīties profesionālu vadītāju, kurš spētu sabalansēt visu grupu intereses. Zināms, ka Pierīgas un reģionālās attīstības centru pašvaldības arī vēlētos deleģēt pārstāvjus LPS vadībā. Tagad priekšsēdim ir tikai divi vietnieki - Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) pārstāv lielās pilsētas, savukārt Auces novada vadītājs Gints Kaminskis ir novadu izraudzītais vietnieks. Pārgaujas novada priekšsēdis Hardijs Vents (ZZS) Dienai atzina, ka viņš tagad neredz citu cilvēku ar tādu autoritāti un pieredzi, kāda ir A. Jaunsleinim, un kas spētu saliedēt visas pašvaldības. Viņš gan atzīst, ka LPS bija zināma rutīna, taču tā tomēr mainoties.