Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija liecina, ka šobrīd sociālā budžeta uzkrājums ir teju 460 miljonu eiro. Latvijā gadā pensijās tiek izmaksāti 1,6 miljardi, kas nozīmē, ka ekonomiskās krīzes situācijā, kad pensijas nebūtu iespējams nodrošināt parastajā kārtībā, naudas pietiktu nepilniem četriem mēnešiem. LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece norāda, ka sistēmu var saukt par drošu, ja no uzkrājuma var nodrošināt pensijas 2,5 gadiem.
Neskatoties uz nepilnībām, labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) intervijā raidījumam Rīta Panorāma pauda, ka pensiju sistēma ir stabila: «Septiņus gadus atpakaļ notika pirmā nopietnā krīze Latvijas vēsturē, un mēs esam spējuši to pārvarēt. Lai gan krīze pamatīgi skāra Latviju, pensiju sistēma nesabruka un tika saglabāta iepriekšējā līmenī.» Viņš arī zināja teikt, ka 2016. ir pirmais gads, kad plānotie pensiju sistēmas ienākumi būs lielāki nekā izdevumi, tāpēc iespējams ķerties klāt uzlabojumiem. Viens no plāna punktiem esot mazo pensiju īpašnieki: «Un es nerunāju par tiem, kam nav darba stāža, bet par tiem, kam ir maza pensija, bet liels stāžs. Mēs esam tādā ceļa posmā, kad ir iespējams veikt uzlabojumus, ko arī sāksim darīt.» Kādas izmaiņas un kad tās paredzētas, ministrs nevarēja pateikt.
Joprojām pastāv risks, ka daļai iedzīvotāju pensijas gadi būs jāpavada nabadzībā, tāpēc LM par savu galveno darbu šobrīd izvirzījusi sabiedrības informēšanu. «Ir jāskaidro, ka, ja nav sociālo iemaksu, pensija ir pabalsta, nevis uzkrājuma līmenī. Jebkurš atalgojums, kas tiek saņemts, nemaksājot nodokļus, noved pie mazas pensijas,» pauda J. Reirs, piebilstot, ka sabiedrībai jāsaprot solidaritātes funkcija pensiju sistēmā. «Mēs maksājam pensijas saviem vecākiem, bet mūsu bērni maksās pensijas mums.»
Kamēr valdība spriež par cilvēku izglītošanu konkrētajā jautājumā, nule izveidotās partijas Gods kalpot Latvijai biedri dibināšanas kongresā nāca klajā ar savu piedāvājumu: «Pensiju sistēma ir labvēlīgāka pret viendzimuma pāriem un ir netaisna pret ģimenēm, kas savu laiku un enerģiju iegulda jaunās paaudzes audzināšanā. Partija piedāvā izveidot pensiju 4. līmeni jeb «ģimenes solidaritātes pensijas», kas tiks balstītas uz vienkāršu principu - 4% no katra strādājošā sociālās apdrošināšanas iemaksām novirzīt kā piemaksu saviem vecākiem. 2% tēvam, un 2% mātei.» LM pārstāve Irēna Salmane Dienai paskaidroja, ka šāda sistēma nav efektīva: «Nosakot, ka pensijas apmērs ir atkarīgs no bērna veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, būtu attiecīgi jāsamazina bērna pensijas kapitāls, kurš savukārt tiks ņemts vērā, nosakot pensijas apmēru pašam bērnam, jo daļa no viņa pensijas kapitāla jau būs ņemta vērā, nosakot piemaksu viņa vecākiem. Sociālās apdrošināšanas sistēmas darbības pamatprincips ir pašfinansēšanās un jebkādu jaunu garantiju un atvieglojumu ieviešana ir saistīta ar papildu finanšu resursu nepieciešamību.»
Latvijas pensiju sistēmai šogad aprit 20 gadu. Lai gan ministrs to vērtē kā stabilu un ilgtspējīgu, Eiropas Komisija nesen publicētajā ziņojumā par Latviju norāda uz nabadzības riskiem, kam pakļauti daudzie mazo pensiju saņēmēji.