Šādi var raksturot situāciju, kāda patlaban ir vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (e-veselības) projekta īstenošanā. Projekta attīstībā ieguldīti pāri par 14 miljoniem eiro, no kuriem lauvas tiesa ņemta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).
Par ko interese, tas strādā
Medicīnā, īpaši lielajās slimnīcās un veselības centros, informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus izmanto plaši. Piemēram, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (TOS) lieto piecas galvenās informācijas sistēmas (IS), Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca - desmit, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā ir 14 IS. Īpaša vieta medicīnas iestādēs izmantoto informācijas sistēmu vidū ir uzņēmuma Meditec izstrādātajai biznesa vadības sistēmai Ārsta birojs, kas izteikti dominē savā jomā un kam teju nav īstu konkurentu slimnīcās.
Līdztekus darbojas daudzas mazākas specializētas IS, no kurām ne viena vien iegūta uz finansiāli izdevīgiem nosacījumiem, kā, piemēram, Eiropas Ekonomiskās zonas fonda finansētā viena specializētā centra e-veselības IS Angio Stradiņu Asinsvadu ķirurģijas centrā, kas palīdz elektroniski veikt, piemēram, operāciju uzskaiti, medikamentu izrakstīšanu, izmeklējumu uzskaiti, materiālu plūsmas kontroli. Līdzīgs medikamentu uzskaites projekts ir realizēts arī Vidzemes slimnīcā Valmierā. Tādu IS varētu minēt daudz.
Kāpēc veselības iestādēs sekmīgi, veicinot mediķu darba efektivitāti, strādā daudzas lokālas IS, bet ar plašu vērienu īstenotais ilgtermiņa megaprojekts «nobrucis»? Īsu, šķiet, ļoti trāpīgu atbildi Dienai dod TOS Informācijas tehnoloģiju (IT) nodaļas vadītājs Kaspars Smilga - tas tāpēc, ka lokālās sistēmas radītas konkrētai biznesa vajadzībai un par to uzturēšanu maksā klients. Pašsaprotami, ka klients arī kontrolē kvalitāti.
Jāatgādina, ka Latvijā īstenojamās e-veselības elektroniskās informācijas sistēmas pirmsākumi meklējami vairāk nekā desmit gadu tālā pagātnē, kad 2005. gada 18. augustā Ministru kabinets apstiprinātāja pamatnostādnes E-veselība Latvijā. Projekta praktiskā īstenošana aizsākās 2007. gadā.
Valsts līmenī par to atbildīgās iestādes ir Nacionālais veselības dienests, kurš pārzina ERAF līdzfinansētu projektu realizāciju e-veselības jomā, un Veselības ministrija, kura uzrauga e-veselības ieviešanas procesu, IT nozares projekta īstenošanā iesaistītas vairākas Latvijas IT kompānijas - Lattelecom Technology, ABC Software, Datorzinību centrs, In-volv Latvia, TCon, OptiCom.
Tehnoloģisko risinājumu veido piecas lielas informācijas sistēmas - e-veselības integrācijas platforma (IP), Elektroniskā veselības karte (EVK), e-pieraksti un e-recepte un e-veselības portāls. IT speciālistiem liekas dīvaini, ka viena risinājuma datubāzi izstrādā viena firma, bet lietotājam paredzētos risinājumus - cita.
Pērn projektu auditēja gan PricewaterhouseCooper (PwC), gan Valsts kontrole, un jau tad tika secināts, ka problēmu ir daudz un nekas laikā strādāt nesāks. Audita laikā neviens risinājums pilnībā nebija ieviests, un PwC konstatēja 20 riskus, no kuriem pieci tika atzīmēti kā pirmās kategorijas riski ar lielu iestāšanās varbūtību un lielu ietekmi uz e-veselības risinājumu darbību, ieviešanas termiņiem vai budžetu.
Vai tiešām izgāzies?
Tiešām projekts izgāzies, tāpēc ka nekas no solītā nedarbojas. Vēl vairāk - pārstājis darboties pat tas, kas jau bija palaists (veselības nozares e-pakalpojumi portālā Latvija.lv), konstatē TOS IT nodaļas vadītājs Kaspars Smilga, kurš vainu saskata tajā, ka projektu ievieš ierēdņi, turklāt visu uzreiz. Tas ir diezgan populārs, bet ne vienīgais skatījums.
Citi aptaujātie veselības jomas tehnoloģiju zinātāji, sargājot mundiera godu, ir mazāk kategoriski. To, ka vēl nedrīkst spriest galējās kategorijās, Dienai bilst Austrumu slimnīcas IT daļas vadītājs Artūrs Pēkalis, norādot uz to, ka jebkura projekta, bet jo īpaši liela projekta, ieviešana sastopas ar pretestību no nākotnes lietotāju puses. Viņaprāt, varēja gribēt lielāku nozares pārstāvju iesaisti jau no paša projekta sākuma, no koncepcijas izstrādes līdz programmatūras izstrādei, no risinājuma testēšanas līdz projekta ieviešanai, saņemot atbalstu katrā no projekta posmiem. Bet, ja jau Latvijas lielākās slimnīcas IT vadītājs sūdzas par nepietiekamu informētību, tad ko lai saka lauku doktorāti?
«Nedomāju, ka e-veselības projekts ir neizdevies. Tas ir nokavēts vai aizkavējies, bet par funkcionalitāti varēs spriest tikai tad, kad tas sāks darboties,» vēl kategoriskāks ir P. Stradiņa slimnīcas IT daļas vadītājs Gints Cīrulis un atzīst, ka šim projektam trūkst vienotas koordinēšanas un vadības ar precīzi izstrādātu laika grafiku katram izstrādes posmam, projektā iesaistīto cilvēku vidū raksturīga liela kadru mainība un iztrūkst darbu nodošanas sekotājiem. Arī viņš piekrīt, ka tehniskā dizaina izstrādes fāzē nav bijis pietiekami daudz diskusiju ar iesaistītajiem speciālistiem un potenciālajiem lietotājiem, kuri tagad negrib saņemt produktu, kura izstrādē nav bijuši iesaistīti.
Aptuveni 30% būvniecības projektu un tikpat daudz arī IT projektos vērojama laika nobīde un iespējams budžeta sadārdzinājums, norāda Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis, tāpēc arī viņš lāgā nepiekrīt apgalvojumam, ka e-veselības projekts ir «pilnībā izgāzies». Pēc Ē. Eglīša domām, šajā gadījumā pasūtītājs labi apzinājies, ka viņam nav pietiekami daudz kvalitatīvu resursu veiksmīgai projekta realizācijai. Vajadzību un pieejamo resursu nesamērīgums esot radījis diskusiju par iespējamo risinājumu un līdz ar to aizkavējis projekta virzību. Vēl vairāk - piegādātāji arī nevēlējās uzņemties atvēlētajā laikā un budžetā neizpildāmu darbu apjomu, - tā Ē. Eglītis.
Uzņēmumu vidū, kas savulaik pretendēja uz dalību projekta realizācijā, bija arī Exigen Services Latvia, kas ir viens no Latvijā pieredzējušākajiem uzņēmumiem lielu IT projektu izstrādē. «Tas bija ļoti augsta riska projekts un, manuprāt, lemts neveiksmei no pirmo iepirkumu konkursu izsludināšanas brīža. Ir vairākkārt pārsniegts sākotnēji paredzētais finansējums un sākotnēji paredzētie termiņi, kuri abi gan bija pilnīgi nereālistiski,» konstatē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts.
Lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnes projektos, Ē. Eglītis aicina valsts pārvaldes institūcijas pārdomāt IT resursu pārvaldības politiku, lai nodrošinātu savlaicīgu kvalificētu darbinieku iesaisti lielajos IT projektos. Viņš arī uzsver, ka projekti jāīsteno, raugoties no kopējā labuma skatpunkta.