Pīlādžogas jāievāc pēc salnām - tad ogas ir mazāk rūgtas, uzlabojas arī to ķīmiskais sastāvs. Pīlādža ogas satur teju pusi no Mendeļejeva ķīmiskās tabulas elementiem, C un P vitamīnu, karotīnu (vairāk nekā burkānos), fruktozi, saharozi, organiskās skābes, miecvielas, ēteriskās eļļas. Pīlādža ogas uzlabo atmiņu, dezinficē un tonizē žults un urīna ceļus, tās izmanto arī mazasinības, aknu, nieru, diabēta, asinsvadu, hemoroīdu, locītavu sāpju, kuņģa un zarnu trakta slimību ārstēšanā. Pīlādžu sastāvā ir vielas, kas spēj cīnīties ar zelta stafilokoku un salmonelozi. Katru dienu ēdot 3-4 pīlādžogas, var uzlabot imūnsistēmu, ārējo izskatu, pārvarēt nogurumu.
Avots: Malus.lv